Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika (ADR; azerbaidžāņu: Azərbaycan Demokratik Respublikası), pazīstama arī kā Azerbaidžānas Tautas Republika (azerbaidžāņu: Azərbaycan Xalq Cümhuriyyəti), bija pirmais veiksmīgais mēģinājums izveidot demokrātisku un laicīgu republiku musulmaņu pasaulē (pirms Turcijas Republikas). ADR tika dibināta 1918. gada 28. maijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma, kas sākās ar 1917. gada Krievijas revolūciju, Azerbaidžānas Nacionālajai padomei Tiflisā, Gruzijā. Tās robežas bija ar Krieviju ziemeļos, Gruzijas Demokrātisko Republiku ziemeļrietumos, Armēnijas Demokrātisko Republiku rietumos un Persijas impēriju (Irānu) dienvidos. Tajā dzīvoja 2,86 miljoni iedzīvotāju. Gandža bija republikas pagaidu galvaspilsēta, jo Baku, kas ir de jure galvaspilsēta, atradās boļševiku kontrolē.
Dibināšana un vēsturiskais konteksts
ADR izveidošanās bija daļa no lielākām pārmaiņām pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas revolūcijas. Republikai bija jādarbojas sarežģītā reģionālā vidē: tai pretim stāvēja vietējās pretenciozas politiskās spēles, etniskie konflikti un ārvalstu iejaukšanās, īpaši saistībā ar Baku naftas bagātību. Pirmajos mēnešos republikas dibinātāji centās nostiprināt valsts institūcijas, nodibināt kārtību un nodrošināt ārvalstu diplomātisko atbalstu un ekonomisku sadarbību ar kaimiņiem un lielvarām.
Valsts iekārta un politiskā dzīve
Saskaņā ar ADR valsts pārvalde bija parlamentāra sistēma, kurā parlaments, ko sauca par Milli Majlis (Azerbaidžānas Nacionālā asambleja), kas ievēlēts uz vispārējas, brīvas un proporcionālas pārstāvniecības principa pamata, bija augstākā politiskā valsts varas institūcija, un tās priekšā darbojās Ministru padome. Par tās pirmo premjerministru kļuva Fatali Khan Khoyski. Bez politiskās partijas Musavat, kurai parlamentā bija vairākums, parlamentā vietas ieguva arī citas politiskās partijas - Ehrar, Ittihad, musulmaņu sociāldemokrāti, kā arī armēņu (21 no 120 vietām), krievu, poļu, ebreju un vācu minoritāšu pārstāvji. Daži deputāti atbalstīja panislāmistu un panturku ideoloģiju.
Parlamentam bija centrāla loma likumdošanā, valdības kontrolei un starptautisko līgumu ratificēšanā. Lai gan politiskā vide bija aktīva un daudzveidīga, valdība saskārās ar grūtībām nodrošināt teritoriju vienotību un drošību, ņemot vērā vietējos konfliktus un ārvalstu spēku klātbūtni reģionā.
Sociālās reformas un izglītība
Viens no svarīgākajiem parlamenta sasniegumiem bija vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm, kas padarīja Azerbaidžānu par pirmo musulmaņu valsti, kurā sievietēm tika piešķirtas vienlīdzīgas politiskās tiesības ar vīriešiem. Papildus šim sasniegumam Azerbaidžāna šīs reformas veica agrāk nekā Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis. Sievietes saņēma tiesības gan balsot, gan kandidēt vēlēšanās, kas bija nozīmīgs solis sabiedrības modernizācijā.
Vēl viens svarīgs ADR sasniegums bija Baku Valsts universitātes izveide — pirmā mūsdienīga tipa universitāte Azerbaidžānā, kas sāka darbību 1919. gadā un nostiprināja valsts centienus modernizēt izglītību un zinātni. Valsts īstenoja arī plašākas reformas tiesību jomā, administrācijā un mēģināja sakārtot zemes un sociālās politikas jautājumus, lai uzlabotu dzīves līmeni un nostiprinātu tautsaimniecību.
Ārpolitika, ekonomika un naftas nozīme
Baku naftas laukiem bija stratēģiska nozīme — tie piesaistīja lielvaru uzmanību un ietekmēja ADR ārpolitiku. Naftas resurss nodrošināja ienākumus un starptautiskas sadarbības iespējas, taču vienlaikus radīja spiedienu gan no tuvākajām lielvarām, gan no Rietumu privātajiem uzņēmējiem un valdībām.
ADR centās iegūt starptautisku atzīšanu un veidot diplomātiskas attiecības ar kaimiņiem un Eiropas valstīm. Tomēr tās starptautiskā pozīcija bija ierobežota — valsti ietekmēja Tuvajos Austrumos un Kaukāzā notiekošie militārie konflikti, kā arī Pirmais pasaules karš un tā sekas.
Militārās cīņas un republikā krišana
ADR pastāvēšanas laikā notika vairākas sadursmes ar kaimiņvalstīm un iekšēji konflikti, tostarp sadursmes ar armēņu spēkiem par teritorijām un dažkārt vardarbīgi incidenti pilsētās, kuru dēļ sabiedrībā valdīja nestabilitāte. Starptautisku notikumu gaitā Baku kontrolēja dažādas spēku grupas: boļševiki, vietējie spēki, britu ekspedīcija un 1918. gada rudenī arī Osmaņu impērijas atbalstītas kaujas vienības.
Situācija kļuva izšķiroša 1920. gada aprīlī, kad Sarkanā armija (Padomju Krievija) veica karaspēka iebrukumu un 1920. gada 28. aprīlī Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika tika padzīta, vadība gāja bojā vai devās bēgļu gaitā, un teritorija tika iekļauta padomju varas sistēmā kā Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika. Šis notikums noslēdza ADR īso, bet nozīmīgo pastāvēšanu kā neatkarīgu parlamentāru valsti.
Mantojums un nozīme
Pat pēc padomju varas iestāšanās ADR atstāja būtisku ietekmi uz Azerbaidžānas nacionālo atmodu un politisko kultūru. Daudzi 1918.–1920. gada valsts dibināšanas ideāli — demokrātija, sekularisms, modernizācija un izglītības attīstība — kļuva par svarīgu atsauces punktu vēlākajās neatkarības cīņās. 1991. gada neatkarības atjaunošanas laikā ADR simbolika un datums 28. maijs ieguva īpašu nozīmi kā pirmās neatkarīgās Azerbaidžānas Republikas atceres diena.
Secinājums: Lai arī pastāvēšana bija īslaicīga un sarežģīta, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika paliek nozīmīgs pagrieziena punkts reģiona vēsturē — tā bija inovatīvs mēģinājums īstenot parlamentāru un laicīgu valsti musulmaņu kultūras centrā, panākot sociālās reformas, izglītības attīstību un tiesību paplašināšanu, tajā skaitā sievietēm.