Svētā Dāvida diena — Velsas patrons, 1. marts un tradīcijas
Svētā Dāvida diena ir Svētā Dāvida svētku diena. Viņš ir Velsas patrons. Viņa svētki katru gadu ir 1. martā. Šo dienu svin Velsas iedzīvotāji un velsiešu izcelsmes cilvēki visā pasaulē. Marta pirmā diena tika izvēlēta svētā Dāvida nāves piemiņai. Tiek uzskatīts, ka viņš miris šajā dienā 589. gadā. Velsā 18. gadsimtā šī diena tika pasludināta par valsts svētku dienu.
Vēsturisks un reliģisks konteksts
Svētais Dāvids (velsiešu valodā Dewi Sant) bija 6. gadsimta kristiešu mūks un bīskaps, kurš dibināja vairākas klostera kopienas un misionēja pa Rietumvelsu. Viņa galvenais klosteris atradās vietā, kas tagad saucas St Davids (vārda sakne no svētā vārda) Pembrokšīrā. Dāvids tiek godāts par vienkāršību, askētismu un garīgo skolotāju; pie viņam bieži tiek saistīta pazīstama maksimā — velniešu valodā "Gwnewch y pethau bychain mewn gwirionedd" — latviski: “Dari mazos darbus ar patiesumu.” Piemiņas diena 1. marts atzīmē viņa nāvi 589. gadā un kopš tā laika saglabājusies par galveno Velsas patrona piemiņas dienu.
Politiskais statuss un sabiedriskā doma
2000. gadā visi Velsas Nacionālās asamblejas deputāti nobalsoja par Svētā Dāvida dienas pasludināšanu par valsts svētku dienu. Aptaujā, kas par Svētā Dāvida dienu tika veikta 2006. gadā, tika noskaidrots, ka 87 % Velsas iedzīvotāju vēlas, lai tā būtu svētku diena, un 65 % iedzīvotāju ir gatavi upurēt citu svētku dienu, lai to nodrošinātu. Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra birojs 2007. gadā noraidīja lūgumrakstu, lai Svētā Dāvida diena kļūtu par svētku dienu. Joprojām notiek diskusijas un kampaņas par oficiāla brīvdienas statusa piešķiršanu, jo daudzi velsieši uzskata, ka tā veicinātu valsts identitātes un valodas saglabāšanu.
Simboli un tradīcijas
Vienas no visatpazīstamākajām Svētā Dāvida dienas zīmēm ir purva narcises (daffodil) un poras (leek). Poru jeb leek simbolika aizsākusies viduslaikos; saskaņā ar leģendu, velsieši to nēsājuši kaujā, lai atšķirtos no ienaidniekiem. Laikā virzoties, jako papildinājums radās arī narcise — it īpaši ārzemēs, kur narcise kļuvusi par mūsdienīgu Velsas simbolu 1. marta svinībās. Tradicionāli cilvēki ģērbjas velsiešu tautastērpos, dzied nācijai svarīgas dziesmas (piem., "Hen Wlad Fy Nhadau") un atskaņo tautas dziesmas un dzeju.
Svinības Velsā un ārpus tās
Svētā Dāvida dienā Velsā notiek gājieni. Lielākā parāde notiek Kārdifā. Tajā oficiāli piedalās britu monarhs vai Velsas princis. Parādes ir folkloras un militārās parādes apvienojums. 2010. gada 1. martā Kārdifas pilsētas centrā notika septītā Nacionālā Svētā Dāvida dienas parāde. Svētku ietvaros notika koncerti, parāde un ēdienu festivāls, kurā tika piedāvāti Velsas produkti.
Bez Kārdifas lielas svinības notiek arī citviet Velsā — vietējās pilsētās un ciemos tiek rīkoti pasākumi skolās, baznīcās un kopienu centros. Katedrāle St Davids ir tradicionāla svētceļojuma vieta, kur tiek rīkotas īpašas dievkalpojumu un piemiņas ceremonijas. Velsas diaspora — īpaši Argentīnas Patagonia (Y Wladfa), Lielbritānijas lielpilsētas, Kanādas un ASV kopienas — arī rīko pasākumus, lai saglabātu saikni ar dzimteni.
Kultūra, ēdiens un pasākumi
Svētki bieži iekļauj literārus un muzikālus pasākumus, piemēram, eisteddfod (dzejnieku un muzikālais konkurss), folkloras priekšnesumus un skolu izrādes. Ēdienkartē parasti var atrast tipiskus velsiešu ēdienus:
- cawl (tradicionāla zupa),
- walesiešu kēksi (Welsh cakes),
- bara brith (saldā rupjmaize ar žāvētiem augļiem).
Skolās un kopienās bērni bieži izgatavo pūtītes no ziediem, dzejo raksta un māca par Svētā Dāvida mācībām un vēsturi. Tiek akcentēta velsiešu valodas nozīme un kultūras saglabāšana.
Mūsdienu nozīme
Svētā Dāvida diena Velsā ir gan reliģiska, gan nacionāla identitātes diena. Tā apvieno garīgās piemiņas tradīcijas ar mūsdienīgu kultūras svinēšanu, veicina valodas un vietējās kultūras popularizēšanu, kā arī stiprina kopienu saites gan Velsā, gan velsiešu diasporā. Diskusijas par oficiāla brīvdienas piešķiršanu turpinās, un svētku raksturs attīstās, iekļaujot gan tradicionālos, gan jaunos svinēšanas veidus.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir svētais Dāvids un kāpēc tiek svinēta viņa svētku diena?
A: Svētais Dāvids ir Velsas patrons, un viņa piemiņai katru gadu 1. martā tiek svinēta viņa svētku diena.
Q: Kad svētais Dāvids nomira un kāpēc par viņa svētku dienu tika izvēlēts 1. marts?
A: Svētais Dāvids nomira 589. gada 1. martā, un šis datums tika izvēlēts par viņa svētku dienu, lai pieminētu viņa nāvi.
Jautājums: Kad Svētā Dāvida diena Velsā tika pasludināta par valsts svētku dienu?
A: Svētā Dāvida diena par Velsas nacionālo svētku dienu tika pasludināta 18. gadsimtā.
Jautājums: Kad un kas pasludināja Svētā Dāvida dienu par valsts svētku dienu Velsā?
A: Visi Velsas Nacionālās asamblejas locekļi 2000. gadā nobalsoja par Svētā Dāvida dienas pasludināšanu par valsts svētku dienu.
Vai petīcija par Svētā Dāvida dienas pasludināšanu par svētku dienu bija veiksmīga?
A: Nē, 2007. gadā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra birojs noraidīja lūgumrakstu par Svētā Dāvida dienas pasludināšanu par svētku dienu.
J: Kur notiek gājieni Svētā Dāvida dienā un kādi tie ir gājieni?
A: Svētā Dāvida dienā Velsā notiek gājieni, no kuriem lielākais notiek Kārdifā. Tie ir folkloras un militārās parādes apvienojums.
J: Kādas svinības notiek Svētā Dāvida dienā Kārdifā?
A: Svētā Dāvida dienā Kārdifā tiek svinēti koncerti, parāde un pārtikas festivāls, kurā tiek piedāvāti velsiešu produkti.
