Ķīnas Tautas Republikas valūta ir renminbi (RMB, ¥; kods: CNY; arī CN¥, 元 un CN元). Tā ir galvenā valūta, ko izmanto kontinentālajā Ķīnā. Dažkārt to pieņem arī Honkongā un Makao, un šajās teritorijās to var viegli apmainīt. Šo valūtu emitē Ķīnas Tautas banka, kas ir Ķīnas centrālā monetārā iestāde. Nosaukums renminbi burtiski nozīmē "tautas valūta" (vienkāršotā ķīniešu: 人民币; tradicionālā ķīniešu: 人民幣; pinyin: rénmínbì).

Mērvienības un nominālvērtības

Galvenā renminbi mērvienība ir juans (元/圆). Viena juaņa tiek sadalīta 10 jiǎo (角), un katru jiǎo sastāv no 10 fēn (分), tātad 1 juans = 10 jiǎo = 100 fēn.

Renminbi banknotes ir pieejamas nominālvērtībās, kas tradicionāli aptver no 0,1 juaņa (1 jiǎo) līdz 100 juaņiem (¥0,1–100). Banknošu galvenās nominālvērtības, ko izdod Ķīnas Tautas banka, ir 1, 5, 10, 20, 50 un 100 juaņi; ir pieejamas arī 0,1 (1 jiǎo) un 0,5 (5 jiǎo) piezīmes, taču tās retāk sastopamas ikdienā.

Monētas tiek ražotas nominālvērtībās no 1 fēna līdz 1 juaņam (¥0,01–1). Mūsdienu apgrozībā visbiežāk izmanto 1 juaņa monētas un 1/2 (5 jiǎo) un 1/10 (1 jiǎo) monētas; mazākas fēn monētas (1, 2, 5 fēn) praksē izmanto reti vai tās jau ir izstādinātas no parastās apgrozības.

Emitēšana, kontrole un kursa režīms

Renminbi emitē un monetāro politiku īsteno Ķīnas Tautas banka. Tradicionāli Ķīna ilgstoši uzturēja stingri regulētu vai fiksētu valūtas kursu, taču pēdējās desmitgadēs ir pāreja uz arvien elastīgāku, būtībā administrētu svārstīgu kursu sistēmu, kur kurss tiek regulēts pret valūtu grozu un tirgus piedāvājuma/pieprasījuma faktoriem.

Ir svarīgi atšķirt "onshore" renminbi (CNY), kas tiek lietots un regulēts kontinentālajā Ķīnā, no „offshore” renminbi (parasti apzīmēts kā CNH), kas tirgojas ārpus Ķīnas (piemēram, Honkongā) un kuru nosaka citi tirgus spēki. Viens un tas pats simbols ¥ tiek lietots arī Japānas jenai, tāpēc starptautiskos kontekstos bieži izmanto kodu CNY vai prefiksu CN¥, lai izvairītos no neskaidrībām.

Starptautiskā loma un ierobežojumi

Renminbi starptautizācija kopš 2000. gadu beigām ir strauji attīstījusies: Ķīnas tirdzniecības bilances daļa, ārvalstu tiešās investīcijas un valdības iniciatīvas (piem., "Belt and Road") veicinājušas RMB izmantošanu maksājumos un valūtas rezervēs. 2016. gadā IMF iekļāva renminbi Starptautisko rezervju valūtu grozā (SDR), kas bija nozīmīgs solis tā atzīšanā kā globālā reģiona svarīgai valūtai. Tomēr pilnīga brīvā konvertējamība nav ieviesta — kapitāla plūsmas joprojām tiek regulētas, un ārvalstu piekļuve CNY tirgiem var būt ierobežota vai atšķirties no CNH tirgu nosacījumiem.

Praktiskas piezīmes ceļotājiem un uzņēmumiem

  • Valūtas simbols: ¥. Lai skaidrāk norādītu uz Ķīnas juaņu, bieži lieto simbolu CN¥ vai kodu CNY.
  • Honkonga un Makao: šajās teritorijās renminbi var pieņemt un apmainīt, taču oficiālās vietējās valūtas ir Honkongas dolārs un Makao pataka; maiņas kursi un pieņemšana var atšķirties.
  • Nelieli nomināli: 1 jiǎo (0,1 ¥) banknote vai monēta un vēl mazāki fēn parasti tiek lietoti reti ikdienas maksājumos.
  • Drošība un viltojumi: jaunākie 100, 50 un 20 juaņu banknotes satur drošības elementus (ūdenszīmes, hologrammas), tāpēc uzmanieties pret iespējamām viltotām banknotēm.

Ceļotājiem jāņem vērā arī muitas noteikumi: Pašlaik bez deklarēšanas vai paziņošanas muitai drīkst ievest vai izvest no Ķīnas ne vairāk kā ¥20 000 (vai ekvivalents citā valūtā); summas, kas pārsniedz šo robežu, parasti ir jādeklarē atbilstoši vietējiem muitas noteikumiem.

Kopumā renminbi ir sava tirgus un politikas ietekmēta valūta ar pieaugošu starptautisku nozīmi, taču tās apmaiņa un likviditāte var atšķirties atkarībā no tā, vai runa ir par onshore (CNY) vai offshore (CNH) tirgiem.