Lavīna — cēloņi, pazīmes, riski un izdzīvošanas padomi

Lavīna ir dabas katastrofa, kas saistīta ar sniegu. Ja uz kalna ir pārāk daudz sniega, daļa sniega var krist, nodarot postījumus priekšmetiem, kas atrodas tā ceļā. To sauc par lavīnu. Cilvēki runā par lavīnām, jo tās var būt bīstamas slēpotājiem un citiem ziemas sporta veidu pārstāvjiem.

Lielas lavīnas var nest līdzi akmeņus, laukakmeņus un kokus. Tās var aprakt cilvēkus. Ja glābšanas komandas cilvēkus neatrod pietiekami ātri, viņi mirst no nosmakšanas (nesaņem pietiekami daudz gaisa) vai no hipotermijas (aukstuma).

Iespēja izdzīvot lavīnā ir šāda:

• Pirmajās ~15 minūtēs — vislielākās izdzīvošanas iespējas. Ja persona ir pilnībā apvīta, izglābt šo laiku bieži izdodas, ja pavadoni spēj ātri atrast un izrakt.
• 15–35 minūtes — iespējas strauji krītas, galvenokārt asfiksijas dēļ. Kvalitatīva un ātra glābšana šajā posmā joprojām var būt veiksmīga.
• 35–60 minūtes — izdzīvošanas izredzes kļūst zemas; tikai retajos gadījumos cilvēki tiek izrakti dzīvi.
• Pēc vairākām stundām — izdzīvošana ir iespējama galvenokārt, ja elpošanas ceļš ir bijis brīvs vai ir iestājusies dziļa hipotermija, kura var saglabāt dzīvību, taču risks no traumas un neatgriezeniskām sekām ir augsts.

Cēloņi

• Nestabila sniega sega: dažādi slāņi ar atšķirīgu blīvumu un slidīgumu.
• Straujas temperatūras izmaiņas, intensīvas snigšanas vai stipra vēja dēļ veidojušies vēja slāņi (wind slabs).
• Sānslope ar ieinteresējošu slīpumu — visbīstamākās ir nogāzes aptuveni 30–45° leņķī.
• Cilvēka ietekme — slēpotājs vai snovotājs var izraisīt lavīnu, īpaši, ja sniega sega ir nestabila.
• Reljefa faktori — terēna “trap” (piemēram, klints aizā vai gravā), koki, akmeņi, kas pastiprina aprakšanas risku.

Lavīnas pazīmes

• Svaigs sniegs un pēkšņas snigšanas/vēja periodi.
• Redzamas plaisas vai „plato” uz sniega virsmas ap tevi.
• Ar skarbām skaņām — „whumphing” vai izdrebēšana, kas norāda uz sniega sabaidīšanu.
• Vairākas nelielas lavīnas vai sniega noslīde apkārtnē pēdējo stundu laikā.
• Brīdinājumi un prognozes — vietējās lavīnu prognozes, kuras jāievēro.

Riski un sekas

• Aprakšana un nosmakšana — galvenais nāves iemesls lavīnās.
• Traumas — kritieni, sadursmes ar akmeņiem vai koku stumbriem.
• Hipotermija — ilgstoša aukstumā atrašanās zem sniega.
• Psiholoģiskas sekas pārveidotājiem un glābējiem — trieka, stresa un posttraumatiskā sindroma risks.

Izdzīvošanas padomi (pirms došanās uz kalna)

• Vienmēr pārbaudiet lokālo lavīnu prognozi un laika apstākļus.
• Izvairieties no riskantām nogāzēm, kuras ir straujas vai kurā teritorijā ir terēna trap.
• Neiet vienatnē — brauc ar partneriem un vienmēr ziniet, kā viens otru atrast.
• Ņemiet līdzi obligāto ekipējumu: lavīnas siņu (transceiver/beacon), probteli (probe), lāpstu un, ja iespējams, lavīnas airbag. Mācieties tos lietot praktiski pirms nepieciešamības.
• Iemācieties lasīt reljefu un sniega apstākļus — apmācības (AST/Avalanche courses) ievērojami palielina drošību.

Ko darīt, ja jūsu grupa ir pakļauta lavīnai

• Ja redzat, ka notiek nobraukšana, kliedziet “Lavīna!” un brīdiniet citus.
• Cenšaties izvairīties no tā, lai visi nonāktu vienā līnijā — izkristojiet vai attālinieties viens no otra, ja iespējams.
• Ja jūtaties, ka slīdiet — cenšaties virzīties uz nogāzes malu, noturēt augstumu un izmantot peldēšanas kustības (baudīšanas kustības) virzībai uz virsmu.
• Ja iespējams, nekavējoties aktivizējiet lavīnas airbag (ja tas ir pieejams) — tas palielina varbūtību palikt virspusē.
• Turiet abas rokas aizgalā, ja jums ir spēja, pievērsiet rokas pie krūtīm, mēģiniet izveidot vietu ap seju, lai izveidotu elpceļu.
• Ja neesat pilnībā aprakts un varat izkļūt, nekavējoties atgriezieties pēc partnera, ja tas ir droši.

Ja jūs esat aprakts

• Mēģiniet saglabāt mieru — panika palielina skābekļa patēriņu.
• Cieši sekojiet gaisa telpas saglabāšanai apkārt sejai; mēģiniet izveidot nelielu tukšumu pie deguna un mutes ar rokām vai elkoņiem.
• Neiztukšojiet visu gaisu — kontrolēta elpošana palīdz saglabāt skābekli ilgāk.
• Ja ir iespējams, mēģiniet „peldēt” augšup, izmantojot rokas un kājas — dažreiz daļēji izkļūt uz virsmas var būt iespējams.
• Ja apņēmīgi aprokts zem dziļa sniega un neesat spējīgs izkļūt, taupiet enerģiju un gaidiet glābējus, vienlaikus cenšoties saglabāt elpceļu brīvu.

Glābšanas soļi no pavadītājiem

• Nosakiet pēdējo redzamo punktu (Last Seen Point) un atzīmējiet to — tas ir sākuma punkts meklēšanai.
• Uzreiz pārslēdziet lavīnas siņus translēšanas režīmā uz meklēšanu un ātri veiciet primāro meklēšanu.
• Ja transiveris rada signālu, pārejiet uz probe meklēšanas režīmu, izmantojot sīkas, sistemātiskas soļošas līnijas (grid pattern).
• Kad persona lokalizēta ar probu, norādiet punktu un sākt rakšanu uz leju no malas (veidojot ieeju no augšas), lai ātri atbrīvotu galvu un krūtis — tas samazina laiku līdz atbrīvošanai.
• Atcerieties drošības aspektus — novērtējiet vai vēl pastāv sekundārā lavīnas risks pirms iet pašiem glābties.

Pirmā palīdzība pēc izcelšanas

• Brīvi atveriet elpceļus — iztīriet sniegu no deguna un mutes; ja nepieciešams, uzsāciet CPR.
• Novērtējiet traumas — ja ir galvas, muguras vai ekstremitāšu traumas, stabilizējiet pacientu un gaidiet profesionālu palīdzību.
• Ātri, bet piesardzīgi sildiet cilvēku — izmantojiet izolācijas segu, sausas drēbes un ķermeņa siltumu no citiem cilvēkiem.
• Transportējiet uz drošāku vietu, kad tas ir droši izdarāms, un sauciet profesionālos glābējus.

Preventīvie pasākumi un ieteikumi

• Iegūstiet lavīnu drošības apmācību un regulāri praktizējiet transceiver/probe/lapstu izmantošanu.
• Plānojiet maršrutu, ņemot vērā reljefu, nogāžu leņķus un drošas pārvietošanās takas.
• Sazinieties ar vietējām kalnu glābšanas vienībām vai uzraugiem par apstākļiem un ieteikumiem.
• Izveidojiet skaidru komunikāciju grupā un vienojieties par rīcības plānu ārkārtas situācijā.

Lavīnas ir nopietns risks kalnos, taču ar pareizu sagatavošanos, ekipējumu un zināšanām var ievērojami samazināt bīstamību. Ja regulāri apmeklējat kalnus ziemā — ieguldiet laiku apmācībās un praktiskā treniņā.