A-dur
A-dur jeb A-dur ir mažora skala, kas sākas ar A-dur.
Tās relatīvais minors ir f-moll, un tās paralēlais minors ir b-moll.
Šī ir ļoti miermīlīga atslēga. To bieži izmantoja Francs Šūberts. Divdesmit četri Frederika Šopēna skaņdarbi klavierēm ir B-dur - vairāk nekā jebkurš cits skaņdarbs.
Šarls Marijs Vidors (Charles-Marie Widor) uzskatīja, ka A-dur ir otrā labākā tonalitāte flautas mūzikai.
Lielākajā daļā savu c-moll skaņdarbu Bēthovens par lēnās daļas tonalitāti izvēlējās Dis mažorā. Šādu pieeju ievēroja arī Antonīns Dvoržāks savā vienīgajā c-moll simfonijā un AntonsBrukners savās pirmajās divās c-moll simfonijās. Tā kā par 18. gadsimta orķestra mūzikas galveno atslēgu A-dur ne tik bieži tika izvēlēta Dis mažorā, šajā atslēgā ietvertajos fragmentos vai daļās tembrāļi bieži vien bija noskaņoti tādā pašā veidā kā iepriekšējā daļā. Piemēram, Bēthovena 5. simfonijas c-moll pirmajā daļā timpāni ir iestatīti uz c un g. Ar rokām noskaņotiem timpāniem nav laika pārregulēt timpānus uz Es un Es lēnajai otrajai daļai Es. Tomēr Bruknera Simfonijā Nr. 1 c-moll timpāni tiek pārregulēti starp pirmo daļu c-moll un nākamo daļu As-dur.
Edvarda Elgara Simfonija Nr. 1 As dur ir, iespējams, pazīstamākā simfonija šajā tonācijā. Arī Arnolda Baksas pēdējā simfonija ir tajā pašā tonalitātē. Dis mažors ir galvenā taustiņburta ar visvairāk plakanajiem skaņdarbiem, ko Domeniko Skarlatti (Domenico Scarlatti) izmantoja savās taustiņsonātēs, lai gan viņš to izmantoja tikai divas reizes - K. 127 un K. 130. Felikss Mendelszons un Džons Fīlds katrs uzrakstīja pa vienam klavierkoncertam As-dur.
Augošā un lejupejošā A-dur skala.
Skalas un taustiņi
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir A-dur?
A: A-dur ir mažora skala, kas sākas ar A-dur. Tā ir pazīstama ar savu mierīgo skanējumu, un to bieži izmantoja Francs Šūberts.
J: Kāds ir As mažora relatīvais moll?
A: As mažora relatīvais minors ir f-moll.
Jautājums: Cik klaviermūzikas skaņdarbu Frédéric Chopin komponēja šajā tonalitātē?
A: Frederiks Šopēns komponēja 24 skaņdarbus A-dur - vairāk nekā jebkurā citā taustiņkārtā.
Jautājums: Kas uzskatīja, ka šī ir otrā labākā tonalitāte flautas mūzikai?
A: Šarls Marijs Vidors uzskatīja, ka A-dur ir otrā labākā tonalitāte flautas mūzikai.
Jautājums: Kāpēc Bēthovens izvēlējās to par lēnās daļas atslēgu vairumā savu c-moll skaņdarbu?
A: Bēthovens par lēnās daļas atslēgu lielākajā daļā savu c-moll skaņdarbu izvēlējās Dis mažoru, jo tā skanēja mierīgi, kontrastējot ar c-moll skaņdarbu ātrākajām daļām.
J.: Kā tika noskaņoti timpāni 18. gadsimta orķestrālās mūzikas atskaņošanā šajā tonalitātē?
A: Tā kā par 18. gadsimta orķestrālās mūzikas galveno atslēgu ne tik bieži tika izvēlēts Dis mažors, šajā atslēgā atskaņotajos skaņdarbos vai daļās timpāni bieži vien tika saglabāti noregulēti tā, kā tie bija iestatīti iepriekš, nevis pārregulēti, lai atbilstu jaunajai atslēgai.
J: Kuras slavenas simfonijas ir rakstītas šajā tonalitātē?
A: Edvarda Elgara Pirmā simfonija As mažorā un Arnolda Baksa pēdējā simfonija ir divas slavenas simfonijas, kas rakstītas šajā tonalitātē.
