Fiddle

Vārds fiddle tautas mūzikā apzīmē vijoli. Daudzi cilvēki to lieto arī vienkārši kā jautru vārdu vārdam "vijole". Cilvēks, kurš spēlē vijoli, ir "vijolnieks". Loku dažkārt dēvē par "akordeona nūju". Fiddle jeb vijoļspēle ir tautas mūzikas stils.

Vārdu "akordeons" lieto arī pirms vairākiem simtiem gadu veciem instrumentiem, no kuriem izveidojās vijole. Šie instrumenti dažādās valstīs un laikmetos ļoti atšķīrās. Tiem bija dažādas formas un izmēri, un tiem bija pat dažādi nosaukumi. Bieži vien tos turēja pie krūtīm, nevis zem zoda. Viduslaikos mazu, šauru vijoli, ko sauca par komplektu, bieži izmantoja deju meistari. Tā bija pietiekami maza, lai to varētu ielikt kabatā. Dienvidaustrumeiropā bija pat vijole ar vēderu (instrumenta priekšpusi), kas bija izgatavota no ādas. Vijoļu stīgas parasti bija izgatavotas no zarnām.

Daudzām vijolēm tiltiņi ir plakanāki nekā klasiskajām vijolēm. Plakanāki tiltiņi atvieglo akordu spēlēšanu un ātru lokšķerēšanu no vienas stīgas uz otru. Stīgas tiek noregulētas dažādos veidos. Spēlētājs var pat mainīt skaņdarbu noregulējumu, lai atskaņotu dažādus skaņdarbus. Bieži sastopami arī tādi skaņdarbi kā G-D-A-E, piemēram, G-D-G-D vai A-E-A-A-E. Viena, divas vai trīs stīgas var būt izmantotas drone (nepārtraukta nots), kamēr tiek atskaņota melodija uz augšējās stīgas(-ām).

Daudzi akordeonisti nav ieguvuši klasisko izglītību, bet ir mācījušies, klausoties citus akordeonistus un kopējot viņus. Mūzika, ko viņi spēlē, ir deju mūzika. Klasiskā vijoļspēle attīstījās no lauku vijoļspēles. Lielākā daļa akordeonistu izmanto lokus, kas ir tādi paši kā vijoles loki, bet dažās valstīs, piemēram, Ungārijā, izmanto īsākus un smagākus lokus ar zirga matiem, kas ir apvilkti ap žagaru (loka papēdi). Ar šāda veida loku spēlētājs sasprindzina matus, saspiežot tos spēles laikā.

Uz akordeoniem spēlēja cilvēki no visām sabiedrības grupām - no dižciltīgiem ļaudīm līdz vienkāršiem zemniekiem. Daudzi no viņiem bija minstrēlisti, kas izklaidēja svarīgus cilvēkus. Daži no viņiem, iespējams, prata lasīt notis, bet daudzi mācījās, kopējot citus spēlētājus un iegaumējot mūziku. Iespējams, ka nozīmīgos mielastos minstreli mūziku spēlēja, ejot pie augstā galda, kad tika ienests ēdiens. Viņi spēlēja, lai pavadītu dejotājus un dziedātājus un pat akrobātus. No senām gleznām redzams, ka dažkārt viņi spēlēja kopā ar citiem instrumentiem, piemēram, trompeti, bungām vai sitamajiem instrumentiem. Mēs nezinām, kādu mūziku viņi spēlēja, jo tā nekad netika pierakstīta, taču dažas melodijas, ko mēs dzirdam vēl šodien, iespējams, ir radušās no šīm senajām melodijām, jo daži cilvēki joprojām mācās melodijas no cilvēkiem, kuri tās mācījās no galvas, un tā tālāk. Piemēram, dažas amerikāņu "old-time" melodijas un dažas bretaņu melodijas, iespējams, ir nonākušas pie mums šādā veidā.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akordeons?

A: Fidelis ir vijole, ko izmanto tautas mūzikā. To var lietot arī kā jautru vārdu vārdam "vijole". To, kurš spēlē vijoli, sauc par "vijolnieku".

J: Kā laika gaitā mainījās šis instruments?

A: Laika gaitā akordeons mainījās no valsts uz valsti un no laikmeta uz laikmetu. Tām bija dažādas formas un izmēri, un tām bija pat dažādi nosaukumi. Dažos gadījumos tās turēja pie krūtīm, nevis zem zoda. Daži instrumenti, piemēram, sitaminstrumenti, bija pietiekami mazi, lai ietilptu kabatās. Dienvidaustrumeiropā bija pat akordeons ar vēderu (instrumenta priekšpusi), kas bija izgatavots no ādas.

J: Kāda veida stīgas tiek izmantotas akordeonam?

A: Fidbelēm parasti ir stīgas, kas izgatavotas no zarnu materiāla. Tiltiņi ir plakanāki nekā klasiskajām vijolēm, kas atvieglo akordu spēlēšanu un ātru lokšķerēšanu starp stīgām. Noskaņojums var atšķirties atkarībā no atskaņotā skaņdarba, taču bieži sastopams G-D-A-E noskaņojums vai citi noskaņojumi, piemēram, G-D-G-D vai A-E-A-A-E.

J: Kā cilvēki mācās spēlēt akordeonu?

A: Daudzi cilvēki iemācās spēlēt, klausoties citus spēlētājus un kopējot viņus, nevis formāli apgūstot klasiskās spēles tehniku. Šis mācīšanās stils ir pārmantots no paaudzes paaudzē, jo daudzas melodijas nekad nav pierakstītas, bet iemācītas no citiem, kuri arī pirms viņiem tās bija iemācījušies no galvas.

J: Kādus lokus izmanto lielākā daļa akordeonistu?

A: Lielākā daļa akordeonistu izmanto loku, kas ir līdzīgs vijoļinstrumentiem, tomēr dažās valstīs, piemēram, Ungārijā, biežāk izmanto īsākus un smagākus lokus ar zirga matiem, kas ap vijoli (papēdi) ir apvilkti ap papēdi. Ar šāda veida lokiem spēlētāji, spēlējot, saspiež matus, saspiežot tos ar rokām.

J: Kas parasti spēlēja šos instrumentus?

A: Šos instrumentus spēlēja cilvēki no dažādiem sabiedrības slāņiem, tostarp dižciltīgi cilvēki, minstrēli, kas izklaidēja svarīgus cilvēkus, vienkārši zemnieki un citi - bieži vien dejotāju un dziedātāju pavadībā, kad tie svētkos vai pulcēšanās reizēs izpildīja akrobātikas trikus.

J: No kurienes radās klasiskā vijoļspēle?

A: Klasiskā vijoļspēle attīstījās no lauku vijoļspēli spēles stiliem, kas radās pirms vairākiem gadsimtiem.