B bemols (B-dur): definīcija, taustiņparaksts un piemēri
B bemols (B-dur): skaidra definīcija, taustiņparaksts ar 2 bemoli, relatīvā g-moll, pazīstami piemēri (Haidns, Mocarts) un noderīgi padomi pūšaminstrumentu spēlē.
B-dur jeb B bemols (B♭) ir mažora skala, kas sākas uz B-dur. Tās taustiņparakstā ir divi bemoli — B (si) un E (mi) (t.i., B♭ un E♭), kas nosaka tipisko B-dur skanējumu.
Relatīvā un paralēlā molla
Tās relatīvais moll ir g moll, — tas nozīmē, ka B-dur un g moll dalās ar to pašu taustiņparakstu. Tās paralēlais moll ir b-moll (B bemola molls), kas nozīmē mollowu variantu ar to pašu pamattonu, bet citām harmoniskām krāsām.
Skalas toņi un pamata akordi
B-dur skalas pakāpieni: B♭ — C — D — E♭ — F — G — A — B♭. No šīs skalas izriet arī pamata triādu akordi:
- I — B♭ (B-dur)
- ii — Cm (C-moll)
- iii — Dm (D-moll)
- IV — E♭ (E♭-dur)
- V — F (F-dur)
- vi — Gm (G-moll)
- vii° — A dim (A samazinātais)
Praktiskais pielietojums un piemēri
B-dur taustiņš ir īpaši ērts pūšaminstrumentiem, jo daudzi populārie transponējošie instrumenti ir būvēti B♭ tonī. Tāpēc tas ir bieži sastopams meistardarbu repertuārā un mūzikas skolēnu orķestros — to min šādi piemēri: pūšaminstrumentu, īpaši tiem, kuriem tas ir mājas taustiņš, piemēram, klarneti, trompetes, saksofoni un B-dur flautas. Tāpēc daudzi skaņdarbi koncertgrupām (kurās jūs, iespējams, esat spēlējis, kad mācījāties skolā) ir sarakstīti šajā vai kādā no tām tuvu saistītajā taustiņu diapazonā, piemēram, F mažorā vai E-dubjorā.
Haidna 98. simfonija bieži tiek minēta saistībā ar trompetes un timpānu partiju rakstību B-dur — tā ir nozīmīgs vēsturisks piemērs, kurā komponists rūpējās par pūšaminstrumentu un timpānu praktiskumu un to notāciju, lai daļas būtu loģiskāk lasāmas un izpildāmas.
Klasicisma repertuārā B-dur tonācija ir plaši izmantojama melodiskai un siltai skanēšanai. Mocarta klavierkoncertiem ir B-dur — tas ilustrē, cik iemīļota šī tonācija bija klavieru un orķestra rakstībā.
Nozīmīgākās īpašības un ieteikumi muzikantiem
- Skanējums: B-dur parasti tiek raksturots kā siltāks, plašāks un “dabiski pūšamais” toņs, it īpaši pūšaminstrumentu grupās.
- Transponējošie instrumenti: spēlētājiem jāpievērš uzmanība transponēšanai — piemēram, B♭ klarnetei vai trompetei rakstītā notācija bieži būs vienu nošu augstāk (vai zemāk), lai izklausītos koncerttonī B♭.
- Modulācijas: biežas modulācijas no B-dur ved uz tuvām taustiņdatoīm kā F majora (dominante) vai E♭ majora (subdominante), kas nodrošina harmonisku plūdumu.
Ja vēlaties praktisku vingrinājumu: spēlējiet B-dur skalu augšup un lejup ar dažādām ritmiskām figūrām, tāpat praktizējiet I–IV–V progresijas (B♭–E♭–F) dažādos dinamiskajos rakstos, lai apgūtu raksturīgo skanējumu.
Labi pazīstami klasiskie skaņdarbi šajā atslēgā
- Brandenburgas Koncerts Nr. 6 (Bahs)
- 15. klavierkoncerts (Mocarts)
- Klavierkoncerts Nr. 27 (Mocarts)
- 13. stīgu kvartets (Bēthovens)
- Klaviersonāte Nr. 29 (Bēthovens)
- Klaviersonāte Nr. 21 (Šūberts)
- Klavierkoncerts Nr. 2 (Brahmss)
- 5. simfonija (Prokofjevs)
Skalas un taustiņi
| · v · t · e Diatoniskās gammas un taustiņi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā ir norādīts skaņu skaņu skaits katrā skalā. Mīnusa skalas rakstītas ar mazajiem burtiem. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir B♭ major?
A: B-dur, pazīstams arī kā B-dur, ir mažora skala, kas sākas ar B-dur. Tās tonālajā signatūrā ir divas līdzības.
J: Kāda ir B♭ mažora relatīvā minoritāte?
A: B♭ mažora relatīvais moll ir g moll.
J: Kādiem instrumentiem šī tonalitāte ir piemērota?
A: Šī tonalitāte īpaši labi sader ar pūšaminstrumentiem, piemēram, klarnetēm, trompetēm, saksofoniem un B-balss flautām.
J: Kāpēc daudzi koncertu grupas skaņdarbi ir rakstīti šajā vai radniecīgās tonalitātēs?
A: Daudzas koncertgrupu skaņdarbu ir rakstītas šajā vai radniecīgās atslēgās, jo tās labi sader ar pūšaminstrumentiem un atvieglo atskaņošanu faktiskajā augstumā bez transponēšanas.
J: Kurš uzrakstīja pirmo simfoniju šajā taustiņā?
A: Jozefs Haidns uzrakstīja pirmo simfoniju šajā tonalitātē, ko kāds bija sarakstījis. Tomēr viņa brālis Mihaels Haidns bija uzrakstījis vienu jau agrāk.
Jautājums: Cik daudz klavierkoncertu Mocarts uzrakstīja šajā tonalitātē?
A.: Mocarts uzrakstīja piecus klavierkoncertus šajā tonalitātē.
Meklēt