Divpadsmit Ziemassvētku dienas — nozīme, datumi un tradīcijas

Atklāj Divpadsmit Ziemassvētku dienu nozīmi, datumus un tradīcijas — no Epifānijas līdz dāvanām. Uzzini svētku stāstus, paražas un svinēšanas veidus.

Kas ir Divpadsmit Ziemassvētku dienas?

Divpadsmit Ziemassvētku dienas (angliski "Twelve Days of Christmas") ir tradīcija un svētku periods, kas sākas Ziemassvētkos — 25. decembrī — un ilgst divpadsmit dienas līdz Epifānijai jeb Trīs Kungiem. Šo laiku dažkārt dēvē arī par Kristību vai Divpadsmitgadi. Tradicionāli Ziemassvētku divpadsmitā nakts tiek uzskatīta par 5. janvāra vakaru, bet precīzs ilgums un nozīme var mainīties atkarībā no kristīgās tradīcijas un baznīcas kalendāra.

Datumi un liturģiskā nozīme

Divpadsmit dienu ietvarā kristīgajās tradīcijās tiek atzīmēti vairāki nozīmīgi svētki un piemiņas dienas. Vispārīgi:

• 25. decembris — Ziemassvētki (Kristus piedzimšana).
• 26. decembris — Svētā Stefana diena Rietumu kristīgajās tradīcijās (bieži saukta arī par Boksēšanās dienu), bet Austrumu baznīcās var būt 27. decembrī.
• 28. decembris — Childermas jeb Nevainīgo bērnu (Holy Innocents) piemiņas diena.
• 5. janvāra vakars — tradicionālā Divpadsmitā nakts (Twelfth Night), kas bieži tiek uzskatīta par Ziemassvētku laika noslēgumu vakarā pirms Epifānijas.
• 6. janvāris — Epifānija vai Trīs Kungi (Theophany/Feast of the Epiphany), kas piemin Jēzus kristību un/e vai trīs gudro (magus) apciemojumu dažādās tradīcijās.

Tomēr liturģiskie atzīmējumi var atšķirties: katoliķiem, anglikāņiem un tradicionālajām protestantu baznīcām Ziemassvētku laiks reizēm tiek uzskatīts par 12 dienu garu periodu, savukārt Austrumu (pareizticīgo) baznīcas, īpaši tās, kas lieto jūlija kalendāru, svin Ziemassvētkus citā datumā (piemēram, 7. janvārī pēc Gregora kalendāra), tādējādi arī Epifānijas un Divpadsmitās nakts datumi mainās.

Tradīcijas un paražas

Gadsimtu gaitā dažādas kristietības denominācijas un tautas ir attīstījušas savas tradīcijas, kas saistītas ar Divpadsmit dienām. Populāras paražas un svinēšanas veidi:

• Dāvanu došana — dažās kultūrās dāvanas tiek dāvinātas Ziemassvētkos, citur — Epifānijā vai Trīs kungu naktī. Ir arī tradīcijas, kur dāvanas tiek izvērstas visu divpadsmit dienu laikā.
• Dziedāšana un rotaļas — caroling, dziesmas un izrādes (piemēram, jēzus piedzimšanas izrādes) bija un joprojām ir izplatītas daudzās valstīs.
• Kunga kūka un rotaļas ar pupiņu/monētu — dažās Eiropas tradīcijās (piem., Francijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē) cep kūku, kur iekšā ieliek pupiņu vai monētu; atradējs tiek kronēts par "kungu" vai "karalieni".
• Trīs ķēruļa procesijas — Spānijā un daudzviet Latīņamerikā ir populāra 5. janvāra "Cabalgata de los Reyes" (Trīs ķēruļa gājiens), bet vairākās valstīs 6. janvāris ir diena, kad bērni saņem dāvanas no Trīs ķēruļiem.
• Rotājumu novākšana — tradicionāli Ziemassvētku rotājumus bieži nogriež līdz Divpadsmitajai nakts vai Epifānijai; daudzas tautas tic, ka tos nedrīkst atstāt pārāk ilgi, pretējā gadījumā varot nest neveiksmi.

Atšķirības starp baznīcām un kultūrām

Ir svarīgi atzīmēt, ka gadsimtu laikā dažādas kristietības baznīcas un pat sektas ir pielāgojušas tradīcijas, laika rēķinu un interpretācijas. Piemēram:

• Rietumu (katoliskajās un protestantu) tradīcijās svinības parasti sakrīt ar 25. decembri — 6. janvāri posms tiek uzskatīts par Ziemassvētku laika noslēgumu.
• Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kur izmantots jūlija kalendārs, Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī (pēc Gregora kalendāra), un attiecīgi arī Epifānija/Theophany var būt 19. janvārī.
• Dažādās valstīs folkloras elements un vietējās paražas (piem., masku gājieni, īpašas maltītes, vietējās svētku dziesmas) piešķir katrai kultūrai atšķirīgu krāsu un nozīmi.

Svarīgākie fakti īsumā

• Divpadsmit Ziemassvētku dienas sākas 25. decembrī un tradicionāli beidzas 5.–6. janvārī.
• 5. janvāra vakars parasti tiek saukts par Divpadsmito nakti, bet 6. janvāris — par Epifāniju vai Trīs kungiem.
• Svētku datumi un paražas var atšķirties starp Rietumu un Austrumu kristīgo tradīciju dēļ kalendāru atšķirībām.
• Populāra tautas dziesma "Divpadsmit Ziemassvētku dienas" (The Twelve Days of Christmas) atspoguļo dāvināšanas un svinēšanas motīvu, kas izplatīts daudzās kultūrās.

Kopumā Divpadsmit Ziemassvētku dienas ir gan liturģisks laiks, gan tautas kultūras fenomens — laiks ar reliģisku nozīmi, bagātiem folkloras elementiem un dažādām svinēšanas formām visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir divpadsmit Ziemassvētku dienas?

J: Kāds ir cits divpadsmit Ziemassvētku dienu nosaukums?

J: Kad ir Ziemassvētku divpadsmitā nakts?

J: Kas ir Ziemassvētku divpadsmitā diena?

J: Kas notiek pēc Divpadsmitās nakts?

J: Vai dažās tradīcijās Epifānijas pirmā diena un Ziemassvētku divpadsmitā diena ir viena un tā pati?

J: Kā dažādas kristietības baznīcas un sektas gadsimtu gaitā ir mainījušas Ziemassvētku tradīcijas?

Meklēt pēc burta