1812. gada karš Ziemeļamerikā: ASV pret Lielbritāniju un Kanādu
1812. gada karš Ziemeļamerikā: ASV pret Lielbritāniju un Kanādu — kaujas, Vašingtonas nodedzināšana, Ņūorleānas cīņa un "The Star-Spangled Banner" vēsture.
Cīņas sākās, kad 1812. gadā Amerikas Savienotās Valstis sāka uzbrukt Kanādas provincēm. Taču briti un kanādieši veiksmīgi aizstāvēja robežas. Kara gaitā notika gan sauszemes, gan jūras darbības Ziemeļamerikā — no Labradoras piekrastes līdz Meksikas līcim — un iesaistītās puses bija ASV, Lielbritānija, Kanādas kolonisti un vairākas Amerikas pamatiedzīvotāju (indianu) ciltis, kas sadarbojās ar britiem.
Cēloņi
Galvenie kara iemesli bija:
- Jūras tiesību un tirdzniecības ierobežojumi: Lielbritānija, cīnoties ar Franciju, noteica blokus un tirdzniecības ierobežojumus, kas traucēja ASV kuģniecību.
- Impresments: britu kara kuģi rekrutēja (imprezēja) jūrniekus no amerikāņu kuģiem, apgalvojot, ka tie ir briti.
- Teritorijas ambīcijas un drošība: daļa amerikāņu politisko vadītāju vēlējās paplašināties uz ziemeļiem, iekļaujot Kanādu, kā arī ierobežot britu ietekmi pie ASV robežām. Vēl viens svarīgs faktors bija sadursmes ar indiāņu ciltīm, kuras dažviet sadarbojās ar britiem (pazīstams līderis bija Tečumse).
Galvenās kaujas un gaitas
1812. gada sākumā amerikāņi mēģināja iebrukt Kanādas provincēs. Dažas operācijas bija neveiksmīgas — piemēram, ģenerāļa Viljama Hala (William Hull) atkāpšanās un Detrertas (Detroit) nodošana britiem — bet citviet bija uzbrukumi un pretuzbrukumi. Briti un Kanādas kolonisti kopā spēja aizturēt vairākus plašākus ASV mēģinājumus pārņemt kontroli.
Jūras kaujas bija īpaši nozīmīgas uz Lielajiem ezeriem. 1813. gadā britu un amerikāņu kuģi cīnījās Ērijas ezera kaujā. Olivera Hazarda Perija vadībā amerikāņi uzvarēja, nodrošinot Amerikai kontroli pār Erija ezeru. Šī uzvara — kas notika 1813. gada 10. septembrī — deva ASV spēkiem priekšrocības Miersgabalā un ļāva amerikāņiem atgriezties ofensīvā Kanādas teritorijā. Pēc Perija uzvaras notika arī Merčentvilas un citi sauszemes sadursmju uzbrukumi; 1813. gada oktobrī ASV uzvarēja Temzas kaujā, kurā tika nogalināts indiāņu līderis Tečumse, vājinot indiāņu konfederācijas pretestību.
ASV spēki iebruka Toronto, tolaik sauktu par Jorku, un nodedzināja daļu pilsētas kā daļu no pretuzbrukuma. Britu un Kanādas spēki atbildēja ar uzbrukumiem uz Amerikas robežām un dažviet arī iefiltrējās ASV teritorijā.
1814—1815: britu pastiprinājums un kara noslēgums
1814. gadā Napoleons atteicās no Francijas troņa. Tas atbrīvoja pieredzējušus britu karavīrus, kurus varēja nosūtīt uz Ziemeļameriku. Britu ekspedīcijas spēki 1814. gada vasarā un rudenī īstenoja vairākas spēcīgas operācijas: viņi iekaroja un nodedzināja nepabeigto Vašingtonu un sabiedriskas ēkas, ieskaitot Kapitoliju un Baltā nama daļas (augustā).
Pēc Vašingtonas uzbrukuma briti centās iegūt kontroli pār smagāka rakstura stratēģiskajām pozīcijām. Viņi uzbruka Baltimorai, kur ASV aizstāvēja Fortu McHenry. Šīs kaujas laikā amerikāņu jurists Frānsiss Skots Kī vērojot naktī no kuģa, rakstīja dzejoli par karoga noturēšanos pēc bombardēšanas. Šo dzejoli vēlāk izmantoja, lai dotu vārdus jaunajai Amerikas Savienoto Valstu himnai: "The Star Spangled Banner".
Kara pēdējā lielā kauja notika 1815. gada janvārī, kad briti uzbruka Ņūorleānai, un amerikāņi ģenerāļa Endrjū Džeksona vadībā tos veiksmīgi atvairīja. Tolaik abas puses nezināja, ka kauja pie Ņūorleānas notika pēc miera līguma parakstīšanas: 1814. gada 24. decembrī Hāgā (Gentes) tika parakstīts Gentes (Ghent) miera līgums, kas atjaunoja agrāko stāvokli (status quo ante bellum). Lielākā daļa frontju turpinājās līdz ziņām par līguma apstiprinājumu nonākšanai pie abu pušu valdībām.
Sekas un nozīme
Kara iznākums bija formāli neizšķirts, jo miera līgums neatrisināja sākotnējās jūras tiesību un impresmenta problēmas. Tomēr karam bija vairākas būtiskas sekas:
- Stiprāks ASV nacionālais identitātes pieaugums: uzvaras (vai veiksmīga aizstāvēšanās) pieauga nacionālās pašapziņas un patriotu sajūta.
- Indiāņu spēka samazināšanās: indiāņu konfederācijas, kas cīnījās pret ASV paplašināšanos, būtiski vājinājās pēc cīņām un zaudējumiem, piemēram, Tečumse nāves.
- Federālistu partijas vājināšanās: Hartfordas konvencija un tās kritika kara laikā vēl vairāk diskreditēja federālistus, kas drīz zaudēja nacionālo nozīmi.
- Ekonomiskas un militāras sekas: ASV rūpniecība attīstījās, jo tirdzniecības ierobežojumi un karš stimulēja vietējo ražošanu; arī tika pievērsta uzmanība flotes un kara spēju nostiprināšanai nākotnē.
1812. gada karš Ziemeļamerikā bieži tiek dēvēts par "otro Neatkarības karu" ASV historiogrāfijā — tas nostiprināja ASV neatkarības pozīcijas un mainīja reģionālo spēku līdzsvaru, kaut gan robežas un politiskie jautājumi tika galvenokārt atstāti nemainīti.
Miers
1814. gada 24. decembrī Beļģijā abas valstis parakstīja Ģentes līgumu, ar kuru bija paredzēts izbeigt karu. Kaujas turpinājās līdz 1815. gada janvārim, jo karojošie spēki nezināja par līgumu. Taču lielas pārmaiņas nenotika. Briti pārtrauca impresionēt jūrniekus, jo Napoleona kari bija beigušies. Lielākā daļa amerikāņu par uzvaru kaujā pie Ņūorleānas uzzināja agrāk, nekā uzzināja par līgumu. Federālistu partija, kas bija iestājusies pret karu, kļuva neiecienīta un izzuda.
Kas uzvarēja karā?
No britu viedokļa 1812. gada karš bija nenozīmīgs blakus notikums. Amerikāņi to sauca par savu uzvaras "Otro neatkarības karu". Briti to atceras kā amerikāņu mēģinājumu izmantot to, ka viņi ir iesaistīti karā pret Francijas impēriju, un nepievērš uzmanību amerikāņu pretenzijām.
1812. gada karš Kanādā bija nevēlams karš. Tas attiecās uz Vašingtonas un Londonas galvaspilsētām, nevis uz viņiem. Lejkanādā, tagadējā Kvebekā, to uzskatīja par anglosakšu karu. Kvebekā briti bija maz mīlējuši britus, taču briti bija garantējuši viņiem tiesības runāt franču valodā. Ja amerikāņi pārņemtu varu, nebija zināms, kā tas viņus ietekmēs. Izvēloties mazāko ļaunumu, viņi atbalstīja britus. Augškanādā (vēlāk daļa no Ontario provinces) bija apmetušies amerikāņu lojālisti, kas bija aizbēguši pēc revolūcijas kara. Viņi maz mīlēja savus bijušos tautiešus ASV, bet bija kļuvuši pārāki par amerikāņiem, kas bija ieradušies uz ziemeļiem, lai apmetinātos uz dzīvi. Kad amerikāņi mēģināja iebrukt Kanādā, kanādiešu milicija labprāt aizstāvēja savu dzimteni.
1812. gada karš ASV vēsturē ir visslēptākais konflikts. Vidējais amerikānis par šo karu atceras ļoti maz. Daži varbūt atceras "Zvaigžņoto karogu", Vašingtonas nodedzināšanu vai kauju pie Ņūorleānas. Taču citādi tas ir maz izprasts konflikts. Jautājumi ir sarežģīti. Lielākā daļa pētnieku piekristu, ka tas tika izcīnīts par jūrniecības jautājumiem. Tā kā britu flote tolaik bija spēcīgākā pasaulē, bija vieglāk tai uzbrukt uz sauszemes, iebrūkot Kanādā. Bijušais prezidents Tomass Džefersons prognozēja, ka "Kanādas iegūšana būs tikai gājiena jautājums".
Briti, kas zināja par šo mazo karu, jutās uzvarējuši, lai ko domātu amerikāņi. Kanādieši saglabāja Kanādu, tāpēc viņi jutās uzvarējuši. Amerikāņi jutās uzvarējuši, neraugoties uz to, ka viņiem neizdevās ieņemt Kanādu, jo viņi nezaudēja to, kas viņiem bija, atvairīja iebrukumu Merilendā, varēja brīvi cīnīties ar indiāņiem bez britu iejaukšanās un netika iespaidoti atklātā jūrā. No visiem trim briti, iespējams, ir vislaimīgākie, jo viņi par to ir pilnībā aizmirsuši.
Cita tīmekļa vietne
- http://en.citizendium.org/wiki/War_of_1812 1812. gada karš -Citizizendium
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 1812. gada karš?
A: 1812. gada karš bija konflikts starp Britu impēriju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ilga no 1812. līdz 1815. gadam.
J: Kur notika karš?
A: 1812. gada karš norisinājās uz sauszemes Ziemeļamerikā un jūrā.
J: Kas šajā karā palīdzēja britu spēkiem?
A: Britu spēkiem palīdzēja Kanādas milicija (brīvprātīgie) un Amerikas pamatiedzīvotāji, jo britu karavīri bija aizņemti cīņā pret Napoleonu I Eiropā.
J: Cik veiksmīgi šajā karā bija amerikāņu spēki?
A: Gandrīz katrā kaujā amerikāņu spēki cieta sakāvi.
J: Kādu ietekmi šis karš atstāja uz Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm?
A: Šis karš palielināja nacionālismu gan Kanādā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.
J: Cik ilgi tas ilga?
A: 1812. gada karš ilga no 1812. līdz 1815. gadam.
Meklēt