G-dur
G-dur ir mažora skala, kuras pamatā ir skaņa G. Tās taustiņparakstā ir sešas asas un viena dubultas asa.
Lai būtu vieglāk lasīt, G-dur parasti raksta kā A-dur enharmonisko ekvivalentu. Tomēr tas parādās kā sekundārā atslēgas joma vairākos skaņdarbos asajās tonalitātēs, piemēram, Prelūdijā un fūgā cis mažorā no Baha "Labi temperētā klavierēm", 1. grāmata. Prelūdija un fūga mis moll no tā paša krājuma beidzas ar pikardijas terciju as mažorā. Fis mažors uz īsu brīdi tiek izmantots vairākos Šopēna naktturnos cis moll.
Skalas un taustiņi
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir G-dur?
A: G-dur ir mažora skala, kuras pamatā ir garā nots cis.
Jautājums: Cik asu un dubultas asu ir tās tonālajā signatūrā?
A: Tās pamatparakstā ir seši asie un viens dubultas asais.
J: Vai to parasti raksta kā A-dur?
A: Jā, lai atvieglotu lasīšanu, G-dur parasti raksta kā tā enharmonisko ekvivalentu A-dur.
J: Kur vēl tas parādās?
A: Tas parādās kā sekundārā atslēgas zona vairākos skaņdarbos asās tonalitātēs, piemēram, Prelūdijā un fugā cis mažorā no Baha "Labi temperētā klavierēm", 1. grāmata. Prelūdija un fūga mis moll no tā paša krājuma beidzas ar pikardijas terciju as mažorā.
Vai to ir izmantojis Šopēns?
A: Jā, asais mažors uz īsu brīdi ir izmantots vairākos Šopēna naktturnos cis moll.
