Vetīnu (Wettin) dzimta — vācu dinastija, kas valdīja Saksijā un Tīringenē
Vetīnu (Wettin) dzimta — 800+ gadu vācu dinastija, kas valdīja Saksijā un Tīringenē; ietekmēja Lielbritāniju, Beļģiju, Poliju un Bulgāriju. Uzzini vēsturi un mantojumu.
Vetīnu dzimta bija vācu grāfu, hercogu, kurfirstu un karaļu dinastija, kas vairāk nekā 800 gadus valdīja Saksijā un Tīringenē. Vetīnu dzimtas pārstāvji bija arī Polijas karaļi, kā arī veidoja Lielbritānijas, Portugāles, Bulgārijas, Polijas, Saksijas un Beļģijas valdošos namus. Mūsdienās savās valstīs joprojām valda tikai Lielbritānijas un Beļģijas līnija, bet pēdējais Bulgārijas cars Simeons II bija Bulgārijas premjerministrs no 2001. līdz 2005. gadam. Simeons Sakss-Koburgs-Gota ir vienīgais bijušais karalis, kurš jebkad ir atgriezies savā valstī kā ievēlēts vadītājs.
Izcelsme un agrīnā vēsture
Vetīnu (vācu: Wettin) dzimta savu nosaukumu iegūst no Wettin pils vietā pie upes Saale mūsdienu Saksijas-Anhaltas teritorijā. Dzimta parādās dokumentos jau viduslaikos, un tās pārstāvji kalpoja kā vietējie grāfi un valdnieki reģionā. No mazās zemes īpašnieku dinastijas Vetīni izauga par ietekmīgu spēku Saksijā un Tīringenē, iegūstot hercogu, kurfirstu (elektoru) un vēlāk karaļu titulus.
Ernestīnu un Albertīnu atzari
1485. gada Lajpcigas līguma (Leipzig) rezultātā Vetīnu dzimta sadalījās divos galvenajos atzaros: Ernestīnos un Albertīnos. Ernestīnieši ilgu laiku valdīja Tīringenes mazajās hercogistēs, no kurām vēlāk radušās daudzas Saksišu hercogistes (piem., Saxe‑Coburg, Saxe‑Weimar, Saxe‑Altenburg u. c.). Albertīnieši saglabāja galveno daļu Saksijas un kļuva par kurfirstiem; no tās līnijas nāca arī Saksijas elektori, kuri vēlāk devās uz Polijas karaļgaldu (piemēram, Augusts II un Augusts III).
Sakss‑Koburgs‑Gota līnija un Eiropas troniskā izplešanās
No Vetīnu dzimtas izauga arī Sakss‑Koburgs‑Gota (Saxe‑Coburg and Gotha) mazākā — bet ļoti izplatītā — līnija, kas 19. gadsimtā deva monarhus vairākās Eiropas valstīs. Šīs līnijas pazīstamākie pārstāvji un to nozīme:
- Leopolds I — pirmais Beļģijas karalis (valdīja kopš 1831), no Sakss‑Koburgs‑Gota atzara.
- Princis Alberts — bija Karalienes Viktorijas (Lielbritānija) vīrs; viņa un Viktorijas pēcnācēji deva Saseksas/Gota ietekmi uz Lielbritānijas karalisko ģimeni.
- Ferdinands I — no Sakss‑Koburgs‑Gota kļuva par Bulgārijas princi (1887) un vēlāk par caru; viņa dēls un mazbērni arī valdīja Bulgārijā.
- Vairāki citi Eiropas tronisti un prinči tika saistīti ar Sakss‑Koburgs‑Gota radību ar laulībām un dinastisku izveidi.
Pārmaiņas 19.–20. gadsimtā un mantojums
19. un 20. gadsimtā Vetīnu atzari ieņēma centrālu lomu Eiropas dinastiskajās saitēs — ar laulībām viņi bija saistīti ar daudzām karaļģimenēm. Pēc Pirmā pasaules kara un Vācijas monarchiju krišanas (1918) lielākā daļa Saksijas un Tīringenes princu valdību likvidēja, un vairāku nelielu hercogistu valdīšanas beidzās. Lielbritānijā kara laikā 1917. gadā dinastijas nosaukums tika oficiāli nomainīts uz Vindsors, lai mazinātu vācu asociācijas, taču ģimenes asinsrinda no Sakss‑Koburgs‑Gota tehniski saglabājās.
Svarīgākie pārstāvji un fakti, ko atcerēties
- Vetīnu dzimta valdīja Saksijā un Tīringenē vairāk nekā astoņus gadsimtus, no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam.
- Dalīšanās Ernestīnos un Albertīnos bija noteicoša Saksijas un Tīringenes politiskajā kartē.
- Sakss‑Koburgs‑Gota atzars deva monarhus Beļģijai, Bulgārijai, Portugālei (karalim Ferdinands II bija saknes Coburgā), un, caur princi Albertu, ietekmēja Lielbritānijas karalisko ģimeni.
- Pēdējais Bulgārijas monarhs Simeons II pēc trimdas vēlāk atgriezās un kļuva par Bulgārijas premjerministru (2001–2005), kas ir unikāls gadījums Eiropas vēsturē.
- Mūsdienās Vetīnu pēcteči joprojām atrodas Eiropas monarhijas galvgalī, visredzamāk Beļģijā un, caur ģimenes izcelsmi, Lielbritānijā (lai gan britu karaliskā ģimene oficiāli lieto nosaukumu Vindsors kopš 1917).
Secinājums: Vetīnu dzimta ir viena no Eiropas vecākajām un vispāratzītākajām dinastijām — tās atzari ietekmējuši kontinenta politiku un monarhijas gadsimtiem ilgi, un pēcteči joprojām saglabā nozīmi mūsdienu valstu galvgalos.
Izcelsme: Saksijas Wettins
Vecākais zināmais Vetīnu dzimtas pārstāvis bija Tīderiks (Thiedericus) (miris 982. gadā). Ap 1000. gadu, vācu iekarojot slāvu teritoriju, dzimta ieguva Vetina pili un mainīja nosaukumu. Bija ierasts, ka muižnieki mainīja savu vārdu uz savas teritorijas nosaukumu. Vetinas pils atrodas Vetinā, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē Hosgau pie Zāles upes.
Vetīnu dzimtas atzari
Doms sadalījās divos galvenajos atzaros - Ernestīnes un Albertiņas atzarā. Ernesta pēcnācēji bieži sadalīja savas zemes un ieguva daudzas mazas hercogistes, bet viena (Saksija-Koburga un Gota) kļuva ļoti nozīmīga. Ernesta jaunākais brālis bija Alberts. Viņa pēcnācēji kļuva par Saksijas elektoriem un 1806. gadā - par Saksijas karaļiem.
Saksijas-Koburgas un Gotas nams
Saksijas-Koburgas un Gotas hercogu pēcteči ir kļuvuši:
- Beļģijas karaļi (no 1831. gada) un
- Bulgārija (1908-1946)
un arī karalienes vīri no
- Portugāle (Portugāles Ferdinands II) un
- Apvienotajā Karalistē (princis Alberts, karalienes Viktorijas vīrs).
Arī Meksikas imperatora sieva (Karlota Meksikas) bija Saksijas-Koburgas un Gotas nama locekle. Tādējādi Lielbritānijas, Portugāles un uz laiku arī Meksikas troni kļuva par Vetīnu nama piederīgo personu īpašumu.
Pirmā pasaules kara laikā britu karaliskā ģimene ar karaļa Džordža V rīkojumu nomainīja vārdu un personvārdus uz Vindzoras uzvārdu. Beļģijas karaļi tagad nelieto Saksijas-Koburgas un Gotas vārdu, taču oficiāli to nekad nav mainījuši.
Vetīnu nama filiāļu saraksts
- Meisenes markgrāfi
- Saksijas hercogi, Tīringenes landgrāfi
- Saksijas elektori
- Saksijas-Koburgas hercogi
- Saksijas-Altenburgas hercogi (pirmā Altenburgas līnija)
- Saksijas-Veimāras hercogi
- Sakses-Eizenahas hercogi
- Sakses-Gotas hercogi
- Sakses-Gotas un Altenburgas hercogi (otrā Altenburgas līnija)
- Sakses-Mainingenes hercogi
- Saksijas-Hildburghauzenes hercogi, pēc tam Saksijas-Altenburgas hercogi (trešā Altenburgas līnija)
- Sakses-Koburgas hercogi (vēlāk pievienota Gota)
- Apvienotās Karalistes karaļi un karaliene (Vindzoras nams)
- Saksijas-Koburgas-Kohārijas prinči
- Portugāles karaļi (Saksijas-Koburgas-Braganzas karaļnams, pēdējais valdošais Portugāles karaļnams)
- Bulgārijas karaļi (dažkārt bija pazīstami kā "Kohary" un kā "Sakskoburggotski")
- Beļģijas karaļi
- "Saksijas Drēzdenes hercogi"
- Saksijas elektori
- Saksijas karaļi, pašlaik Prinz/ Prinzessin von Sachsen
- Saxe-Zeitz
- Saksija-Merseburga
- Saksija-Veisenesfelsa
- Saksijas hercogi, Tīringenes landgrāfi, Luksemburgas hercogi
- Saksija-Landsberga
- Saksija-Lauenberga
Saistītās lapas
- Saksijas valdnieki, saraksts ar daudziem Vetīniem
- Wettin, Saksija-Anhalte, pilsēta, no kuras cēlusies Vetīnu dinastija.
Jautājumi un atbildes
J: Cik ilgi Vetīnu dzimta valdīja Saksijā un Tīringenē?
A: Vetīnu dzimta Saksijā un Tīringenē valdīja vairāk nekā 800 gadus.
J: Kurās citās valstīs bez Vācijas vēl valdīja Vetīnu dzimtas pārstāvji?
A: Vetīnu dzimtas pārstāvji bija Polijas, Lielbritānijas, Portugāles, Bulgārijas un Beļģijas valdnieki.
J: Kuras karaļnamu dzimtas cēlušās no Vetīnu dzimtas?
A: Lielbritānijas, Portugāles, Bulgārijas, Polijas, Polijas un Beļģijas karaļnama pārstāvji bija Vetīnu dzimtas pēcteči.
J: Kurš bijušais Bulgārijas monarhs bija Bulgārijas premjerministrs no 2001. līdz 2005. gadam?
A: Bijušais Bulgārijas monarhs, kurš bija premjerministrs no 2001. līdz 2005. gadam, bija Simeons II.
Jautājums: Cik bijušo karaļu ir atgriezušies savā valstī kā ievēlēti līderi?
A: Tikai viens bijušais karalis - Simeons Sakss-Koburgs-Gota - ir atgriezies savā valstī kā ievēlēts vadītājs.
Vai Simeons Sakss Koburgs-Gota bija Bulgārijas karalis?
Jā, Simeons Sakss-Koburgs-Gota bija bijušais Bulgārijas karalis.
Jautājums: Vai Vetīnu dzimta vēl joprojām valda kādā valstī?
A: Šodien savās valstīs joprojām valda tikai Vetīnu nama britu un beļģu līnijas.
Meklēt