Vasarsvētki (Pentekoste) — nozīme, vēsture, datums un tradīcijas

Uzzini Vasarsvētku (Pentekoste) nozīmi, vēsturi, datumus un tradīcijas — Svētā Gara atnākšana, Bībeles notikumi un mūsdienu svinības Latvijā.

Vasarsvētki (πεντηκοστή ['ημέρα], pentekostē [hēmera]), kas grieķu valodā nozīmē "50. diena"), ko Apvienotajā Karalistē un citos angliski runājošos reģionos sauc arī par Vasarsvētkiem, Vasarsvētdienu vai Vasarsvētdienu, ir kristīgā liturģiskā gada svētki un laiks. Tā ir 50. diena pēc Lieldienām (un 10. diena pēc Augšāmcelšanās ceturtdienas). Vēsturiski un simboliski tā ir saistīta ar ebreju ražas svētkiem Šavuot. Tā ir Svētā Gara atnākšanas piemiņa apustuļiem un citiem Jēzus sekotājiem, kā aprakstīts Bībeles Apustuļu darbu grāmatā, kā Jēzus bija apsolījis pēc augšāmcelšanās no mirušajiem. Tajā dienā tika kristīti aptuveni 3000 cilvēku, kas daudziem ir īstais kristīgās Baznīcas sākums.

Vasarsvētku dienas datums 2019. gadā ir 9. jūnijs (rietumu valstīs)/16. jūnijs (austrumu valstīs).

Esmība un reliģiskā nozīme

Vasarsvētki piemin Svētā Gara lidojumu pār apustuļiem un pirmo Kristus sekotāju kopienas garīgo dzimšanu. Pēc Apustuļu darbu apraksta (2. nodaļa), baznīcas dibināšanas brīdī parādās vējš un "ugunīgas mēles", kas simbolizē Gara klātbūtni; apustuļi sāk runāt citās valodās, kas ļauj evaņģēliju sludināt dažādiem tautiešiem. Šis notikums tiek uzskatīts par Baznīcas dzimšanas un misijas sākumu.

Vēsture un saikne ar Šavuot

Vasarsvētku izcelsme ir saistīta ar ebreju ražas svētkiem Šavuot, kas tiek svinēti 50. dienā pēc Pesaha un tādēļ laika ziņā sakrīt ar kristīgo svētku datumu. Agrīnajā kristietībā jaunie ticīgie saprata šo sakritību kā simbolisku pāreju no Derības uz Evaņģēlija laiku un to, ka Svētais Gars nāk pie visiem ticīgajiem. Ar laiku Vasarsvētki kļuva par vienu no galvenajām gada liturģiskajām svinībām gan Rietumu, gan Austrumu kristīgajās tradīcijās.

Datums un aprēķins

• Kā aprēķina: Vasarsvētki iestājas 50. dienā pēc Lieldienām, tātad tradicionāli tas ir septītā svētdiena pēc Lieldienām. Praktiski biežāk lietotais aprēķins: Easter Sunday + 49 dienas (vai Lieldienas skaitot kā 1. dienu — 50. diena kopskaitā).
• Rietumu un Austrumu datumu atšķirība: Romas katoļu un lielas daļas protestantu tradīcijas seko Gregora kalendāram, bet Austrumu pareizticīgā baznīca bieži izmanto Jūlija kalendāru vai atšķirīgu paskas aprēķinu, tādēļ Vasarsvētki dažkārt tiek svinēti citā datumā (reizēm ar vienas vai vairāk nedēļu nobīdi). Piemērs: 2019. gadā rietumu valstīs tie bija 9. jūnijā, bet daļā austrumu tradīciju — 16. jūnijā.

Liturģija un garīgā prakse

Baznīcu dievkalpojumos Vasarsvētkos uzsvars ir uz Svētā Gara dāvām, draudzes vienotību un misijas uzdevumu. Rietumu tradīcijā dievkalpojumi bieži izmanto īpašas himnas, piemēram, Veni, Sancte Spiritus, un draudzei tiek ieteikts vilkt sarkanas vai oranžas krāsas liturģiskos tērpus, jo sarkanā simbolizē uguni un Svētā Gara klātbūtni. Austrumu liturģijā skan īpašas troparas un kondaki, un lūgšanas pievēršas Gara apdāvināšanai.

Simboli un tradīcijas

• Uguns un mēles: simbolizē Dieva Gara spēku un degsmi — attēlots kā "ugunīgas mēles" Apustuļu darbu aprakstā.
• Vējš: Gara kustība, kas pārnēsā vēsti un piešķir spēku sludināšanai.
• Balodis: bieži tiek izmantots kā Svētā Gara simbols.
• Krāsa: sarkanā liturģiskā krāsa — izmanto dievkalpojumos un dekorācijās.
• Zaļojumi un bērzu zari: daudzās tautu tradīcijās (gan Eiropā, gan vietām Latvijā un citur) Vasarsvētkus sauc par "zaļajiem svētkiem" un rotā baznīcas un mājas ar zariem, simbolizējot dzīvību un ražas laiku.
• Binešana un kristības: Vasarsvētkos bieži notiek kristības un konfirmācijas, jo svētki saistīti ar Baznīcas izaugsmi un Gara apdāvināšanu.

Mūsdienu nozīme un novērojumi

Mūsdienās Vasarsvētki tiek svinēti gan baznīcās, gan sabiedriskos pasākumos: no ekumeniskām dievkalpojumu iniciatīvām līdz vietējām tautas tradīcijām. Dažās valstīs Vasarsvētku diena ir valsts brīvdiena; citur tā ir galvenokārt reliģiska svinība. Ir arī kultūras elementu saglabāšanās — tautas tradīcijas, kas savieno kristīgo interpretāciju ar pavasara/vasaras atnākšanu un dabas ziedēšanu.

Ko tas nozīmē ticīgajam šodien

Vasarsvētki ticīgajiem ir brīdis pārdomāt Gara lomu personīgajā un kopienas dzīvē: par attiecību atjaunošanu ar Dievu, par spēku un iedrošinājumu sludināt un kalpot citiem. Svētki uzsver, ka ticība nav tikai vēsture vai doktrīna, bet dzīva pieredze, kas dod dāvanas un aicina rīkotos.

Kopsavilkums: Vasarsvētki (Pentekoste) ir centrāla kristīgā svinība, kas atzīmē Svētā Gara atnākšanu un Baznīcas sākumu. Tā apvieno liturģisku nozīmību, vēsturisku saikni ar Jūdu tradīciju Šavuot, un bagātu tautas kultūras mantojumu, ko mūsdienās turpina svinēt dažādās formās visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē vārds "Vasarsvētki"?

J: Kā Vasarsvētki tiek saukti arī Apvienotajā Karalistē un citos angliski runājošos reģionos?

J: Kad kristīgajā liturģiskajā gadā notiek Vasarsvētki?

J: Kāda ir Vasarsvētku nozīme kristiešiem?

Jautājums: Cik daudz cilvēku tika kristīti Vasarsvētku dienā?

J: Kad 2019. gadā ir Vasarsvētku diena?

J: Kādā Bībeles grāmatā ir aprakstīta Svētā Gara atnākšana Vasarsvētkos?

Meklēt pēc burta