Pakalpojumu nozare
Pakalpojumu sektors, ko dēvē arī par terciāro sektoru, ir trešais no trim tradicionālajiem ekonomikas sektoriem. Pārējās divas ir primārā nozare, kas ietver tādas jomas kā lauksaimniecība, kalnrūpniecība un zvejniecība, un sekundārā nozare, kas ietver ražošanu un ražošanu. Pakalpojumu sektors sniedz pakalpojumus, nevis ražo materiālās preces. Pakalpojumu nozarē ietilpst mazumtirdzniecība, bankas, viesnīcas, nekustamais īpašums, izglītība, veselības aprūpe, sociālais darbs, datorpakalpojumi, atpūta, plašsaziņas līdzekļi, sakari, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde.
Pakalpojumu nozare ir svarīga ekonomikas daļa. Piemēram, Austrālijā 2007. gadā 85 % no visiem uzņēmumiem bija pakalpojumu nozarē. Austrālijā 2009. gadā pakalpojumu nozarē bija nodarbināti vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku, kas bija 86 % no visām darba vietām. Indijā ir vērojams milzīgs pakalpojumu nozares uzņēmumu pieaugums, kas 2006.-2007. gadā veidoja 55 % no Indijas IKP. Datorprogrammatūras uzņēmumu skaits Indijā pieaug par 35 % gadā.
Daudzi nozares uzņēmumi koncentrējas uz tā dēvēto "zināšanu ekonomiku". Tiem ir jāpaliek priekšā citiem uzņēmumiem, izprotot, ko klienti vēlas, un jābūt gataviem sniegt viņiem to ātri un par zemām izmaksām.
Labs piemērs tam ir bankas, kas 20. gadsimta beigās piedzīvoja lielas pārmaiņas. Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bankas ir ievērojami samazinājušas nodarbināto cilvēku skaitu un samazinājušas banku pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Piemēram, kases automāts spēj nodrošināt banku pamatpakalpojumus 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un daudzās dažādās vietās. Pirms tam bankas pakalpojumi bija pieejami tikai tad, kad banka bija atvērta. Daudzas bankas un celtniecības sabiedrības ir apvienojušās, veidojot daudz lētākus uzņēmumus, kas var gūt lielāku peļņu no plašākas klientu bāzes. Galvenais šajā procesā ir iegūt informāciju par saviem klientiem un pastāvīgi piedāvāt viņiem jaunus pakalpojumus.
Parīzes ielas tīrīšana
Pakalpojumu darbinieki, 20. gadsimta sākums
Mācības
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir trīs tradicionālās ekonomikas nozares?
A: Trīs tradicionālās tautsaimniecības nozares ir primārā nozare, kas ietver tādas jomas kā lauksaimniecība, kalnrūpniecība un zvejniecība; sekundārā nozare, kas ietver ražošanu un lietu izgatavošanu; un pakalpojumu nozare, saukta arī par terciāro nozari, kas sniedz pakalpojumus, nevis ražo materiālās preces.
Kādas darbības ietilpst pakalpojumu sektorā?
A: Pakalpojumu sektorā ietilpst mazumtirdzniecība, bankas, viesnīcas, nekustamais īpašums, izglītība, veselības aprūpe, sociālais darbs, datorpakalpojumi, atpūta, plašsaziņas līdzekļi, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde.
J: Cik nozīmīgs Austrālijas ekonomikā ir pakalpojumu sektors?
A: Pakalpojumu nozare ir svarīga Austrālijas ekonomikas daļa. Šajā nozarē 2007. gadā darbojās 85 % no visiem uzņēmumiem, un 2009. gadā tajā bija nodarbināti vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku - 86 % no visām darba vietām.
J: Kā ir attīstījusies Indijas pakalpojumu nozare?
A: Indijas pakalpojumu nozare ir ievērojami attīstījusies. Tā 2006.-2007. gadā veidoja 55 % no Indijas IKP, un datorprogrammatūras uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 35 % gadā.
J: Ko nozīmē "zināšanu ekonomika"?
A.: Zināšanu ekonomika attiecas uz uzņēmumiem, kas koncentrējas uz to, lai saprastu, ko klienti vēlas, un būtu gatavi sniegt viņiem to ātri un par zemām izmaksām.
J: Kā laika gaitā ir mainījušās bankas?
A.: Laika gaitā bankas ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas informācijas tehnoloģiju attīstības dēļ. Tagad tām ir nepieciešams mazāk darbinieku, jo bankas automāti var sniegt banku pamatpakalpojumus 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā no dažādām vietām, kas nebija iespējams, pirms šīs tehnoloģijas bija pieejamas. Turklāt daudzas bankas ir apvienojušās, lai veidotu daudz lētākus uzņēmumus, kas, iegūstot informāciju par saviem klientiem un pastāvīgi piedāvājot tiem jaunus pakalpojumus, var gūt lielāku peļņu no plašākas klientu bāzes.
K: Kāda nozīme mūsdienu banku darbībā ir informācijas tehnoloģijām?
A: Informācijas tehnoloģijām ir liela nozīme mūsdienu banku praksē, jo tās ļauj bankomātiem (ATM) sniegt banku pamatpakalpojumus 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā no dažādām vietām, kas nebija iespējams, kamēr šīs tehnoloģijas nebija pieejamas. Turklāt daudzas bankas izmanto informācijas tehnoloģijas, lai gūtu ieskatu par klientu vajadzībām un varētu ātri un ar zemām izmaksām piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus .
