Lavīna — cēloņi, pazīmes, riski un izdzīvošanas padomi
Lavīna ir dabas katastrofa, kas saistīta ar sniegu. Ja uz kalna ir pārāk daudz sniega, daļa sniega var krist, nodarot postījumus priekšmetiem, kas atrodas tā ceļā. To sauc par lavīnu. Cilvēki runā par lavīnām, jo tās var būt bīstamas slēpotājiem un citiem ziemas sporta veidu pārstāvjiem.
Lielas lavīnas var nest līdzi akmeņus, laukakmeņus un kokus. Tās var aprakt cilvēkus. Ja glābšanas komandas cilvēkus neatrod pietiekami ātri, viņi mirst no nosmakšanas (nesaņem pietiekami daudz gaisa) vai no hipotermijas (aukstuma).
Iespēja izdzīvot lavīnā ir šāda:
- Pirmajās ~15 minūtēs — vislielākās izdzīvošanas iespējas. Ja persona ir pilnībā apvīta, izglābt šo laiku bieži izdodas, ja pavadoni spēj ātri atrast un izrakt.
- 15–35 minūtes — iespējas strauji krītas, galvenokārt asfiksijas dēļ. Kvalitatīva un ātra glābšana šajā posmā joprojām var būt veiksmīga.
- 35–60 minūtes — izdzīvošanas izredzes kļūst zemas; tikai retajos gadījumos cilvēki tiek izrakti dzīvi.
- Pēc vairākām stundām — izdzīvošana ir iespējama galvenokārt, ja elpošanas ceļš ir bijis brīvs vai ir iestājusies dziļa hipotermija, kura var saglabāt dzīvību, taču risks no traumas un neatgriezeniskām sekām ir augsts.
Cēloņi
- Nestabila sniega sega: dažādi slāņi ar atšķirīgu blīvumu un slidīgumu.
- Straujas temperatūras izmaiņas, intensīvas snigšanas vai stipra vēja dēļ veidojušies vēja slāņi (wind slabs).
- Sānslope ar ieinteresējošu slīpumu — visbīstamākās ir nogāzes aptuveni 30–45° leņķī.
- Cilvēka ietekme — slēpotājs vai snovotājs var izraisīt lavīnu, īpaši, ja sniega sega ir nestabila.
- Reljefa faktori — terēna “trap” (piemēram, klints aizā vai gravā), koki, akmeņi, kas pastiprina aprakšanas risku.
Lavīnas pazīmes
- Svaigs sniegs un pēkšņas snigšanas/vēja periodi.
- Redzamas plaisas vai „plato” uz sniega virsmas ap tevi.
- Ar skarbām skaņām — „whumphing” vai izdrebēšana, kas norāda uz sniega sabaidīšanu.
- Vairākas nelielas lavīnas vai sniega noslīde apkārtnē pēdējo stundu laikā.
- Brīdinājumi un prognozes — vietējās lavīnu prognozes, kuras jāievēro.
Riski un sekas
- Aprakšana un nosmakšana — galvenais nāves iemesls lavīnās.
- Traumas — kritieni, sadursmes ar akmeņiem vai koku stumbriem.
- Hipotermija — ilgstoša aukstumā atrašanās zem sniega.
- Psiholoģiskas sekas pārveidotājiem un glābējiem — trieka, stresa un posttraumatiskā sindroma risks.
Izdzīvošanas padomi (pirms došanās uz kalna)
- Vienmēr pārbaudiet lokālo lavīnu prognozi un laika apstākļus.
- Izvairieties no riskantām nogāzēm, kuras ir straujas vai kurā teritorijā ir terēna trap.
- Neiet vienatnē — brauc ar partneriem un vienmēr ziniet, kā viens otru atrast.
- Ņemiet līdzi obligāto ekipējumu: lavīnas siņu (transceiver/beacon), probteli (probe), lāpstu un, ja iespējams, lavīnas airbag. Mācieties tos lietot praktiski pirms nepieciešamības.
- Iemācieties lasīt reljefu un sniega apstākļus — apmācības (AST/Avalanche courses) ievērojami palielina drošību.
Ko darīt, ja jūsu grupa ir pakļauta lavīnai
- Ja redzat, ka notiek nobraukšana, kliedziet “Lavīna!” un brīdiniet citus.
- Cenšaties izvairīties no tā, lai visi nonāktu vienā līnijā — izkristojiet vai attālinieties viens no otra, ja iespējams.
- Ja jūtaties, ka slīdiet — cenšaties virzīties uz nogāzes malu, noturēt augstumu un izmantot peldēšanas kustības (baudīšanas kustības) virzībai uz virsmu.
- Ja iespējams, nekavējoties aktivizējiet lavīnas airbag (ja tas ir pieejams) — tas palielina varbūtību palikt virspusē.
- Turiet abas rokas aizgalā, ja jums ir spēja, pievērsiet rokas pie krūtīm, mēģiniet izveidot vietu ap seju, lai izveidotu elpceļu.
- Ja neesat pilnībā aprakts un varat izkļūt, nekavējoties atgriezieties pēc partnera, ja tas ir droši.
Ja jūs esat aprakts
- Mēģiniet saglabāt mieru — panika palielina skābekļa patēriņu.
- Cieši sekojiet gaisa telpas saglabāšanai apkārt sejai; mēģiniet izveidot nelielu tukšumu pie deguna un mutes ar rokām vai elkoņiem.
- Neiztukšojiet visu gaisu — kontrolēta elpošana palīdz saglabāt skābekli ilgāk.
- Ja ir iespējams, mēģiniet „peldēt” augšup, izmantojot rokas un kājas — dažreiz daļēji izkļūt uz virsmas var būt iespējams.
- Ja apņēmīgi aprokts zem dziļa sniega un neesat spējīgs izkļūt, taupiet enerģiju un gaidiet glābējus, vienlaikus cenšoties saglabāt elpceļu brīvu.
Glābšanas soļi no pavadītājiem
- Nosakiet pēdējo redzamo punktu (Last Seen Point) un atzīmējiet to — tas ir sākuma punkts meklēšanai.
- Uzreiz pārslēdziet lavīnas siņus translēšanas režīmā uz meklēšanu un ātri veiciet primāro meklēšanu.
- Ja transiveris rada signālu, pārejiet uz probe meklēšanas režīmu, izmantojot sīkas, sistemātiskas soļošas līnijas (grid pattern).
- Kad persona lokalizēta ar probu, norādiet punktu un sākt rakšanu uz leju no malas (veidojot ieeju no augšas), lai ātri atbrīvotu galvu un krūtis — tas samazina laiku līdz atbrīvošanai.
- Atcerieties drošības aspektus — novērtējiet vai vēl pastāv sekundārā lavīnas risks pirms iet pašiem glābties.
Pirmā palīdzība pēc izcelšanas
- Brīvi atveriet elpceļus — iztīriet sniegu no deguna un mutes; ja nepieciešams, uzsāciet CPR.
- Novērtējiet traumas — ja ir galvas, muguras vai ekstremitāšu traumas, stabilizējiet pacientu un gaidiet profesionālu palīdzību.
- Ātri, bet piesardzīgi sildiet cilvēku — izmantojiet izolācijas segu, sausas drēbes un ķermeņa siltumu no citiem cilvēkiem.
- Transportējiet uz drošāku vietu, kad tas ir droši izdarāms, un sauciet profesionālos glābējus.
Preventīvie pasākumi un ieteikumi
- Iegūstiet lavīnu drošības apmācību un regulāri praktizējiet transceiver/probe/lapstu izmantošanu.
- Plānojiet maršrutu, ņemot vērā reljefu, nogāžu leņķus un drošas pārvietošanās takas.
- Sazinieties ar vietējām kalnu glābšanas vienībām vai uzraugiem par apstākļiem un ieteikumiem.
- Izveidojiet skaidru komunikāciju grupā un vienojieties par rīcības plānu ārkārtas situācijā.
Lavīnas ir nopietns risks kalnos, taču ar pareizu sagatavošanos, ekipējumu un zināšanām var ievērojami samazināt bīstamību. Ja regulāri apmeklējat kalnus ziemā — ieguldiet laiku apmācībās un praktiskā treniņā.

Lavīna Himalajos


Lavīna
Eiropas lavīnu riska tabula
Eiropā lavīnu risks tiek plaši vērtēts pēc šādas skalas, kas tika pieņemta 1993. gada aprīlī, lai aizstātu iepriekšējās nestandarta valstu shēmas. Apraksti pēdējo reizi tika atjaunināti 2003. gada maijā, lai uzlabotu vienotību pdf.
Riska līmenis | Sniega stabilitāte | Lavīnu risks |
1 - zems | Sniegs parasti ir ļoti stabils. | Lavīnu veidošanās ir maz ticama, izņemot gadījumus, kad lielas slodzes [2] tiek piemērotas ļoti nedaudzām ļoti stāvām nogāzēm. Jebkuras spontānas lavīnas būs nelielas (sanesumi). Kopumā ir droši apstākļi. |
2 - Ierobežots | Dažās stāvās nogāzēs sniegs ir tikai vidēji stabils [1]. Citviet tas ir ļoti stabils. | Lavīnas var izveidoties, ja tiek pieliktas lielas [2] slodzes, jo īpaši dažās vispārīgi noteiktās stāvās nogāzēs. Lielas spontānas lavīnas nav gaidāmas. |
3 - Vidēja | Daudzās stāvās nogāzēs [1] sniegs ir tikai vidēji vai vāji stabils. | Daudzās nogāzēs var izveidoties lavīnas pat tad, ja tiek pieliktas tikai nelielas slodzes [2]. Dažās nogāzēs var veidoties vidēji lielas vai pat diezgan lielas spontānas lavīnas. |
4 - Augsts | Lielākajā daļā stāvu nogāžu [1] sniegs nav ļoti stabils. | Daudzās nogāzēs var izveidoties lavīnas pat tad, ja tiek pieliktas tikai nelielas slodzes [2]. Dažās vietās ir iespējamas daudzas vidēji lielas vai dažkārt lielas spontānas lavīnas. |
5 - ļoti augsts | Sniegs parasti ir nestabils. | Pat lēzenās nogāzēs var notikt daudzas lielas spontānas lavīnas. |
[1] Stabilitāte:
- Parasti sīkāk aprakstīts lavīnu biļetenā (attiecībā uz augstumu, reljefa aspektu, reljefa veidu utt.).
[2] papildu slodze:
- smags: divi vai vairāk slēpotāji vai dēļotāji bez atstarpēm starp viņiem, viens pārgājējs vai alpīnists, zemes apstrādes mašīna, lavīnu spridzināšana.
- viegls: viens slēpotājs vai snovbordists, kas vienmērīgi savieno pagriezienus un nekrīt, slēpotāju vai snovbordistu grupa ar vismaz 10 m atstarpi starp katru personu, viena persona uz sniega kurpēm.
Gradients:
- lēzenas nogāzes: ar slīpumu zem 30°.
- stāvas nogāzes: ar slīpumu virs 30°.
- ļoti stāvas nogāzes: ar slīpumu virs 35°.
- ekstrēmi stāvas nogāzes: ekstrēmas slīpuma (vairāk nekā 40°), reljefa profila, grēdas tuvuma, pamatnes grunts gluduma ziņā.
Lavīnas izmērs:
Izmērs | Izskrējiens | Iespējamais kaitējums | Fiziskais izmērs |
1 - Sluff | Neliela sniega sanesvieta, kas nevar aprakt cilvēku, lai gan pastāv kritiena risks. | Relatīvi nekaitīgs cilvēkiem | garums <50 m |
2 - Mazs | Apstājas nogāzes iekšpusē. | Var aprakt, ievainot vai nogalinot cilvēku. | garums <100 m |
3 - Vidēja | Nobrauc uz nogāzes apakšu. | Var aprakt un iznīcināt automašīnu, sabojāt kravas automašīnu, sagraut nelielas ēkas vai lauzt kokus. | garums <1,000 m |
4 - Liels | Vismaz 50 m garas trases pāri līdzenumiem (ievērojami mazāk par 30°) var sasniegt ielejas dibenu. | Var aprakt un iznīcināt lielas kravas automašīnas un vilcienus, lielas ēkas un mežu teritorijas. | garums > 1 000 m |
Izdzīvošana lavīnās
Izdzīvot no lavīnām ir ļoti grūti, jo sniegs strauji gāžas ļoti strauji un var aprakt cilvēku dzīvu dažu sekunžu laikā. Tomēr sniega lavīnas sniegs, nolaižoties lejā, darbojas kā šķidrums. Tādējādi vislabākais veids ir faktiski "peldēt" atpakaļgaitā. Tas palīdzēs, jo cilvēks varēs noturēt seju un elpot, kā arī vienlaikus neieslīdēt sniegā (peldēšanas atpakaļgaitā spēks ir pretējs un pretdarbojas sniega spēkam, kas virzās viņa virzienā, nevis sniega spēkam, kas pilnībā pārņem sniegu).
Vēl viens veids ir turēties pie kaut kā uzreiz pēc lavīnas nogruvuma. Šim priekšmetam jābūt stipram, lai tas pats netiktu aiznests lavīnas, piemēram, kokam vai lielam un smagam akmenim.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lavīna?
A: Lavīna ir dabas katastrofa, ko izraisa sniega krišana kalnos, kas var nodarīt postījumus objektiem, kuri atrodas tās ceļā.
J: Kāpēc cilvēki runā par lavīnām?
A: Cilvēki runā par lavīnām, jo tās var būt bīstamas slēpotājiem un ziemas sporta veidu entuziastiem.
J: Kādus priekšmetus var aiznest lielas lavīnas?
A: Lielās lavīnas var nest sev līdzi akmeņus, laukakmeņus un kokus.
J: Kādi ir riski, kas saistīti ar nonākšanu zem lavīnas?
A: Nonākšana zem lavīnas var izraisīt nosmakšanu (gaisa trūkumu) vai hipotermiju (aukstumu), kas var beigties ar nāvi.
J: Kādas ir izredzes izdzīvot cilvēkam, kas ir zem lavīnas?
A: Iespējas izdzīvot zem lavīnas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, bet kopumā izdzīvošanas varbūtība ir salīdzinoši maza.
J: Kas notiek, ja zem lavīnas aprakti cilvēki netiek ātri atrasti glābšanas komandām?
A: Ja zem lavīnas aprakti cilvēki netiek ātri atrasti glābšanas komandām, viņi, visticamāk, nomirst no nosmakšanas vai hipotermijas.
J: Kāds ir galvenais lavīnu cēlonis?
A: Galvenais lavīnu cēlonis ir pārāk liels sniega uzkrāšanās daudzums uz kalna.