Spensers Pēršvāls — vienīgais nogalinātais Lielbritānijas premjerministrs (1762–1812)
Spensers Pēršvāls — vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, nogalināts 1812. gadā. Izlasiet dramatisko slepkavību, politiskos lēmumus un viņa dzīvesstāstu.
Spensers Pēršvāls (1762. gada 1. novembris – 1812. gada 11. maijs) bija britu valstsvīrs un premjerministrs. Viņš palicis vēsturē kā vienīgais Lielbritānijas premjerministrs, kurš tika nogalināts.
Agrīnā dzīve un izcelsme
Pēršvāls bija Egmonta otrā grāfa Džona Pēršvala septītais dēls no otrās sievas. Viņa tēvs, Velsas prinča Frederika un karaļa Džordža III tuvs draugs, bija strādājis Ministru kabinetā kā Admiralitātes pirmais lords. Spensers Pēršvāls saņēma izglītību un audzināšanu, kas atbilstas tā laika aristokrātiskajai šķirai, un pakāpeniski iesaistījās politiskajā dzīvē.
Politiskā karjera
Pēršvāla karjera Parlamentā un valdībā bija pakāpeniska un pieticīga, taču viņš guva reputāciju kā stingrs, reliģiozs un darbīgs politiskais darbinieks. Viņš pildīja vairākus valdības amatus un 1807. gadā ieņēma nozīmīgu finanšu portfeli — vēlāk kļuva par Chancellor of the Exchequer (Lielbritānijas Finanšu ministre). Tieši 1807. gada laikā, kad Pēršvāls bija valdībā (kā viena no ministrijas figūrām), notika svarīgs solis vergu tirdzniecības izbeigšanas virzienā: Viljams Vilberforss panāca likumdošanas soļus par vergu tirdzniecības izbeigšanu.
Pēršvāls vēlāk kļuva par premjerministru un vadīja valsti sarežģītā periodā Napoleona karu un starptautisko tirdzniecības spriedzi dēļ. Viņa valdība aizstāvēja anglikānisma lomu kā valsts drošības elementu un bija skaidri pret katoļu emancipāciju, t. i., pret kardinālu tiesību paplašināšanu katoļiem Apvienotajā Karalistē.
Ekonomiskie soļi, starptautiskā spriedze un iekšpolitiskās neapmierinātības
Pēršvāla valdības laikā tika īstenotas padomes (Orders in Council) un citi tirdzniecības ierobežojumi, kas bija domāti smagajam karam ar Napoleonu pretiniekiem, taču tie kļuva nepopulāri mājās un starptautiski. Šie pasākumi tika uzskatīti par vienu no 1812. gada kara ar Amerikas Savienotajām Valstīm cēloņiem, jo tie neļāva efektīvi un droši tirdzniecībai ar neitrālām valstīm. 1811. gada ziemā Lielbritānijā sāka izpausties ludītu nemieri un ģenerāla neapmierinātība ar ekonomisko spiedienu; tas radīja spiedienu arī uz Pēršvāla valdību. Lai daudzās jautājumos rastu atbildes, Pēršvāls bija spiests rīkot izmeklēšanu Pārstāvju palātā.
Attiecības ar sabiedrību un personīgais raksturs
Pēršvāls bija pazīstams kā stingri reliģiozs anglikānis, kas uzskatīja anglikānisma institūciju par būtisku valsts stabilitātei. Viņš bija pazīstams kā nopietns, reizēm atturīgs politiķis, kura stingrās nostājas par valsts lietām un morāli ieguva gan atbalstītājus, gan kritiķus. Viņa politika un daži lēmumi izraisīja plašāku sabiedrības neapmierinātību, kas papildināja spriedzi valstī kara un ekonomisku grūtību apstākļos.
Atbruņojošais uzbrukums un nāve
1812. gada 11. maijā, dodoties uz Pārstāvju palātas rīkotajām izmeklēšanām, Pēršvāls tika nošauts Pārstāvju palātas vestibilā. Noziedznieks bija Džons Belingems, kurš piegāja pie Pēršvāla un nokļuva pie viņa ar ieroci — šāviens bija nāvējošs. Pēc uzbrukuma Belinghems nekavējoties nodeva sevi. Pēc nogalināšanas Pēršvala līķis piecas dienas atradās Dauningstrītas 10. ielā.
Tiesas process un Belinghema motīvi
Džons Belinghems tika tiesāts par slepkavību. Viņa motivācija, kā liecināja izmeklēšana un tiesas process, nebija politiska revolūcijas vai ideoloģijas dēļ, bet gan personiska atriebība un neizdošanās dabūt kompensāciju. Belinghems bija pretstatā iepriekš saskarēs ar ārvalstu varas iestādēm nonācis cietumā un, pēc viņa domām, neguva atbilstošu kompensāciju no Apvienotās Karalistes valdības par zaudējumiem, ko izraisīja viņa ieslodzījums Krievijā. Tiesā viņš tika atzīts par vainīgu un, pēc ātrā procesa, pakārts — izpildes noilgums netika piešķirts.
Pēcnāve un vēsturiskā nozīme
Pēršvāla slepkavība satricināja visu valsti un paliek atmiņā kā traģisks un neparasts gadījums Lielbritānijas politiskajā vēsturē. Viņa apbedījums notika Svētā Lūkas baznīcā Čarltonā, Londonas dienvidaustrumu daļā. Kā politiķis Pēršvāls atstāja mantojumu — stingru morālo nostāju, centienus saglabāt valsts institūciju stabilitāti kara laikā un lēmumus, kuru sekas rezonēja gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Viņa nāve izgaismoja draudus, ko rada individuālas atriebības akti, un lika pārvērtēt drošību valsts vadītāju tuvumā.
Īss pārskats:
- Dzimis: 1762. gada 1. novembrī.
- Miris: 1812. gada 11. maijā — nogalināts Pārstāvju palātā.
- Amati: vairāki ministrijas amati; Finanšu ministre (Chancellor of the Exchequer) 1807. gadā; premjerministrs līdz 1812. gadam.
- Politiskās nostādnes: stingrs anglikānisms, pret katoļu emancipāciju, aktīvs kara un finanšu politikas veicējs Napoleona karu laikā.
Glezna, kurā attēlota Percevala slepkavība. Percevals guļ uz zemes, bet viņa slepkavu Džonu Belingemu ķer amatpersonas (galēji labajā pusē).
Jautājumi un atbildes
Q: Kas bija Spencer Perceval?
A: Spensers Pēršvāls bija britu valstsvīrs un premjerministrs. Viņš ir vienīgais britu premjerministrs, kurš tika nogalināts.
J: Ko viņš darīja, atrodoties amatā?
A: Pildot amatu, Perčivāls rakstīja rīkojumus pret tirdzniecību, kas kļuva nepopulāri, un viņš pieņēma Viljama Vilberforsa likumprojektu par vergu tirdzniecības izbeigšanu.
J: Kā viņš nomira?
A.: 1812. gada 11. maijā Džons Bellinghems nogalināja Peršovu, kad viņš bija ceļā uz izmeklēšanu Pārstāvju palātā.
Kāds bija Bellingema motīvs, lai viņu nogalinātu?
A: Bellinghamam bija pretenzijas pret Apvienotās Karalistes valdību par viņa ieslodzījumu Krievijā, par ko viņš vainoja to, ka viņa darba devējs nav viņam izmaksājis kompensāciju.
J: Kādas reliģijas bija Pēršvāls?
A: Perčivāls bija anglikānis un uzskatīja, ka anglikānisms ir būtisks valsts drošībai. Viņš bija pret katoļu emancipāciju.
J: Kad sākās ludītu nemieri?
A.: Ludītu nemieri sākās 1811. gada ziemā, kad Percevals bija premjerministrs. Tie bija arī 1812. gada kara ar Amerikas Savienotajām Valstīm cēlonis.
J: Kur ir apglabāts Spensers Pēršvāls?
A; Spensers Pēršvāls ir apglabāts Svētā Lūkas baznīcā Čarltonā, Londonas dienvidaustrumu daļā.
Meklēt