Valdivijas zemestrīce (1960) — 9,5 magnitūdas Čīlē un Klusā okeāna cunami
Valdivijas zemestrīce 1960 — spēcīgākā 9,5 magn., Čīlē radīts cunami pāri Klusajam okeānam, milzīgi postījumi, tūkstošiem upuru un globāla ietekme.
Lielā Čīles zemestrīce jeb Valdivijas zemestrīce ir spēcīgākā instrumentāli jebkad reģistrētā zemestrīce. Tā notika 1960. gada 22. maija agrā pēcpusdienā (19:11 UTC), un pēc Momenta skalas tās magnitūda tika novērtēta kā 9,5 (Momenta skalas). Zemes triecienu galvenokārt sajuta Čīles dienvidu reģionos, un tā ietekmi reģistrēja arī tālas vietas — Havaju salas, Japānu, Filipīnas un Aleūtu salas Aļaskā.
Cēloņi un tektoniskais konteksts
Zemestrīce notika piekrastei gar valsti, kur Nazca plāksne grimst zem Dienvidamerikas plāksni — tipiska megatrasta (megathrust) zona. Epicentrs atradās pie Valdivijas, Čīlē. Pēc ģeoloģiskajiem un seismiskajiem pētījumiem zemesplātņu nobīde un rupūra garums bija ļoti liels: trieciena robežas aptvēra simtiem līdz vairāk nekā tūkstoti kilometru garu posmu gar piekrasti, un lokāli nobīde varēja sasniegt desmitiem metru (dažos aprēķinos — līdz apmēram 20 m).
Zemes kustības un vietējās sekas
- Rupūrai sekoja plašas kustības — daļa krasta līnijas piedzīvoja gan uzpacēšanos, gan subsīdenci (iegrimšanu), kas pastāvīgi pārveidoja krastu līniju un piekrastes zemes izmantojumu.
- Zemes nogruvumi, zemes konsolidācijas un gruntis izkusa vietās ar sliktu augsni, izraisot plašus infrastruktūras bojājumus.
- Pilsētās, tostarp Valdivijā, applūda un tika nopietni bojātas ēkas, tilti un ceļi — īpaši piekrastes zonās, kur tika saasināti cunami postījumi.
Cunami — Klusā okeāna plašais ietekmes areāls
Zemestrīce izraisīja spēcīgu cunami, kas pie Čīles piekrastes vietām sasniedza līdz pat 25 metrus augstus viļņus. Galvenais cunami pārvietojās pāri Klusajam okeānam un nodarīja smagus postījumus tālu prom no avota. Piemēram, Hilo, Havaju salās, tika reģistrēti viļņi aptuveni 10,7 metrus augsti (aptuveni 35 pēdas) — tas notika vairāk nekā 10 000 kilometru attālumā no Čīles krasta.
Uz Japānas un Filipīnu krastiem nonāca citi viļņi; tur novēroja dažu metru augstus cunami vilni, kas arī nodarīja postījumus ostu infrastruktūrai, lauksaimniecībai un zvejai. Cunami ietekmēja arī Aleūtu salas un citas Klusā okeāna piekrastes vietas, radot bojājumus un zaudējumus arī tām teritorijām, kas atradās ļoti tālu no epicentra.
Upuru skaits un materiālie zaudējumi
Kopējais zemestrīcē un tai sekojošajā cunami Čīlē bojāgājušo skaits tiek lēsts plašā diapazonā — no apmēram 490 līdz 5 700 cilvēkiem atkarībā no avota. Pēc Čīles valdības aplēsēm aptuveni 2 miljoni cilvēku palika bez pajumtes un nodarītie tiešie zaudējumi tika novērtēti ap 550 miljoniem ASV dolāru (1960. gada dolāru vērtībā).
Pasaules reakcija, pētniecība un mācības
- 1960. gada Valdivijas zemestrīce būtiski ietekmēja seismoloģiju un cunami izpēti — tā pierādīja, cik tālu pāri okeānam cunami var izplatīties un cik lielas var būt sekas pat ļoti attālās vietās.
- Notikums pastiprināja starptautiskus centienus uzlabot brīdināšanas sistēmas un civilās aizsardzības plānus Klusā okeāna reģionā. Tas veicināja sadarbību starp valstīm informācijas apmaiņā par cunami draudiem.
- Ģeologi un seismologi izmantoja datus no šī trieciena, lai labāk izprastu megatrasta prosesus, rupūras garumu, slodzes uzkrāšanos un enerģijas atbrīvošanos — tas palīdzēja modelēt riskus un potenciālos nākotnes notikumus citās subdukcijas zonās.
Sagatavotība un ilgtermiņa ietekme
Valdivijas zemestrīce atstāja ilgtermiņa ietekmi uz Čīles piekrasti: daļā krasta līnijas notika ģeomorfoloģiskas pārmaiņas (dažas saliņas parādījās vai pazuda), un kopienas tika pārkārtotas. Arī mācības par būvju noturību pret seismisko ietekmi un civilās aizsardzības procedūrām kļuva par staltiem nākotnes politikas un būvnormu uzlabošanā.
Šis notikums joprojām tiek plaši pētīts, jo tas dod datus par to, kā darbojas visjaudīgākie zemes triecieni uz Zemes un kā visefektīvāk pasargāt iedzīvotājus un infrastruktūru no sekām, ko rada megatrasta tipa zemestrīces un transkontinentālas cunami.
Vairāku māju bojājumi Čīlē pēc zemestrīces
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Lielā Čīles zemestrīce?
A: Lielā Čīles zemestrīce bija visspēcīgākā jebkad reģistrētā zemestrīce.
J: Kad notika Lielā Čīles zemestrīce?
A: Lielā Čīles zemestrīce notika 1960. gada 22. maijā agrā pēcpusdienā (19:11 UTC).
J: Kāda bija Lielās Čīles zemestrīces stipruma pakāpe?
A: Lielā Čīles zemestrīce pēc Moment magnitūdas skalas bija 9,5 balles.
J: Kuras teritorijas skāra Lielā Čīles zemestrīce?
A: Lielā Čīles zemestrīce skāra Čīles dienvidus, Havaju salas, Japānu, Filipīnas un Aleūtu salas Aļaskā.
J: Kur bija Lielās Čīles zemestrīces epicentrs?
A: Lielās Čīles zemestrīces epicentrs bija Valdivijā, Čīlē.
J: Kādas bija Lielās Čīles zemestrīces galvenās sekas?
A: Zemestrīce izraisīja cunami, kas Čīles piekrasti pāršalca ar līdz pat 25 metrus gariem viļņiem, un galvenais cunami pārnesās pāri Klusajam okeānam un nodarīja lielus postījumus Hilo, Havaju salās. Zemestrīcē Čīlē gāja bojā arī aptuveni 490 līdz 5700 cilvēku, un Čīles valdība lēš, ka 2 miljoni cilvēku palika bez pajumtes un tika nodarīti zaudējumi 550 miljonu ASV dolāru apmērā.
Jautājums: Cik tālu aizskrēja Lielās Čīles zemestrīces viļņi?
A: 10 000 kilometru attālumā no zemestrīces sākuma vietas tika reģistrēti 10,7 metrus (aptuveni 35 pēdas) augsti viļņi, un šie viļņi aizceļoja līdz pat Japānai un Filipīnām.
Meklēt