Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika

Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika (ADR; azerbaidžāņu: Azərbaycan Demokratik Respublikası), pazīstama arī kā Azerbaidžānas Tautas Republika (azerbaidžāņu: Azərbaycan Xalq Cümhuriyyəti), bija pirmais veiksmīgais mēģinājums izveidot demokrātisku un laicīgu republiku musulmaņu pasaulē (pirms Turcijas Republikas). ADR tika dibināta 1918. gada 28. maijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma, kas sākās ar 1917. gada Krievijas revolūciju, Azerbaidžānas Nacionālajai padomei Tiflisā, Gruzijā. Tās robežas bija ar Krieviju ziemeļos, Gruzijas Demokrātisko Republiku ziemeļrietumos, Armēnijas Demokrātisko Republiku rietumos un Persijas impēriju (Irānu) dienvidos. Tajā dzīvoja 2,86 miljoni iedzīvotāju. Gandža bija republikas pagaidu galvaspilsēta, jo Baku, kas ir de jure galvaspilsēta, atradās boļševiku kontrolē.

Saskaņā ar ADR valsts pārvalde bija parlamentāra sistēma, kurā parlaments, ko sauca par Milli Majlis (Azerbaidžānas Nacionālā asambleja), kas ievēlēts uz vispārējas, brīvas un proporcionālas pārstāvniecības principa pamata, bija augstākā politiskā valsts varas institūcija, un tās priekšā darbojās Ministru padome. Par tās pirmo premjerministru kļuva Fatali Khan Khoyski. Bez politiskās partijas Musavat, kurai parlamentā bija vairākums, parlamentā vietas ieguva arī citas politiskās partijas - Ehrar, Ittihad, musulmaņu sociāldemokrāti, kā arī armēņu (21 no 120 vietām), krievu, poļu, ebreju un vācu minoritāšu pārstāvji. Daži deputāti atbalstīja panislāmistu un panturku ideoloģiju.

Viens no svarīgākajiem parlamenta sasniegumiem bija vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm, kas padarīja Azerbaidžānu par pirmo musulmaņu valsti, kurā sievietēm tika piešķirtas vienlīdzīgas politiskās tiesības ar vīriešiem. Papildus šim sasniegumam Azerbaidžāna šīs reformas veica agrāk nekā Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis. Vēl viens svarīgs ADR sasniegums bija Baku Valsts universitātes izveide, kas bija pirmā Azerbaidžānā dibinātā modernā tipa universitāte.

Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas beigas, 1920. gads

1920. gada martā kļuva skaidrs, ka Padomju Krievija uzbruks un iebruks Azerbaidžānā. Padomju boļševiku līderis Vladimirs Ļeņins apgalvoja, ka iebrukums ir pamatots ar to, ka Padomju Krievija nevar izdzīvot bez Baku naftas atradnēm, kas tolaik bija lielākās naftas atradnes pasaulē ar vairāk nekā pusi no pasaules naftas krājumiem. Saskaņā ar Maskavā valdošo viedokli Krievijas boļševikiem bija "jāpalīdz" Baku proletariātam (strādniekiem) gāzt "kontrrevolucionāros nacionālistus", ar to domājot Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdību un valsti.

Pēc lielas politiskās krīzes 1920. gada 1. aprīlī atkāpās Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas Piektais ministru kabinets. 1920. gada 25. aprīlī Azerbaidžānā ieradās Padomju Krievijas 11. sarkanā armija, kas 27. aprīlī ienāca Baku. Viņi pieprasīja slēgt Azerbaidžānas parlamentu un izveidoja savu boļševiku valdību Narimana Narimanova vadībā. Lai izvairītos no asinsizliešanas, parlamenta deputātiem nācās piekrist šai prasībai, un 1920. gada 28. aprīlī oficiāli beidzās ADR darbība, dodot vietu Azerbaidžānas Padomju SociālistiskajaiRepublikai (Azerbaidžānas PSR) kā tās tiesību pārņēmējai valstij. Sarkanā armija Baku saskārās ar ļoti mazu pretestību no Azerbaidžānas armijas puses, kas bija piesaistīta Karabahas frontē. Azerbaidžānas pirmo komunistisko valdību gandrīz pilnībā veidoja vietējie azerbaidžāņi no kreisās politiskās partijas Hummat un Adalat frakcijām.

1920. gada maijā Gandžā notika liela sacelšanās pret padomju Krievijas 11. Sarkano armiju, kas vēlējās atjaunot varu musavatistiem. Līdz 31. maijam valdības karaspēks sacelšanos apspieda. ADR līderi vai nu aizbēga uz Gruzijas Demokrātisko Republiku, kas bija pēdējā neatkarīgā Kaukāza valsts, kuru 1921. gadā iebruka Padomju Krievija, pēc tam uz Turciju un Irānu, vai arī nonāca boļševiku gūstā, piemēram, Mammeds Amins Rasulzade, kuram vēlāk ļāva emigrēt (pamest valsti), vai arī tika sodīti ar nāvi (nogalināti), piemēram, ģen. Selimovs, ģenerālis Sulkevičs, ģenerālis Agalarovs, kopā vairāk nekā 20 ģenerāļi, vai arī tos nogalināja armēņu teroristi, piemēram, Fatali Khan Khoyski un Behbudagha Javanshir. Lielākā daļa studentu un pilsoņu, kas ceļoja uz ārzemēm, palika šajās valstīs, lai nekad vairs neatgrieztos savā valstī. Citi nozīmīgi ADR militārie vadītāji, piemēram, bijušais aizsardzības ministrs ģenerālis Samedbejs Mehmandarovs un aizsardzības ministra vietnieks ģenerālis Ali-Agha Šihlinskis (kuru dēvēja par "artilērijas dievu" ), sākumā tika arestēti, bet pēc diviem mēnešiem, pateicoties Narimana Narimanova centieniem, atbrīvoti. Ģenerālis Mehmandarovs un ģenerālis Šihlinskis pavadīja pēdējos gadus, mācot Azerbaidžānas PSR militārajā skolā.

Galu galā "azerbaidžāņi ne ātri, ne viegli atteicās no savas īsās neatkarības 1918.-20. gadā. Pat 20 000 cilvēku gāja bojā, pretojoties tam, kas faktiski bija Krievijas atkārtota iekarošana." Tomēr Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskās Republikas dibināšanu atviegloja tas, ka Azerbaidžānā, Baku rūpniecības strādnieku vidū, bija zināms tautas atbalsts boļševiku ideoloģijai.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kā tika nosaukts pirmais veiksmīgais mēģinājums izveidot demokrātisku un laicīgu republiku musulmaņu pasaulē?


A: Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika (ADR).

J: Kad tika dibināta ADR?


A: ADR tika dibināta 1918. gada 28. maijā.

J: Kādas bija ADR robežas?


A: ADR robeža bija ar Krieviju ziemeļos, Gruzijas Demokrātisko Republiku ziemeļrietumos, Armēnijas Demokrātisko Republiku rietumos un Persijas impēriju (Irānu) dienvidos.

J: Kas kļuva par tās pirmo premjerministru?


A: Par tās pirmo premjerministru kļuva Fatali Khan Khoyski.

J: Kādām politiskajām partijām bija vietas parlamentā?


A: Musavat bija vairākums vietu parlamentā, bet citas politiskās partijas, piemēram, Ehrar, Ittihad, musulmaņu sociāldemokrāti, kā arī armēņu (21 no 120 vietām), krievu, poļu, ebreju un vācu minoritātes pārstāvji arī ieguva vietas parlamentā.

Kādu svarīgu sasniegumu viņi veica sieviešu tiesību jomā?


A: Sievietēm tika piešķirtas vienlīdzīgas politiskās tiesības ar vīriešiem, piešķirot viņām vēlēšanu tiesības, un Azerbaidžāna kļuva par pirmo musulmaņu valsti, kas to izdarīja.

J: Kādus citus sasniegumus viņi sasniedza šajā periodā?


A: Viņi nodibināja Baku Valsts universitāti, kas bija viens no svarīgākajiem sasniegumiem šajā periodā - tā bija arī viena no pirmajām Azerbaidžānā dibinātajām modernā tipa universitātēm.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3