Maijs ir gada piektais mēnesis, kas ir starp aprīli un jūniju. Tam ir 31 diena. Maija mēnesis varētu būt nosaukts romiešu dievietes Maijas vārdā vai, visticamāk, romiešu auglības dievietes Bona Dea vārdā, kuras svētki notika maijā.
Maija pirmā diena katru gadu var krist uz jebkuras nedēļas dienas — tāpat kā citi 31 dienu mēneši, maijs var sākties un beigties dažādās nedēļas dienās.
Izcelsme un simbolika
Nosaukums "maijs" saistīts ar romiešu mitoloģiju. Vārds var celties no dievietes Maijas, kura simbolizēja ražību un augšanu, vai no svētku tradīcijām, kas veltītas auglībai un pavasarim. Maijs tradicionāli asociējas ar pavasara pilnīgu atnākšanu, dabas atjaunošanos, ziedēšanu un lauksaimniecības sezonas sākumu Eiropā.
Ziedi, dārgakmeņi un astrologija
Maija zieds ir ielejas lilija. Ielejas lilija (Convallaria majalis) simbolizē pazemību, atgriešanos pie laimes un jaunu sākumu; dažās tradīcijās par maija ziediem tiek saukti arī ceriņi vai pīlādzis.
Maija dzimšanas akmens ir smaragds. Smaragds tradicionāli saistīts ar mīlestību, atjaunošanos, gudrību un iekšējo skaidrību — to bieži dēvē par veiksmes un sirds enerģijas simbolu.
Astrologiskās asociācijas
Astrologiski maijs ietver zodiaka zīmes:
- Vērsis (aptuveni 20. aprīlis – 20. maijs) — saistīts ar stabilitāti, pacietību un materiālo drošību;
- Dvīņi (aptuveni 21. maijs – 20. jūnijs) — saistīti ar komunikāciju, zinātkāri un elastību.
Svinības un nozīmīgi datumi
Maijā visā pasaulē un Latvijā notiek vairāki atzīmēti datumi un svētki. Daži no biežāk minētajiem:
- 1. maijs — Darba svētki (Starptautiskā darbinieku diena); daudzviet Eiropā tas ir brīvdiena un mītiņu diena.
- 4. maijs — Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena (1990). (Latvijā šis datums tiek atzīmēts kā nozīmīgs vēsturisks notikums.)
- 9. maijs — Eiropas diena, ko atzīmē par godu miera un vienotības ideāliem Eiropā.
- Otrā maija svētdiena — Mātes diena daudzviet pasaulē, arī Latvijā.
- Citas pārvietojamās reliģiskās svinības, piemēram, Kristus Debesbraukšana vai Vasarsvētki (Atkarīgs no baznīcas kalendāra), var krist maijā vai tuvu tam.
Sezona un klimats
Ziemeļu puslodē maijs parasti ir īsts pavasara mēnesis: dienas kļūst garākas, temperatūras paaugstinās, daba ir ziedošā fāzē un lauku darbi intensificējas. Dienvidu puslodē maijs atbilst rudenim, un tur notiek vīnogu novākšanas sagatavošanās vai ātrāka lauksaimniecības cikla noslēgums atkarībā no reģiona.
Kultūras un tautas tradīcijas
Maijs ir bagāts ar tautas tradīcijām, kas atzīmē pavasara spēku — no maypole (maija staba) dančiem un ziedu vainagu pīšanas līdz pavasara tirgiem un lauku svētkiem. Dažās kultūrās pirmais maijs tiek uzskatīts par laimes un auglības dienu, kad tiek rīkotas dažādas rituālu un dziedināšanas paražas.
