Azerbaidžāņi: etniskā grupa, valoda un vēsture

Azerbaidžāņi — turku etniskā grupa: valoda, vēsture un kultūra Azerbaidžānā un Irānā; uzzini par reģionālo sadalījumu, reliģiju un vēsturiskajām saknēm.

Azerbaidžāņi jeb azerbaidžāņi ir turku tauta, kas dzīvo galvenokārt Irānas ziemeļrietumos un Azerbaidžānas Republikā. Viņi dzīvo arī Gruzijā, Krievijā (Dagestānā), Turcijā un agrāk Armēnijā. Azerbaidžāņi pārsvarā ir šiītu musulmaņi.

Pēc Krievijas-Persijas kara (1804-1813) un Krievijas-Persijas kara (1826-1828) Irānas Kadžāru dinastijas zemes Kaukāzā tika nodotas Krievijas impērijai, kas veido tagadējo Azerbaidžānas Republikas teritoriju. Zemes, kuras Irāna paturēja, tagad ir pazīstamas kā Irānas Azerbaidžāna. Lai gan azerbaidžāņi dzīvo divās starptautiskās robežas pusēs, viņi ir viena etniskā grupa. Tomēr ziemeļu un dienvidu azerbaidžāņi atšķiras gandrīz divus gadsimtus ilgušās atšķirīgās sociālās evolūcijas dēļ, kas notika Irānas azerbaidžāņu un Krievijas un Padomju Savienības ietekmētās Azerbaidžānas starpā. Azerbaidžāņus vieno azerbaidžāņu valoda, kas ir savstarpēji saprotama ar turkmēņu, kaškaju, gagauzu, turku valodu un Irākas turkmēņu dialektiem, kuri visi pieder pie ugužu jeb rietumu turku valodu grupas.

Vēstures pārskats

Azerbaidžāņu senā vēsture ietver gan vietējo kaukāziešu, gan ienākušo turku un persiešu ietekmi. Reģions bija daļa no daudzām valstiskām struktūrām — persiešu impērijām, seldžuku, kā arī osmaņu un krievu ietekmes zonām. 19. gadsimta sākumā, pēc minētajiem kariem ar Persiju, lielas azerbaidžāņu apdzīvotās teritorijas Kaukāzā nonāca Krievijas impērijas varā. 20. gadsimtā pēc Pirmā pasaules kara 1918. gadā īsu brīdi pastāvēja neatkarīga Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, bet 1920. gadā tā tika iekļauta Padomju Savienībā kā Azerbaidžānas PSR. 1991. gadā, Padomju Savienības sabrukuma laikā, tika atjaunota Azerbaidžānas Republikas neatkarība.

Valoda un rakstība

Azerbaidžāņu valoda pieder turku valodu ģimenei un tai ir vairāki dialekti. Literārā standarta pamats tika nostiprināts 19.–20. gs. mijā. Padomju periodā ziemeļu azerbaidžāņu rakstība mainījās no arābu alfabēta uz latīņu (1920. gados), pēc tam uz kirilicu (1939.) un pēc neatkarības atgūšanas 1991.—1992. gados atkal atgriezās pie latīņu alfabēta. Irānas azerbaidžāņi pārsvarā joprojām izmanto persiešu (arābu) ortogrāfiju.

Reliģija

Lielākā daļa azerbaidžāņu ir musulmaņi, no kuriem pārsvarā pieder šiītu (divīzija). Tomēr reģionā pastāv arī sunnītu azerbaidžāņu kopienas un nozīmīga ir sekulāra, valsts laiciskuma tradīcija īpaši Azerbaidžānas Republikā. Reliģiskā prakse un tradīcijas var atšķirties starp Irānas un Azerbaidžānas kopienām, ņemot vērā dažādos politiskos un sociālos apstākļus.

Kultūra un identitāte

Azerbaidžāņu kultūra ir bagāta un daudzslāņaina — tajā saplūst turku, persiešu, kaukāziešu un krievu ietekmes. Tradicionālā mūzika (piem., mugham), dejas, dzeja un rūpnieciski austie paklāji ir kultūras stūrakmeņi. Azerbaidžāņu literatūra un dzejniecība ir devusi ievērojamus autorus, un tautas tradīcijas saglabājas lauku kopienās, kā arī svētkos un ģimenes pasākumos.

Demogrāfija un diasporas

• Galvenās dzīvesvietas: Azerbaidžānas Republika un Irānas ziemeļi (Irānas Azerbaidžāna).
• Citas valstis: Gruzija, Krievija (Dagestāna), Turcija, kā arī plašākā diaspora Eiropā, Ziemeļamerikā un citur.
• Atšķirības: Ziemeļu (Azerbaidžānas Republikā) un dienvidu (Irānā) kopienas ir attīstījušās atšķirīgi 19.–20. gs. politiskās un sociālās vēstures ietekmē.

Padomju periods un neatkarība

Padomju vara ieviesa industrializāciju, laicisku izglītību un valsts administrāciju, kas būtiski ietekmēja sabiedrību, valodu un kultūru. Tajā pašā laikā tika ierobežotas daudzas reliģiskas un nacionālas izpausmes. Neatkarības atgūšana 1991. gadā atnesa jaunus izaicinājumus un iespējas — ekonomiskas reformas, politisko pluralitāti, kā arī konfliktus, kas saistīti ar teritorijām un minoritātēm.

Mūsdienu izaicinājumi un konflikti

Viens no nozīmīgākajiem mūsdienu reģionālajiem jautājumiem saistīts ar Kara no Kalnu Karabahs (Nagorno-Karabakh) un ar to saistītajiem konfliktiem starp Azerbaidžānu un Armēniju, kas ir radījis lielu iedzīvotāju pārvietošanos un politiskus spriedumus. Šie konflikti ir būtiski ietekmējuši gan reģionālo drošību, gan starpnacionālās attiecības.

Ikdiena, tradīcijas un gastronomija

Azerbaidžāņu ikdienas dzīvē liela loma ir ģimenes saitēm un viesmīlībai. Tradicionālie ēdieni ietver dažādus plovus (rīsu ēdieni), kebabus, zivju un dārzeņu ēdienus, kā arī saldos — baklavu un halvu vietējos variantus. Svētki, kā Nowruz (pavasara saulgrieži), tiek svinēti ar īpašām maltītēm un rituāliem.

Nobeigums

Azerbaidžāņi ir plaša un daudzveidīga tauta ar bagātu vēsturi, valodu un kultūru. Lai gan vēsturiskas robežas ir sadalījušas viņu dzīves telpas starp vairākām valstīm, kopīga valoda, tradīcijas un etniskā piederība saglabā spēcīgu identitātes sajūtu. Mūsdienu izaicinājumi un iespējas — no politikas līdz kultūras aizsardzībai — turpina formēt azerbaidžāņu nākotni gan reģionā, gan plašākā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir azerbaidžāņi?

J: Kā radās pašreizējā Azerbaidžānas Republikas teritorija?

Jautājums: Vai azerbaidžāņi, kas dzīvo abpus starptautiskajai robežai, tiek uzskatīti par vienu etnisko grupu?

J: Kāda valoda vieno azerbaidžāņus?

J: Kādu reliģiju pārstāv lielākā daļa azerbaidžāņu?

Vai azerbaidžāņu vidū ir kādas atšķirības starp ziemeļniekiem un dienvidniekiem?

Meklēt pēc burta