Sičuaņa — Ķīnas rietumu province: Čendu, iedzīvotāji un pārskats

Uzzini par Sičuaņu — Ķīnas rietumu provinci ar galvaspilsētu Čendu: vēsture, kultūra, 87M iedzīvotāji, demogrāfija, tūrisms un svarīgākie fakti vienā pārskatā.

Sičuaņa (ķīniešu: 四川; pinyin: Sì Chuān; klausīties) ir province Ķīnas rietumos ar galvaspilsētu Čendu. To neoficiāli sauc arī par 蜀 (pinyin: Shǔ). Provinces gubernators ir Vei Hongs, bet ĶKP CtK sekretārs ir Vangs Dongmins (Wang Dongming). Ar 87 250 000 iedzīvotāju (2006. gadā) Sičuaņa ir trešais visvairāk apdzīvotais administratīvais apgabals Ķīnā. Sičuaņa agrāk bija Ķīnas province ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, pirms no tās atdalīja Čuncinu, tādējādi Henana kļuva par visblīvāk apdzīvoto provinci. Tomēr, ņemot vērā arī migrantus, Guandunas provincē ir vairāk iedzīvotāju nekā Henanā.

Ģeogrāfija un platība

Sičuaņa atrodas Ķīnas rietumos un plaknē dominē divas galvenās reljefa vienības: Sičuaņas baseins austrumos un kalnu plato rietumos. Provinces kopējā platība ir aptuveni 485 000 km². Sičuaņa robežojas ar vairākām citām Ķīnas provincēm un autonomajām apgabaliem, tai skaitā ar Tibetas (Xizang) autonomo reģionu, Jünnanu, Guizhou, Gansu, Sajans un Čungčingu (Chongqing). Reģionu caurvij daudzas upes, no kurām nozīmīgākā ir Jandzi (Yangtze) un tās pietekas, kā arī Min un Jinsha upes.

Klimats un vide

Sičuaņas austrumu baseins ir raksturīgs ar mērenu, mitru subtropu klimatu — karstas un mitras vasaras, salīdzinoši maigās ziemas un bieži migla ziemas sezonā. Rietumu un kalnu rajonos klimats kļūst aukstāks, ar alpīnām zonām un lielām augstumu atšķirībām. Sičuaņa ir bagāta ar bioloģisko daudzveidību: šeit dzīvo slavenie milzu pandas, kā arī daudz reto augu un dzīvnieku sugu. Provincē atrodas vairāki dabas rezervāti un nacionālie parki, tostarp Wolong un vairāki teritoriju grupējumi Jiuzhaigou un Huanglong apkārtnē.

Iedzīvotāji un valodas

Sičuaņas iedzīvotāju skaits ir mainījies pēdējo gadu desmitu laikā. Lai gan 2006. gadā minētais skaitlis bija ap 87,25 miljoniem, 2020. gada tautas skaitīšanas dati liecina par aptuveni 83,7 miljoniem iedzīvotāju. Lielāko daļu veido hanu tautība, taču ir ievērojamas minoritātes — ji (Yi), tibetieši, cuani (Qiang), hui, miao u. Runā dažādos dialektos: Sičuaņas dialekts (Sichuanese) ir Šeņdzjanas (Rietumu mandarīnu) variants, bet kalnu un autonómajos apgabalos runā arī tibetiešu un yi valodu dialektu versijas.

Administratīvā struktūra

Provinci administratīvi veido prefektūras līmeņa pilsētas un autonomas prefektūras. Galvenā pilsēta un administratīvais centrs ir Čendu, kas ir reģiona ekonomikas, kultūras un transporta mezgls. Sičuaņā atrodas vairākas autonomās prefektūras, kurās dzīvo tibetiešu un citu minoritāšu kopienas, piemēram, Aba (Tibetan and Qiang Autonomous Prefecture) un Garzê (Ganzi) Tibetan Autonomous Prefecture. Starp lielākajām pilsētām ir Mianjanga, Dejanga, Leshana, Zigonga, Luzhou, Nanchong un citas.

Ekonomika

Sičuaņas ekonomika ir daudzveidīga: tradicionāli reģions ir bijis viens no Ķīnas lauksaimniecības centru — šeit ražo rīsus, kviešus, rapša eļļu, tēju, un audzē mājlopus. Pēdējās desmitgadēs attīstījušies arī rūpniecība un pakalpojumu sektors: elektronikas ražošana, mašīnbūve, automobiļu rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, enerģētika un programmnodrošinājuma attīstība. Čendu ir strauji pieaugošs tehnoloģiju un inovāciju centrs, kur iegulda gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi. Reģions ir nozīmīgs arī hidroeenerģijas potenciāla ziņā, pateicoties upēm un dziļajiem kanjoniem.

Kultūra, virtuve un tūrisms

Sičuaņas kultūra ir bagāta un daudzveidīga. Šeit radusies Sičuaņas virtuve, kas slavena ar rūgti-asinīgo "mala" garšu — kombināciju no čili un Sičuaņas pipara (huājiāo). Populāri ēdieni ir Sičuaņas aitābolu vistas, mapo tofu, un Sičuaņas hotpot. Reģionā labi saglabājusies tējas nams tradīcija, īpaši Čendu.

Galvenie tūrisma objekti ir:

• Leshan milzīgais Buda un Mount Emei (Emeishan) — vēsturiski un reliģiski nozīmīgas vietas;
• Dujiangyan — antīkā irrigācijas sistēma, kas joprojām darbojas;
• Jiuzhaigou un Huanglong — ainaviski ielejas ar ezeriem un ūdenskritumiem;
• Pandas rezervāti, tai skaitā Wolong un Čendu milzu pando pētniecības centrs;
• Vairāki tempļi, senpilsētas un dabas parki, kas piesaista iekšzemes un starptautiskos tūristus.

Dabiskās katastrofas un atjaunošana

Sičuaņa ir pakļauta zemesrūcēm. 2008. gada Vēnčuana (Wenchuan) zemestrīce izraisīja milzīgas cilvēku upurus un plašus postījumus, bet pēc tam sekoja plaša atjaunošana un infrastruktūras rekonstrukcija. Šī traģēdija ietekmēja reģiona attīstības plānus un drošības standartus būvniecībā.

Satiksme un infrastruktūra

Čendu ir svarīgs transporta mezgls ar vairākiem starptautiskiem un reģionāliem lidostu terminiem — Chengdu Shuangliu International Airport un jaunais Chengdu Tianfu International Airport (atklāts 2021. gadā). Reģionu savieno augstas klases autoceļu tīkls un ātrgaitas dzelzceļi, kas nodrošina saikni ar citām lielajām pilsētām un provincēm. Loģistika un satiksme turpina attīstīties, lai atbalstītu ekonomikas un tūrisma izaugsmi.

Noslēgums

Sičuaņa ir reģions ar lielu ģeogrāfisko, kultūras un ekonomisko daudzveidību. Tas apvieno blīvi apdzīvotu, rūpniecības un lauksaimniecības intensīvu austrumu baseinu ar dramatiskām kalnu ainavām rietumos. No kulinārijas un tradicionālās operas līdz dabas brīnumiem un modernām tehnoloģiju zonām — Sičuaņa ir viens no Ķīnas dinamiskākajiem un interesantākajiem reģioniem.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir Sičuaņas galvaspilsēta?

J: Kas ir Sičuaņas gubernators?

J: Kas ir Sičuaņas CPC Ctte sekretārs?

Jautājums: Cik daudz cilvēku dzīvo Sičuaņā (2006. gadā)?

J: Vai Sičuaņa kādreiz bija visblīvāk apdzīvotā Ķīnas province?

J: Vai Guandunas provincē ir vairāk iedzīvotāju nekā Henanā, ja ņem vērā arī migrantus?

Meklēt pēc burta