Fudži Hōei izvirdums (1707) — fakti, cēloņi un sekas
Fudži Hōei izvirdums (1707) — detalizēti fakti, cēloņi un sekas: pelnu izplatība, trīs Hōei atveres, ietekme uz Edo un mūsdienu vulkāna nozīme.
Fudži kalna izvirdums (Hōei dai funka) sākās 1707. gada 16. decembrī (Hōei 4. gada 11. mēneša 23. diena) un beidzās aptuveni 1708. gada 1. janvārī (Hōei 4. gada 12. mēneša 9. diena) Edo laikā. Izvirduma laikā lavu plūsmas nenotika, taču tika izdalīts liels daudzums vulkānisko materiālu: atsevišķos pētījumos minēti aptuveni 800 miljoni kubikmetru pelnu un citu izmešu. Šie pelni izplatījās plašā teritorijā ap vulkānu un pat sasniedza Edo, kas atrodas gandrīz 100 km no Fudži, radot nopietnas problēmas pilsētā un apkārtnē. Izu, Kai, Sagami un Musasi provincēs krita gan pelni, gan vulkāniskās smiltis.
Kur un kā noritēja izvirdums
Hōei izvirdums sākās Fudži kalna austrumu–ziemeļaustrumu nogāzē, kur izveidojās trīs jaunas krātera atveres, ko dēvē par 1., 2. un 3. Hōei atveri. Izvirdums bija galvenokārt eksplozīvs — dominēja pelnu un izdedžu emisijas un fragmentēta materiāla izmešana. Pirmās sprādzienveida aktivitātes sekoja vairākām zemestrīcēm; pēc spēcīgāka sprādziena dažas dienas vēlāk no krātera tika izmesti lieli akmeņi un citi fragmenti. Kopš 1707. gada Fudži kalns nav reģistrēts kā izvirstošs, tomēr vulkāna raksturojums zinātniskajā literatūrā paliek kā aktīvs.
Cēloņi
Izvirduma izraisītāji nav pilnībā zināmi visos detaļās, tomēr vēsturiskie un ģeoloģiskie dati liecina, ka tam būtisku ietekmi varēja atstāt spēcīga zemestrīce, kas notika aptuveni septiņas nedēļas pirms izvirduma. Šī zemestrīce mainīja spriegumu un hidrauliskos apstākļus Fudži zemē, iespējams radot ceļus magmai un šķidrumiem, kas noveda pie eksplozīvās aktivitātes. Hōei izvirdums pārsvarā bija eksplozīvs — tajā dominēja tefra (pelni, lapilli un skoria), nevis lavas straumes.
Sekas un ietekme
- Lauksaimniecība un pārtikas drošība: bieza pelnu un tefras sega nosedza sējumus plašā rajonā, radot nopietnas problēmas rīsu un citu kultūru ražai. Tas veicināja pārtikas trūkumu un sociālās grūtības nākamajos mēnešos.
- Būves un infrastruktūra: pelnu nogulumi uz jumtiem un ceļiem traucēja satiksmi un dzīvi pilsētās un laukos; pelnu noņemšana bija smags un laikietilpīgs darbs.
- Veselība: pelnu iekļūšana elpošanas ceļos, ūdensapgādē un pārtikā radīja veselības riskus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
- Klimatiska ietekme: liela pelnu un aerosolu izdalīšanās varēja īslaicīgi ietekmēt vietējo vai reģionālo klimatisko režīmu (piemēram, saules staru mazināšanās un lokāla atdzesēšanās), taču ilgtermiņa globāls efekts nav pārliecinoši pierādīts.
- Kultūras un mākslas ietekme: izvirdums atstāja paliekošu nospiedumu japāņu mākslā un literatūrā. Piemēram, Hokusai savā sērijā Simts Fudzi kalna skati attēlo nelielu krāteri, kas radies no sekundāra izvirduma dienvidrietumu nogāzē; šo vietu vēlāk dēvēja par Hōeizan (Hōei kalns).
Vēsturiskā nozīme un pētniecība
Hōei izvirdums ir viens no pēdējiem lielajiem eksplozīvajiem notikumiem uz Fudži kalna un ir nozīmīgs gan no ģeoloģiskā, gan no vēsturiskā viedokļa. Tas sniedz datus par to, kā liela zemestrīce var ietekmēt vulkānisku sistēmu un kā izvirdumi ietekmē sabiedrību. Mūsdienu vulkanologi izmanto tādus avotus kā laikrakstu ziņojumi, kokgredzenu dati, pelnu slāņu pētījumi un ģeofizikālās mērīšanas, lai rekonstruētu izvirduma raksturu un seku apmēru.
Mūsdienu situācija un pieejamība
Fudži kalns joprojām tiek uzraudzīts — Japānas meteoroloģijas aģentūra un citi pētniecības institūti seko seismiskajai aktivitātei, deformācijai un gāzu emisijām, jo pastāv iespēja, ka nākotnē var rasties jauna aktivitāte. Tūristiskā un pārgājienu infrastruktūra ļauj apmeklēt vēsturiskās Hōei atveres: mūsdienās krāterus var piekļūt, paceļoties pa Fudžinomijas takas vai Gotembas takas virzienā, taču apmeklējot ir jāievēro drošības norādes un laika apstākļi.
Īsa kopsavilkuma rindiņa: 1707. gada Hōei izvirdums bija eksplozīvs notikums Fudži austrumu nogāzē, kas radīja trīs jaunus krāterus, izdalīja milzīgu pelnu daudzumu un atstāja jūtamas sekas lauksaimniecībā, veselībā un kultūrā; kopš tā laika Fudži nav izvirdis, tomēr tas tiek uzskatīts par aktīvu vulkānu un tiek rūpīgi uzraudzīts.
Skats no Susono pilsētas Fudži kalna austrumu pakājē, kurā redzams Hōei kalns un Hōei Vent 1
Fudži kalna skats no dienvidiem, kurā redzamas Hōei Ventas (1, 2 un 3) un Hōei kalns (4).
Vulkānisko pelnu kritumu karte Hoei izvirduma laikā
Ukijoe, Skats uz Hōei kalnu (Hiroshige)
Saistītās katastrofas
Gadu pēc Hōei izvirduma notika vēl viena ar to saistīta katastrofa. Sakavas upe applūda. Smiltis no vulkāna nokrita un plaši pārklāja laukus uz austrumiem no Fudzi kalna. Lauksaimnieki veidoja smilšu kaudzes, izgāžot pelnus un smiltis no saviem laukiem. Lietus atkal un atkal izskaloja smilšu kaudzes no izgāztuvēm un iepludināja upēs. Tā rezultātā dažas upes kļuva seklākas, jo īpaši Sakava. Bija nokritis pietiekami daudz pelnu, lai daļēji aizsprostotu upi. Pelni izveidoja pagaidu aizsprostus. Spēcīgas lietusgāzes 1708. gada 7. un 8. augustā izraisīja vulkānisko pelnu un dubļu lavīnu un pārrāva aizsprostus. Upe applūdināja Ašigaras līdzenumu.
Saistītās lapas
- Fudzi kalna vēsturiskie izvirdumi
- 1707. gada Hōei zemestrīce
Jautājumi un atbildes
J: Kā saucās šis izvirdums?
A: Fudži kalna izvirdums Hōei (Hōei dai funka).
J: Kad tas sākās un beidzās?
A: Tas sākās 1707. gada 16. decembrī (Hōei 4. gada 11. mēneša 23. diena) un beidzās apmēram 1708. gada 1. janvārī (Hōei 4. gada 12. mēneša 9. diena).
Jautājums: Cik daudz vulkānisko pelnu izdalījās šī izvirduma laikā?
A: Izplūda vismaz 800 miljoni kubikmetru vulkānisko pelnu.
J: Kur izplatījās šie pelni?
A: Pelni izplatījās ļoti plašās teritorijās ap vulkānu un pat sasniedza gandrīz 100 km attālo Edo. Izu, Kai, Sagami un Musashi provincēs kā lietus krita arī pelni un pelni.
J: Kas varēja izraisīt šo izvirdumu?
A: Šo izvirdumu, iespējams, izraisīja 1707. gada Hōei zemestrīce, kas notika 49 dienas iepriekš.
J: Cik daudz jaunu vulkāna atveru radās šī izvirduma rezultātā?
A: Šī izvirduma rezultātā izveidojās trīs jaunas vulkāna atveres, ko sauc par 1., 2. un 3. Hōei atveri.
J: Vai Fudži kalns joprojām ir aktīvs?
A Jā, zinātnieki apraksta Fudzi kā aktīvu vulkānu arī šodien.
Meklēt