Tierce de Picardie
Mūzikā Tierce de Picardie (kas nozīmē Pikardijas tercija) ir mažora akords moll tonalitātes skaņdarba beigās.
16.-17. gadsimtā tas bija ļoti izplatīts veids, kā pabeigt skaņdarbu moll tonalitātē. Tas ir tāpēc, ka mūzika minorā, salīdzinot ar mažoru, skan melanholiski vai satraukti, jo skalas trešā nots ir izlīdzināta (pazemināta par pustoni). Harmoniskajā virknē šī moll tercija ir septītā harmoniskā, kas skan disonanses skaņās attiecībā pret pamatnotīm (skalas pirmo noti). Tas nozīmē, ka, noslēdzoties mažorā, rodas atvieglojuma sajūta pēc saspringtā mollā. Piemēram, skaņdarbā a-moll, kur skalas trešā nots ir C natural, Tierce de Picardie pēdējā akordā skanēs cis, mainot akordu no a-moll uz A-dur.
Bēthovena "Piektā simfonija" ir c-moll, bet pēdējā daļa ir mažorā. Šajā gadījumā tā nav Tierce de Picardie, jo šis termins ir piemērojams tikai tad, ja mainās tikai pēdējais akords. Šo terminu 1767. gadā savā "Mūzikas vārdnīcā" ("Dictionnaire de musique") ieviesa Rousseau. "Tierce" nozīmē "trešais", bet neviens nezina, kāpēc viņš to nosauca par "Pikardiju" (Pikardija ir apgabals Francijas ziemeļos).
Bahs to savā mūzikā izmantoja diezgan bieži. Labs piemērs ir Koncerta divām vijolēm un orķestrim pirmā daļa. Viņa "Fantāzijā un fūgā g moll BWV542" fūga beidzas ar Tierce de Picardie un dažos izdevumos arī ar Fantasie. Iespējams, ka Bachs būtu pabeidzis Fantāziju ar mažora akordu tikai tad, ja būtu spēlējis to atsevišķi (bez fūgas), taču par to nevaram būt droši. Vēl viens labs piemērs Tierce de Picardie ir kantātes Nr. 82 "Ich Habe Genug" beigas, kas ir ārkārtīgi iedarbīgas. Vēl viens slavens skaņdarbs, kas beidzas ar Tierce de Picardie, ir Greensleeves.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Tierce de Picardie?
A: Tierce de Picardie ir mažora akords moll tonalitātes skaņdarba beigās. To plaši izmantoja 16. un 17. gadsimtā, lai mazinātu saspringtību moll tonācijā.
Jautājums: Kāpēc mažora akorda pabeigšana sniedz atvieglojuma sajūtu pēc saspringtās moll kordas?
Atbilde: Mūzikā, ja kaut kas ir uzrakstīts moll tonalitātē, tas skan melanholiski vai satraucoši, jo skalas trešā nots ir saplacināta (pazemināta par pustoni). Tas rada disonansi pret pamatnotu (skalas pirmo noti). Noslēgšana ar mažora akordu atrisina šo disonansi un sniedz atvieglojumu.
J: Kas ieviesa šo terminu?
A: Šo terminu 1767. gadā savā "Mūzikas vārdnīcā" (Dictionnaire de musique) ieviesa Ruso.
J: Ko nozīmē "Tierce"?
A: Tierce nozīmē "trešais".
J: Kāpēc Ruso to nosauca par "Picardie"?
A: Neviens nezina, kāpēc viņš to nosauca par "Pikardiju" (Pikardija ir apgabals Francijā).
J: Kurš slavens komponists ir izmantojis šo paņēmienu?
A: Šo tehniku ir izmantojuši divi slaveni komponisti - Bahs un Bēthovens. Piemēram, Bēthovena Piektā simfonija, Baha Koncerts divām vijolēm un orķestrim, Fantāzija un fūga g moll BWV542, kantāte Nr. 82 "Ich Habe Genug" un Greensleeves.
Jautājums: Kad Bahs būtu pabeidzis Fantāziju tikai ar mažora akordu, ja tā tiktu atskaņota atsevišķi bez fūgas?
A: Iespējams, ka Baha Fantasie būtu pabeigta tikai ar mažora akordu, ja viņš to atskaņotu patstāvīgi bez fūgas, taču mēs nevaram būt droši par to pārliecināti.
