ISO 4217
ISO 4217 ir Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) izstrādāts starptautisks standarts, kas apraksta trīs burtu kodus (pazīstams arī kā valūtas kods) valūtu nosaukumu definēšanai. ISO 4217 kodu saraksts ir visā pasaulē banku un uzņēmējdarbības jomā izplatīts veids, kā definēt dažādas valūtas. Daudzās valstīs biežāk sastopamo valūtu kodi plašākai sabiedrībai ir tik labi zināmi, ka laikrakstos rakstītajos vai bankās izvietotajos valūtas maiņas kursos dažādu valūtu definēšanai izmanto tikai šos kodus, nevis tulkotos valūtu nosaukumus vai valūtu simbolus. ISO 4217 kodus izmanto uz aviobiļetēm un starptautiskajām vilcienu biļetēm, lai novērstu jebkādas neskaidrības par cenu.
Valūtas maiņas kursa rādījums valūtas maiņas birojā, kurā norādīti valūtu nosaukumi angļu valodā un to ISO 4217 kodi. Šajā sarakstā Apvienotā Karaliste ir norādīta kā "England", kas ir viena no tās sastāvā esošajām valstīm, kā arī Ķīnas Republika ir norādīta kā "Taiwan" un Dienvidkoreja kā "Korea".
Aviobiļete, kurā cena norādīta ar ISO 4217 kodu "EUR" (apakšējā kreisajā pusē), nevis ar valūtas zīmi €.
Koda veidošanās
Pirmie divi koda burti ir divi burti no ISO 3166-1 alfa-2 valstu kodiem (kas tiek izmantoti arī kā pamats valstu augstākā līmeņa domēniem internetā). Trešais burts parasti ir pašas valūtas iniciāle. Tādējādi Japānas valūtas kods ir JPY, "JP" nozīmē Japānu un "Y" - jenu. Tas novērš problēmu, ko rada nosaukumi dolārs, franks un mārciņa, kurus izmanto desmitiem dažādu valstu, un to vērtības būtiski atšķiras. Turklāt, ja valūta tiek pārvērtēta, valūtas koda pēdējais burts tiek mainīts, lai to atšķirtu no vecās valūtas. Dažos gadījumos trešais burts ir attiecīgās valsts valodas vārda "jauns" iniciāle, lai to atšķirtu no vecākas valūtas, kas tika pārvērtēta; kods dažkārt ir ilgāks par paša vārda "jauns" lietojumu (piemēram, Meksikas peso kods ir MXN). Tomēr ir vērojamas arī citas izmaiņas; piemēram, Krievijas rublis no RUR pārtapa no RUB uz RUB, kur B nāk no trešā burta vārdā "rublis".
Katrai valūtai ir piešķirts arī trīsciparu koda numurs, tāpat kā katrai valstij ir piešķirts trīsciparu koda numurs, kas ir ISO 3166 daļa. Šis ciparu kods parasti ir tāds pats kā ISO 3166-1 ciparu kods. Piemēram, USD (ASV dolāram) ir kods 840, kas ir arī ASV (ASV) ciparu kods.
Standartā ir definēta arī saikne starp galveno valūtas vienību un jebkuru maznozīmīgu valūtas vienību. Bieži vien maznozīmīgajai valūtas vienībai ir vērtība, kas ir 1/100 no galvenās vienības, bet bieži sastopama arī 1/1000. Dažām valūtām vispār nav maznozīmīgas valūtas vienības. Citās galvenajai valūtas vienībai ir tik maza vērtība, ka maznozīmīgā vienība parasti vairs netiek lietota (piemēram, Japānas sen, 1/100 daļa jenas). Standartā to norāda ar valūtas eksponentu. Piemēram, USD ir eksponentā 2, bet JPY - 0. Mauritānijā neizmanto decimālo vienību dalījumu, nosakot, ka 1 ouguiya (UM) = 5 khoums, bet Madagaskarā 1 ariary = 5 iraimbilanja.
ISO 4217 ietver kodus ne tikai valūtām, bet arī dārgmetāliem (zeltam, sudrabam, palādijam un platīnam; pēc definīcijas izteikts par vienu Trojas unci, salīdzinot ar "1 USD") un dažām citām starptautiskajās finansēs izmantotām vienībām, piemēram, īpašajām aizņēmuma tiesībām. Pastāv arī īpaši kodi, kas piešķirti testēšanas mērķiem (XTS) un lai norādītu, ka nav darījumu ar valūtu (XXX). Visi šie kodi sākas ar burtu "X". Dārgmetāliem izmanto "X" un metāla ķīmisko simbolu; piemēram, sudrabs ir XAG. ISO 3166 nekad nepiešķir valstu kodus, kas sākas ar "X", jo šie kodi tiek piešķirti tikai privāti pielāgotai lietošanai (rezervēti, nekad oficiāliem kodiem) - piemēram, uz ISO 3166 balstītajos NATO valstu kodos (STANAG 1059, 9th izdevums) izmanto "X" kodus iedomātām mācību valstīm, sākot no XXB - "Brownland" līdz XXR - "Redland", kā arī galvenajām komandām, piemēram, XXE - SHAPE vai XXS - SACLANT. Līdz ar to ISO 4217 var izmantot "X" kodus valūtām, kas nav raksturīgas konkrētai valstij, neriskējot sadurties ar turpmākajiem valstu kodiem.
Pārnacionālās valūtas, piemēram, Karību jūras reģiona austrumu dolāru, CFP franku, CFA franku BEAC un CFA franku BCEAO, parasti arī apzīmē ar kodu, kas sākas ar "X". Euro apzīmē ar kodu EUR (ES ir iekļauta ISO 3166-1 rezervēto kodu sarakstā, lai apzīmētu Eiropas Savienību). Euro priekštecei - Eiropas valūtas vienībai (ECU) - bija kods XEU.
Vēsture
1973. gadā ISO 68. tehniskā komiteja nolēma izstrādāt kodus valūtu un naudas līdzekļu atveidošanai, lai tos varētu izmantot jebkurā tirdzniecības, tirdzniecības vai banku nozarē. Saistītās ANO/EEK ekspertu grupas 17. sesijā (1978. gada februārī) tika panākta vienošanās, ka starptautiskā standarta ISO 4217 "Valūtu un fondu atveidošanas kodi" trīs burtu alfabētiskie kodi būs piemēroti izmantošanai starptautiskajā tirdzniecībā.
Laika gaitā tiek radītas jaunas valūtas un pārtraukta veco valūtu izmantošana. Bieži vien šīs pārmaiņas izraisa jaunas valdības (kara vai jaunas konstitūcijas rezultātā), līgumi starp valstīm, kas standartizē valūtu, vai valūtas pārvērtēšana pārmērīgas inflācijas dēļ. Tāpēc kodu saraksts laiku pa laikam jāatjaunina. ISO 4217 uzturēšanas aģentūra (MA) SIX Interbank Clearing ir atbildīga par kodu saraksta uzturēšanu.
USD/ASV/ASN skaidrojums
ASV dolāram faktiski ir piešķirti trīs kodi: USD, USS (tajā pašā dienā) un USN (nākamajā dienā). Saskaņā ar ANO/CEFACT 9. ieteikuma 8.-9. punktu ECE/TRADE/203, 1996, pieejams tiešsaistē:
8. Lietojumprogrammās, kurās nav jānorāda ar valūtu saistītie monetārie resursi (t. i., līdzekļi) un kurās tiek izmantots lauka identifikators, kas norāda valūtu, valūtas parauga identificēšanai pietiek ar pirmajām divām (kreisajām) zīmēm: ASV - ASV dolāri vispārējiem, neprecizētiem mērķiem, ja ir lauka identifikators, kas norāda valūtu. (Lauka identifikators var būt iepriekš iespiests lauka virsraksts saskaņotā dokumentā vai līdzīgi saskaņots lietojums elektroniskā datu pārraidē).
9. Lietojumprogrammās, kur ir nepieciešams atšķirt dažādus valūtu veidus vai kur ir nepieciešami fondi, kā tas ir banku vidē, vai kur nav lauka identifikatora, burtu koda trešais (galējais labais) burta simbols ir rādītājs, vēlams mnemonisks, kas atvasināts no galvenās valūtas vienības vai fonda nosaukuma - piem: USD - vispārējiem, nenoteiktiem mērķiem; USN - ASV dolāru nākamās dienas līdzekļi, USS - līdzekļi, kas ir nekavējoties pieejami Federālo rezervju pārvedumam, izņemšanai skaidrā naudā vai pārvedumam līdzīgos līdzekļos (vienas dienas līdzekļi). Tā kā starptautiskās tirdzniecības lietojumprogrammās šāds dalījums nav nepieciešams, līdzekļu kodi nav iekļauti šā ieteikuma pielikumā.
Bez valūtas koda
Vairākas teritorijas nav iekļautas ISO 4217 standartā, jo to valūtas ir: (a) pašas par sevi nav neatkarīga valūta, bet ir citas valūtas variants, (b) ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kas emitēts tikai kā piemiņas banknotes un/vai monētas, vai (c) ir neatzītas vai daļēji atzītas valsts valūta. Šīs valūtas ir:
- Aldernija mārciņa (1:1 piesaistīta sterliņu mārciņai)
- Kuka salu dolārs (1:1 piesaistīts Jaunzēlandes dolāram)
- Fēru salu krona (1:1 attiecībā pret Dānijas kronu)
- Gērnsijas mārciņa (1:1 piesaistīta sterliņu mārciņai)
- Menas salas mārciņa (piesaistīta sterliņu mārciņai 1:1)
- Džersijas mārciņa (1:1 piesaistīta sterliņu mārciņai)
- Kiribati dolārs (1:1 piesaistīts Austrālijas dolāram)
- Maltas scudo (1:0,24, piesaistīts euro)
- Somalilenda šiliņš (emisijas valsts tiek uzskatīta par Somālijas daļu de jure, maiņas kurss nav fiksēts)
- Piedņestras rublis (emisijas valsts tiek uzskatīta par Moldovas daļu de iure)
- Tuvaluānas dolārs (1:1 piesaistīts Austrālijas dolāram)
Tomēr dažkārt komerciāli tiek izmantoti šādi kodi, kas nav ISO kodi:
|
| Gērnsijas mārciņa |
| GGP |
| Džersijas mārciņa | JEP | ||
| Menas salas mārciņa | IMP | ||
| Somalilenda šiliņš | SLS (reti SLSH[] ) | ||
| Tuvalu dolārs | TVD | ||
| Piedņestras rublis | PRB[ , kas nav avotā, sniedzn] . |
Novecojuši valūtas kodi
Vairākas valūtas bija oficiāli ISO 4217 valūtu kodi un valūtu nosaukumi, līdz tās aizstāja euro vai citas valūtas.
Ņemiet vērā, ka turpmāk izmantotie valūtu nosaukumi var nesakrist ar ISO standartā izmantotajiem valūtu nosaukumiem, taču kodi atbilst.
| Kods | Num | E | Valūta | No | Līdz | Aizstāj |
| ADF | ... | 2 | Andoras franks (1:1 piesaistīts Francijas frankam) | ? | 1999-01-01 | EUR |
| ADP | 020 | 0 | Andoras peseta (1:1 pret Spānijas pesetu) | ? | 1999-01-01 | EUR |
| ATS | 040 | 2 | Austrijas šiliņš | 1945 | 1999-01-01 | EUR |
| BEF | 056 | 1 | Beļģijas franks (valūtas savienība ar LUF) | 1832 | 1999-01-01 | EUR |
| CYP | 196 | 2 | Kipras mārciņa | 1879 | 2008-01-01 | EUR |
| DEM | 276 | 2 | Vācijas marka | 1948 | 1999-01-01 | EUR |
| ESP | 724 | 0 | Spāņu peseta | 1869 | 1999-01-01 | EUR |
| FIM | 246 | 2 | somu valodā markka | 1860 | 1999-01-01 | EUR |
| FRF | 250 | 2 | Francijas franks | 1960 | 1999-01-01 | EUR |
| GRD | 300 | 0 | Grieķu drahma | 1954 | 2001-01-01 | EUR |
| IEP | 372 | 2 | Īrijas mārciņa (īru valodā - punt) | 1938 | 1999-01-01 | EUR |
| ITL | 380 | 0 | Itālijas lira | 1861 | 1999-01-01 | EUR |
| LUF | 442 | 1 | Luksemburgas franks (valūtas savienība ar BEF) | 1944 | 1999-01-01 | EUR |
| MCF | ... | 1 | Monako franks (valūtas savienība ar FRF) | 1960 | 1999-01-01 | EUR |
| MAF | ... | - | Marokas franks | 1921 | 1960-1976 | MAD |
| MTL | 470 | 2 | Maltas lira | 1968 | 2008-01-01 | EUR |
| NLG | 528 | 2 | Nīderlandes guldeņi | 1810s | 1999-01-01 | EUR |
| PTE | 620 | 0 | Portugāļu escudo | 1911-05-22 | 1999-01-01 | EUR |
| SIT | 705 | 1 | Slovēņu tolārs | 1991-10-08 | 2007-01-01 | EUR |
| SKK | 703 | 1 | Slovākijas kronas | 1993-02-08 | 2009-01-01 | EUR |
| SML | ... | 0 | Sanmarīniešu lira (valūtas savienība ar ITL un VAL) | 1864 | 1999-01-01 | EUR |
| VAL | ... | 0 | Vatikāna lira (valūtas savienība ar ITL un SML) | 1929 | 1999-01-01 | EUR |
| XEU | 954 | . | Eiropas valūtas vienība (1 XEU = 1 EUR) | ? | 1999-01-01 | EUR |
| AFA | 004 | afgāņu afgāņu | 1925 | 2003 | AFN | |
| AON | 024 | 0 | Angolas jaunā kwanza | 1990 | 1995 | AOR |
| AOR | 982 | 0 | Angolas kwanza readjustado | 1995 | 1999 | AOA |
| ARL | ... | 2 | Argentīnas peso ley | 1970-01-01 | 1983-05-05 | ARP |
| ARP | ... | 2 | Argentīnas peso argentino | 1983-06-06 | 1985-06-14 | ARA |
| ARA | ... | 2 | Argentīnas austrālieši | 1985-06-15 | 1991-12-31 | ARS |
| AZM | 031 | 0 | Azerbaidžānas manats | 1992-08-15 | 2006-01-01 | AZN |
| BDT | 1 | Bangladešas taka | 1972. gada februāris | Joprojām tiek izmantots | ||
| BGL | 100 | 2 | Bulgārijas leva A/99 | 1962 | 1999-07-05 | BGN |
| BOP | ... | 2 | Bolīvijas peso | 1963-01-01 | 1987-01-01 | BOB |
| BRB | ... | 2 | Brazīlijas cruzeiro novo | 1967 | 1986 | BRC |
| BRC | ... | 2 | Brazīlijas cruzado | 1986 | 1989 | BRN |
| BRE | ... | 2 | Brazīlijas cruzeiro | 1990 | 1993 | BRR |
| BRN | ... | 2 | Brazīlijas cruzado novo | 1989-01-15 | 1990-03-15 | BRE |
| BRR | ... | 2 | Brazīlijas cruzeiro real | 1993-08-01 | 1994 | BRL |
| CSD | 891 | 2 | Serbijas dinārs | 2003-07-03 | 2006 | RSD |
| CSK | 200 | Čehoslovākijas kronas | ? | 1993-02-08 | CZK un SKK | |
| DDM | 278 | VDR (Austrumvācija) Austrumvācijas marka | 1948-06-21 | 1990-07-01 | DEM | |
| ECS | 218 | 0 | Ekvadoras sukre | ? | 2000 | USD |
| ECV | 983 | . | Ekvadora Unidad de Valor Constante (līdzekļu kods) (pārtraukta) | 1993 | 2000-01-09 | - |
| GQE | ... | Ekvatoriālās Gvinejas ekvele | 1975 | 1985 | XAF | |
| ESA | 996 | Spānijas peseta (A konts) | ? | ? | ESP | |
| ESB | 995 | Spānijas peseta (B konts) | ? | ? | ESP | |
| GNE | ... | Gvinejiešu sari | 1971 | 1985 | GNF | |
| GHC | 288 | 0 | Ganas cedi | 1967 | 2007-07-01 | GHS |
| GWP | 624 | Gvinejas-Bisavas peso | 1975 | 1997 | XOF | |
| ILP | ... | 3, 2 | Izraēlas lira | 1948 | 1980 | ILR |
| ILR | ... | 2 | Izraēlas šekelis | 1980-02-24 | 1985-12-31 | ILS |
| ISJ | ... | 0 | Islandes vecā krona | ? | 1981 | ISK |
| LAJ | ... | Lao kip | ? | 1979 | LAK | |
| MGF | 450 | Madagaskaras franks | 1963-07-01 | 2005-01-01 | MGA | |
| MKN | ... | Senais Maķedonijas denārs A/93 | ? | 1993 | MKD | |
| MLF | ... | Mali franks | ? | 1984 | XOF | |
| MVQ | ... | Maldīvijas rūpija | ? | 1981 | MVR | |
| MXP | ... | Meksikas peso | ? | 1993 | MXN | |
| MZM | 508 | 0 | Mozambikas metiks | 1980 | 2006-06-30 | MZN |
| NFD | ... | 2 | Ņūfaundlendas dolārs | 1865 | 1949 | CAD |
| PEH | ... | Peru sol | 1863 | 1985-02-01 | PEI | |
| PEI | ... | Peru inti | 1985-02-01 | 1991-10-01 | PEN | |
| PLZ | 616 | Polijas zlots A/94 | ? | 1995 | PLN | |
| ROL | 642 | Rumānijas leja A/05 | ? | 2005 | RON | |
| RUR | 810 | Krievijas rublis A/97 | 1992 | 1997-12-31 | RUB | |
| SDD | 736 | Sudānas dināri | 1992-06-08 | 2007-01-10 | SDG | |
| SRG | 740 | Surinamas guldeņi | ? | 2004 | SRD | |
| SUR | ... | Padomju Savienības rublis | 1961 | 1991 | RUR | |
| SVC | 222 | 2 | Salvadoras Colón | 1892 | 2001 | USD |
| TJR | 762 | Tadžikistānas rublis | 1995-05-10 | 2000-10-30 | TJS | |
| TMM | 795 | 0 | Turkmenistānas manats | 1993-11-01 | 2008-12-31 | TMT |
| TRL | 792 | 0 | Turcijas lira A/05 | ? | 2005 | TRY |
| UAK | 804 | Ukraiņu karbovanets | ? | 1996-09-02 | UAH | |
| UGS | ... | Ugandas šiliņš A/87 | ? | 1987 | UGX | |
| UYN | ... | Urugvajas vecais peso | ? | 1993-03-01 | UYU | |
| VEB | 862 | 2 | Venecuēlas bolīvārs | ? | 2008-01-01 | VEF |
| XFO | ... | Zelta franks (īpaša norēķinu valūta) | ? | 2003 | XDR | |
| YDD | 720 | Dienvidjemeni dināri | ? | 1996-06-11 | YER | |
| YUD | ... | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1966-01-01 | 1989-12-31 | YUN |
| YUN | ... | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1990-01-01 | 1992-06-30 | YUR |
| YUR | ... | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1992-07-01 | 1993-09-30 | YUO |
| YUO | ... | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1993-10-01 | 1993-12-31 | YUG |
| YUG | ... | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1994-01-01 | 1994-01-23 | YUM |
| YUM | 891 | 2 | Dienvidslāvijas dinārs | 1994-01-24 | 2003-07-02 | CSD |
| ZAL | 991 | . | Dienvidāfrikas finanšu randi (fondu kods) (pārtraukta) | 1985-09-01 | 1995-03-13 | - |
| ZRN | 180 | 2 | Zaïrean new zaïre | 1993 | 1997 | CDF |
| ZRZ | ... | 3 | Zaïrean zaïre | 1967 | 1993 | ZRN |
| ZWC | ... | 2 | Rodēzijas dolārs | 1970-02-17 | 1980 | ZWD |
| ZWD | 716 | 2 | Zimbabves dolārs A/06 | 1980-04-18 | 2006-07-31 | ZWN |
| ZWN | 942 | 2 | Zimbabves dolārs A/08 | 2006-08-01 | 2008-07-31 | ZWR |
| ZWR | 935 | 2 | Zimbabves dolārs A/09 | 2008-08-01 | 2009-02-02 | ZWL |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ISO 4217?
A: ISO 4217 ir starptautisks standarts, kurā aprakstīti trīs burtu kodi, ko izmanto valūtu nosaukumu definēšanai un ko noteikusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO).
J: Kā ISO 4217 kodus izmanto banku un uzņēmējdarbībā?
A: ISO 4217 kodu sarakstu parasti izmanto banku un uzņēmējdarbības jomā visā pasaulē, lai definētu dažādas valūtas.
J: Cik labi šie kodi ir zināmi plašai sabiedrībai?
A: Daudzās valstīs plašai sabiedrībai izplatītāko valūtu kodi ir tik labi zināmi, ka laikrakstos rakstītajos vai bankās izvietotajos valūtas maiņas kursos dažādu valūtu definēšanai izmanto tikai šos kodus, nevis tulkotos valūtu nosaukumus vai simbolus.
J: Kādi ir citi ISO 4217 kodu izmantošanas veidi?
A: ISO 4217 kodus izmanto arī uz aviobiļetēm un starptautiskajām vilcienu biļetēm, lai novērstu jebkādas neskaidrības par cenu.
J: Kas nosaka šos valūtu kodus?
A: Šos valūtu kodus nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO).
J: Kur var atrast šo valūtu kodu sarakstu?
A: Šo valūtu kodu sarakstu var atrast Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) tīmekļa vietnē.
J: Kā šo valūtu kodu izmantošana palīdz novērst cenu nenoteiktību?
A: Šo valūtu kodu izmantošana palīdz novērst jebkādas neskaidrības par cenām, kad tās norādītas uz aviobiļetēm un starptautiskajām vilcienu biļetēm.
