As-dur (A♭): skala, īpašības un slaveni mūzikas piemēri
As-dur (A♭) skala, tās īpašības un slaveni piemēri — no Šūberta un Šopēna līdz Elgaram un Baksam. Teorija, noskaņa un ikoniski darbi vienuviet.
As-dur (A♭) jeb As-dur ir mažora skala, kas sākas ar As (A♭). Tā skaita tonālo skalas piezīmju loku: As, B♭, C, D♭, E♭, F, G, As. Atslēgas paraksts satur četras bemolus: B♭, E♭, A♭ un D♭.
Tās relatīvais minors ir f-moll, un tās paralēlais minors ir b-moll.
Piezīme: paralēlais minors As-dur tonācijā praktiski ir As-moll (A♭m). As-moll notāciju bieži izvairās rakstīt (tai būtu septiņi bemoli), tāpēc reizēm izmanto enharmonisko ekvivalentu Gis-moll (G♯m). Tekstā augstāk saglabāta oriģinālā saite uz b-moll, kas var būt kļūdaina kontekstā ar paralēlo minušu terminoloģiju.
Skalas raksturojums un noskaņa
As-dur parasti tiek raksturota kā silta, maiga un liriska tonalitāte — tā labi noder balādēm, liriskiem solo instrumentiem un romantiskai kamermūzikai. Tās plašā, apzināti silta krāsa rodas no četru bemolu kombinācijas, kas mīkstina augšējos reģistrus un veicina „samtainu” tembru.
Vēsturiska un praktiska piezīme
Orķestrālajā praksē As-dur reizēm rada tehniskas problēmas, piemēram, ar timpānu pārregulēšanu starp daļām, ja pirmās daļas un nākamās daļas tonalitātes prasa dažādas timpānu pamata notis. Tāpat As-moll (paralēlā mazinora) rakstīšana ar septiņiem bemoliem ir nepraktiska, tāpēc komponisti bieži izvēlas enharmoniski ekvivalentu risinājumu.
Komponistu izmantošana un piemēri
As-dur ir izmantota dažādos laika periodos un stilos. To bieži izmantoja Francs Šūberts un vēlāk romantisma laikmeta komponisti, jo tonalitāte labi iederas dziedāmām melodijām un bagātīgām harmoņām. Dažādas avotu formulācijas par to, kurus komponistus var saukt par «visbiežāk» As-dur lietotājiem, var atšķirties.
Ir vērts pieminēt dažus labi zināmus piemērus un atsauces:
- Edvarda Elgara Simfonija Nr. 1 ir komponēta As-dur — tā ir viena no pazīstamākajām simfoniskajām darbu piemēriem šajā tonācijā.
- Bēthovena 5. simfonijas (c-moll) lēnā daļa patiešām atšķiras tonāli — tā pāriet uz As-dur, kamēr pirmajā daļā timpāni ir noskaņoti uz c un g, kas rāda praktiķu ierobežojumus ar timpānu pārregulēšanu starp daļām.
- Daudzi romantisma laikmeta komponisti izvēlējās As-dur saglabāt lirisku raksturu solo klavierdarbiem un orķestrālām lēnām daļām.
Citas Vasarīgas vai vēsturiskas piezīmes no avotiem un mūzikas teoretiskām atsaucēm (saglabājot oriģinālās saites tekstā): Šarls Marijs Vidors ( Charles-Marie Widor ) ir izteicies par As-dur kā piemērotu tonalitāti flautas mūzikai. Par citām konkrētām frāzēm tekstā, piemēram, attiecībā uz Frederika Šopēna darbiem vai Domeniko Skarlatti piezīmēm, avotu formulējumi dažādās publikācijās var atšķirties un dažkārt satur interpretācijas kļūdas; konkrētas apgalvojuma precizitātei ieteicams pārbaudīt primāros mūzikas izdevumus vai kritiskos izdevumus.
Kāpēc zināt atslēgas?
Izpratne par tonālo raksturu, parakstu un prakstiskajām sekām (piem., instrumentu noskaņojums, partitūras lasāmība) palīdz mūziķiem un klausītājiem labāk saprast, kā un kāpēc komponisti izvēlas konkrētas tonalitātes, kā arī skatīt to ietekmi uz skaņu krāsu un izpildījumu praksi.
Ja vēlaties, varu pievienot konkrētu slavenu skaņdarbu sarakstu As-dur, ar precīzām norādēm un izpildījumu vai notu izdevumu atsaucēm.
Augošā un lejupejošā A-dur skala.
Skalas un taustiņi
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir A-dur?
A: A-dur ir mažora skala, kas sākas ar A-dur. Tā ir pazīstama ar savu mierīgo skanējumu, un to bieži izmantoja Francs Šūberts.
J: Kāds ir As mažora relatīvais moll?
A: As mažora relatīvais minors ir f-moll.
Jautājums: Cik klaviermūzikas skaņdarbu Frédéric Chopin komponēja šajā tonalitātē?
A: Frederiks Šopēns komponēja 24 skaņdarbus A-dur - vairāk nekā jebkurā citā taustiņkārtā.
Jautājums: Kas uzskatīja, ka šī ir otrā labākā tonalitāte flautas mūzikai?
A: Šarls Marijs Vidors uzskatīja, ka A-dur ir otrā labākā tonalitāte flautas mūzikai.
Jautājums: Kāpēc Bēthovens izvēlējās to par lēnās daļas atslēgu vairumā savu c-moll skaņdarbu?
A: Bēthovens par lēnās daļas atslēgu lielākajā daļā savu c-moll skaņdarbu izvēlējās Dis mažoru, jo tā skanēja mierīgi, kontrastējot ar c-moll skaņdarbu ātrākajām daļām.
J.: Kā tika noskaņoti timpāni 18. gadsimta orķestrālās mūzikas atskaņošanā šajā tonalitātē?
A: Tā kā par 18. gadsimta orķestrālās mūzikas galveno atslēgu ne tik bieži tika izvēlēts Dis mažors, šajā atslēgā atskaņotajos skaņdarbos vai daļās timpāni bieži vien tika saglabāti noregulēti tā, kā tie bija iestatīti iepriekš, nevis pārregulēti, lai atbilstu jaunajai atslēgai.
J: Kuras slavenas simfonijas ir rakstītas šajā tonalitātē?
A: Edvarda Elgara Pirmā simfonija As mažorā un Arnolda Baksa pēdējā simfonija ir divas slavenas simfonijas, kas rakstītas šajā tonalitātē.
Meklēt