Maratons — definīcija, vēsture un 42,195 km skriešanas sacensība

Maratons ir garo distanču skriešanas sporta pasākums, kurā sportistam jānoskrien 42,195 kilometri (26 jūdzes un 385 jardi). Katru gadu visā pasaulē notiek daudzi maratoni — gan profesionālu sportistu sacensības, gan masu skrējieni ar tūkstošiem dalībnieku. Maratons ir tehniski un fiziski prasīgs: skrējējiem pirms sacensībām parasti jāizstrādā ilgtermiņa treniņu plāns, jāseko uzturam un atjaunošanai, kā arī jāiepazīstas ar maršruta specifiku.

Vēsture un leģenda

Maratona nosaukums radies no vēsturiskā notikuma — kauja pie Maratonas, kas notika 490. gadā p.m.ē. Pēc šīs kaujas, saskaņā ar leģendu, persiešu karavīru pārvarētie grieķi nosūtīja ziņu uz Atēnām. Leģendārais kurjers, dēvēts par Feidipīdu (latviski bieži raksta Feidipīds), noskrēja garu ceļu, lai paziņotu uzvaru, un pēc ierašanās nomira no noguruma. Vēsturiskā leģenda kļuva par iedvesmu mūsdienu maratona idejai.

Modernā maratona sacensība pirmo reizi tika iekļauta olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās; tolaik distance bija aptuveni 25 jūdzes (apm. 40 km). Marathon kā sacensību distances garums mainījās dažos pasākumos, un tikai 20. gadsimta sākumā distance tika standartizēta — 42,195 km (26 jūdzes 385 jardi). Šis konkrētais skaitlis radās 1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs: starta līnija tika novietota pie Vindzoras pils, bet finišs — White City stadionā, un tādējādi tika noteikta tieši tāda garuma trase. Starptautiskā federācija vēlāk šo distanci apstiprināja kā oficiālo maratona garumu.

Maratona sacensību struktūra un veidi

• Profesionālie maratoni: sacensības, kurās startē elites skrējēji, mēģinot sasniegt augstus rezultātus un pasaules rekordus.
• Mass-participation maratoni: populāri pilsētu maratoni, kuros piedalās gan elites skrējēji, gan amatieri, bieži ar plašu atbalsta infrastruktūru (ūdens punkts, medicīniskais atbalsts, ģērbtuves).
• Reabilitācijas un labdarības skrējieni: daudzi dalībnieki skrien, lai vāktu līdzekļus labdarībai vai atbalstītu kādu mērķi.
• Ratiņkrēslu un paraolimpiskās kategorijas: oficiālās sacensību grupas sportistiem ar invaliditāti.

Slaveni maratoni un prestižas sērijas

Vispasaules mērogā pazīstamie maratoni ir, piemēram, Bostonas, Londonas, Berlīnes, Čikāgas, Ņujorkas un Tokijas maratoni. Šie sacensību galvenie notikumi piesaista elites sportistus, TV pārraides un lielu skaitu amatieru skrējēju. Ir arī tā dēvētā World Marathon Majors sērija, kas apvieno vairākus no prestižākajiem maratoniem.

Sagatavošanās, treniņi un veselība

Labai sagatavotībai maratonam nepieciešams vairāku mēnešu treniņplāns, kas iekļauj:

• pakāpenisku nedēļas kilometru pieaugumu, lai organisms pierastu pie slodzes;
• garos treniņus (long runs) vienu reizi nedēļā, kas imitē sacensību distanci un tempu;
• ātruma treniņus (intervali, tempo skrējieni) un spēka vingrojumus;
• atjaunošanos, miegu un slodzes samazināšanu pirms sacensībām (t. s. tapering);
• ūdens un enerģijas uzņemšanas plānu sacensību laikā (hidratācija, sporta dzērieni, enerģijas želejas);
• uztura plānošanu — ogļhidrātu uzņemšana pirms sacensībām (carb-loading), kā arī līdzsvarotu uzturu treniņu periodā.

Ir svarīgi arī ievērot medicīniskos ieteikumus, izvairīties no pārmērīgas slodzes pārrāvuma vai sāpju gadījumā un konsultēties ar ārstu, ja ir hroniskas veselības problēmas.

Sacensību noteikumi, kvalifikācija un rekordi

Dažiem maratoniem, piemēram, Bostonas maratonam, pastāv kvalifikācijas laiki — dalībniekiem jābūt uzrādāmiem rezultātiem no iepriekšējām sacensībām. Citi maratoni izmanto loterijas vai vietas iekļaušanai. Sacensību laikā tiek noteikti noteikumi par trasē sniedzamo atbalstu, ārējo palīga ierīču lietošanu un sacensību gaitas drošību.

Pasaules līmenī tiek fiksēti vīriešu un sieviešu rekordi, kurus uzstāda elites sportisti. Ievērojami vārdi maratona vēsturē ir, piemēram, Eliud Kipchoge un Brigid Kosgei — viņu sasniegumi un citu elites skrējēju laiki ir daļa no sporta attīstības stāsta.

Padomi iesācējiem

• Sāc ar reālistisku treniņplānu un palielini slodzi pakāpeniski.
• Iekļauj treniņos gan vieglus skrējienus, gan garos skrējienus, gan ātruma darbu.
• Treniņu laikā nostiprini ķermeni ar spēka vingrinājumiem un locītavu stabilitātes vingrinājumiem.
• Eksperimentē ar ēdienu un želejām treniņos, nevis sacensību dienā.
• Dodies uz sacensībām atbilstoši savai sagatavotībai — nepārvērtē spējas, īpaši karstos vai mitros laika apstākļos.

Maratons ir gan fizisks, gan psiholoģisks izaicinājums — tas prasa disciplīnu, plānošanu un pacietību. Gan iesācējiem, gan pieredzējušiem skrējējiem šis ir viens no ievērojamākajiem un emocionālākajiem distanču skrējieniem.

Vairāk par maratona izcelsmi

Slavenā kauja pie Maratonas notika 490. gadā p.m.ē. Persijas armija ieradās, lai cīnītos pret Atēnu armiju. Nebija gaidāms, ka Atēnu armija uzvarēs, taču tā tomēr notika. Pēc uzvaras viņi aizsūtīja savu labāko skrējēju, vīrieti vārdā Feidipīds, atpakaļ uz Atēnām, lai visiem pastāstītu labas ziņas. Viņš noskrēja aptuveni 25 jūdzes un, ierodoties galamērķī, nomira no noguruma.

1896. gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles. Tur notika skrējiens, ko sauca par maratonu. Toreiz tas bija tikai aptuveni 25 jūdzes. Kopš tā laika maratons ir kļuvis par svarīgu sporta notikumu gan amatieru, gan profesionāļu vidū, ar stingri noteiktu distanci un plašu kultūras nozīmi visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir maratons?

J: Cik daudz maratonu katru gadu notiek visā pasaulē?

J: Vai maratoni ir viegli?

J: Kāpēc šo pasākumu nosauca par maratonu?

J: Kas notika pēc Maratona kaujas?

Jautājums: Kad notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles?

J: Vai pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs bija maratona skrējiens?

Meklēt pēc burta