Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)
Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā Vācijas armija sāka Rietumu fronti, iebrūkot Luksemburgā un Beļģijā. Tā ieguva militāru kontroli pār daudziem svarīgiem Francijas rūpniecības reģioniem. Viņu straujo virzību apturēja Marnas kauja. Pēc tam abas puses izraka aizsardzības tranšejas. Tranšejas galu galā sasniedza Ziemeļjūru līdz pat Šveices robežai ar Franciju. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam no šīm tranšejām tika uzsāktas daudzas ofensīvas. Abas puses šajās ofensīvās izmantoja lielu artilērijas spēku un tūkstošiem kājnieku. Tomēr šos uzbrukumus apturēja ierakumu, ložmetēju ligzdu, dzeloņstiepļu un artilērijas kombinācija. Lielāki izrāvieni nenotika. Tika izstrādātas jaunas militārās tehnoloģijas, piemēram, indīgā gāze, lidmašīnas un tanki, lai mēģinātu tikt cauri šīm tranšeju līnijām.
Strupceļš lielākoties izveidojās tāpēc, ka abas puses neļāva nevienam zemes gabaliņam dot pretiniekam kādu priekšrocību, pat ja tā bija neliela. Karam turpinoties un abām pusēm zaudējot arvien vairāk asiņu, karavīri arvien vairāk nogura no kara un bija sākuši dot lielus solījumus valdībai. Lai uzturētu karadarbību, viņi sāka teikt, ka nogalinās karavīrus, kuri neuzbruks, sakot, ka viņi nodod armiju, ja necīnās.
Jautājumi un atbildes
J: Ar ko sākās Pirmā pasaules kara Rietumu fronte?
A: Rietumu fronte sākās ar Vācijas armijas iebrukumu Luksemburgā un Beļģijā Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā, kad tā ieguva militāru kontroli pār daudziem svarīgiem Francijas rūpniecības reģioniem.
J: Kā abas puses mēģināja pārlauzt ienaidnieka līnijas?
A: Abas puses ofensīvēs izmantoja lielu artilērijas spēku un tūkstošiem kājnieku, kā arī jaunas militārās tehnoloģijas, piemēram, indīgo gāzi, lidmašīnas un tankus.
J: Kas izraisīja strupceļu Rietumu frontē?
A: Avarējušo situāciju galvenokārt izraisīja tas, ka abas puses nepieļāva, ka kāds zemes gabals dotu pretiniekam kādu priekšrocību, pat ja tā bija neliela.
J: Kā valdības Pirmā pasaules kara laikā noturēja karavīrus cīņā?
A: Lai uzturētu karadarbību, valdības sāka apgalvot, ka tās nogalinās karavīrus, kas neuzbruks, un ka karavīri nodod armiju, ja viņi necīnās.
J: Kāda kauja apturēja Vācijas straujo virzību uz Franciju?
A: Vācijas ātro virzību uz Franciju apturēja Marnas kauja.
J: Kā Pirmā pasaules kara laikā izmantoja tranšejas?
A: Abas puses izraka aizsardzības tranšejas, kas galu galā stiepās no Ziemeļjūras līdz Šveices robežai ar Franciju. Šīs tranšejas tika izmantotas aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
