Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas-Lietuvas kopvalsts (vai savienība, pēc 1791. gada - Polijas kopvalsts) bija Polijas un Lietuvas valsts, ko pārvaldīja kopīgs monarhs. Kopvalsts bija Polijas-Lietuvas ūnijas, kas pastāvēja kopš 1386. gada un bija abu valstu personālūnija, turpinājums. Tā bija lielākā un viena no 16. un 17. gadsimta Eiropas lielākajām un apdzīvotākajām valstīm. Polijas-Lietuvas kopvalsts aptvēra vairāk zemju nekā pašreizējās Polijas un Lietuvas zemes. Sadraudzības zemes aptvēra arī visas tagadējās Baltkrievijas zemes, lielu daļu Ukrainas un Latvijas, kā arī tagadējās Krievijas rietumu daļu.
Polijas-Lietuvas Sadraudzības teritorijā bija liela etniskā daudzveidība un reliģiskātolerance. Reliģiskās brīvības apjoms laika gaitā mainījās.
Pēc vairākiem labklājības gadu desmitiem tā piedzīvoja politisku, militāru un ekonomisku lejupslīdi. Tas beidzās ar Polijas galīgo sadalīšanu 1795. gadā. Tās pieaugošais vājums noveda pie tā, ka to sadalīja tās spēcīgākie kaimiņi - Austrija, Prūsija un Krievijas impērija.
Dažas ziņas
- Polijā oficiālās valodas bija poļu valoda un latīņu valoda. Lietuvā oficiālās valodas bija senbaltkrievu valoda, latīņu valoda un lietuviešu valoda.
- Sadraudzības valsts bija viena no lielākajām sava laika valstīm. Tai bija liels iedzīvotāju skaits. Savulaik Sadraudzības teritorija aizņēma aptuveni 400 000 kvadrātjūdžu. Iedzīvotāju skaits bija aptuveni 11 miljoni. Sadraudzības teritorijā dzīvoja dažādu tautību cilvēki.
- Aptuveni 200 gadus Sadraudzība izturēja karus ar citām tā laika Eiropas lielvalstīm: Maskavas krieviem, Osmaņu impēriju un zviedriem.
- Sadraudzība izveidoja likumu un likumdošanas sistēmu. Tas samazināja monarha varu. Sadraudzības laikā attīstījās arī dažas demokrātijas koncepcijas un koncepcijas, piemēram, konstitucionālā monarhija.
- Teorētiski abas Sadraudzības valstis bija vienlīdzīgas. Taču Polijai bija vadošā loma.
- Sadraudzībai bija vadošā katoļu baznīcas ietekme. Taču valdība ļāva dažādu reliģiju pārstāvjiem sekot savai reliģijai. Tādējādi Sadraudzības teritorijā dzīvoja dažādu reliģiju pārstāvji.
- Britu Sadraudzība izstrādāja arī valsts konstitūciju, kas bija pirmā Eiropā.
- Lauksaimniecība bija galvenā Sadraudzības iedzīvotāju saimnieciskā darbība.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Polijas-Lietuvas kopvalsts?
A: Polijas-Lietuvas kopvalsts bija valsts, kurā valdīja kopīgs monarhs un kura bija Polijas-Lietuvas ūnijas paplašinājums.
J: Kādas teritorijas aptvēra Sadraudzība?
A: Kopvalsts aptvēra vairāk zemju nekā pašreizējās Polijas un Lietuvas zemes, tostarp visu tagadējo Baltkrieviju, lielu daļu tagadējās Ukrainas un Latvijas, kā arī tagadējās Krievijas rietumus.
J: Ar ko Sadraudzība atšķīrās no citām tā laika Eiropas valstīm?
A: Sadraudzībā bija liela etniskā daudzveidība un reliģiskā tolerance.
Vai reliģiskās brīvības līmenis Sadraudzības valstīs laika gaitā saglabājās nemainīgs?
A: Nē, reliģiskās brīvības apjoms laika gaitā mainījās.
J: Kas noveda pie Sadraudzības panīkuma?
A: Pēc vairākiem labklājības gadu desmitiem Sadraudzība piedzīvoja politisku, militāru un ekonomisku lejupslīdi.
J: Kā beidzās Sadraudzības pastāvēšana?
A.: Sadraudzības pastāvēšana beidzās līdz ar Polijas galīgo sadalīšanu 1795. gadā.
Kāds bija Sadraudzības sadalīšanās iemesls?
A: Sadraudzības pieaugošā vājuma dēļ to sadalīja tās spēcīgākie kaimiņi: Austrija, Prūsija un Krievija.
