"Fausts" ir grandioza opera piecos cēlienos. Mūziku komponējis Šarls Guno. Franču valodā libretu sarakstīja Žils Barbjē un Mišels Karē. Libreta pamatā bija Karē lugas "Fausts un Margarita" motīvs. Savukārt Karē lugas pamatā bija Johana Volfganga fon Gētes "Fausta" pirmā daļa. Pirmo reizi opera tika izrādīta 1859. gada 19. martā Parīzes teātrī Théâtre-Lyrique. Tā tika labi uzņemta. Šī opera bija Guno lielākais panākums. Papildus pirmajai izrādei, darbs ātri kļuva par vienu no vispopulārākajām operām 19. gadsimtā un turpināja ietekmēt opermūzikas tradīciju ar savām melodijām, koriem un skatuves efektu izmantojumu.

"Fausts" bija viena no populārākajām 19. gadsimta operām. Tā bija pirmā opera, kas 1883. gada oktobrī tika izrādīta Metropolitēna operā Ņujorkā. Tā ir dārga opera, jo tajā ir daudz aktieru un daudz dekorāciju un kostīmu. Kopš 1950. gada operas iestudējumu skaits ir samazinājies. Atsauces uz operu ir bieži sastopamas arī citos plašsaziņas līdzekļos. Piemēram, 1925. gada mēmajā filmā "Operas fantoms" (The Phantom of the Opera) tiek izrādīta tieši šī opera. Neraugoties uz operas dārdzību, to joprojām iestudē. Operabase visvairāk iestudēto operu sarakstā pasaulē tā ir 35. vietā. Parasti izrāde aizņem aptuveni 2,5–3 stundas atkarībā no versijas; galvenās balsis ir Fausts (tenors), Margarita/Marguerite (soprāns) un Mefistofelis (bass vai baritons). Opera ir pazīstama ar vairākiem labi atpazīstamiem numuriem — piemēram, Margaritas slavenā "Jewel Song" (Ah! je ris de me voir si belle) un varoņu un kori fragmentiem kā "Soldiers' Chorus" — kuri bieži tiek izpildīti arī koncertos un ierakstos.

Sižetiski opera saīsina un dramatizē Gētes darbu: tai galvenais uzsvars ir uz Fausta — izsīkuma un ilgu pilnu vecu mācītāju — tikšanos ar Mefistofeli un viņa aizraušanos ar mīlestību pret Margaritu, kas noved pie traģēdijas un morāli teoloģiskas refleksijas par grēka un izpirkšanas tēmām. Guno mūzika uzsver liriskumu, emocionālo intimitāti un kora lomu, reizē prasa arī grandiozu scēnisko risinājumu — kori, dejotājus, balsojošo solistu ansambļus un dekorācijas. Laika gaitā diriģenti un režisori ir veikuši dažādas redakcijas un skaidrojumus, lai pielāgotu darbu mūsdienu skatuves prasībām, tāpēc pastāv vairākas oficiālas un sarīkojuma versijas.

Fausta popularitāte guvusi plašu kultūras atbalsi: operas motīvus izmanto filmās, koncertos un radio pārraidēs, un tā tiek ierakstīta gan pilnā, gan izcirstā formā. Lai gan komerciāli iestudējumi prasa lielus resursus, daudzās opernamos un festivālos "Fausts" joprojām tiek iekļauts repertuārā, bieži piesaistot zvaigžņu solistus un grandiozus skatuves risinājumus. Opera saglabā savu vietu kā būtisks piemērs mūzikas un literatūras saskarei — Gētes dramatiskā materiāla, Barbjē un Karē libreta un Guno melodiskās romantiskās valodas apvienojums joprojām iedvesmo klausītājus un producētājus visā pasaulē.