Sers Edmunds Hilarijs (dzimis 1919. gada 20. jūlijā, miris 2008. gada 11. janvārī) bija Jaunzēlandes alpīnists un pētnieks. Viņš un šerpu gids Tenzings Norgajs bija pirmie cilvēki, kas sasniedza Everesta virsotni — viņi uzkāpa tajā 1953. gada 29. maijā. Everests ir augstākais kalns uz Zemes. Pusaudža gados Hilarijs mācījās Oklendas ģimnāzijā un vēlāk nodarbojās ar biškopību, pirms pievienojās militārajām un alpīnistu ekspedīcijām.

Agrīna karjera un Everesta ekspedīcija

Edmunds Hilarijs alpīnismu sāka kā hobiju, bet ātri kļuva par profesionālu kāpēju un pētnieku. 1953. gada britu ekspedīcijā uz Everestu, kuru vadīja Džons Hants (John Hunt), Hilarijs tika izvēlēts par vienu no tiem, kas mēģinās sasniegt virsotni. Kopā ar Tenzingu Norgaju viņš izveidoja pēdējo virsotnes pāri, un abi 29. maijā sasniedza vēsturisko panākumu, kas kļuva par vienu no ievērojamākajiem alpīnismā 20. gadsimtā. Pēc atgriešanās viņš saņēma bruņniecības titulu un plašu atzinību visā pasaulē.

Pēc Everesta — palīdzība Nepālai un citas ekspedīcijas

Pēc Everesta Hilarijs turpināja piedalīties ekspedīcijās un sabiedriskā darbā. Viņš izveidoja un ilgu laiku vadīja Himalayan Trust — organizāciju, kas palīdzēja uzlabot dzīves apstākļus Nepālas kalnu kopienās, būvējot skolas, slimnīcas un tiltus, kā arī atbalstot citus infrastruktūras projektus. Hilarijs piedalījās arī Antarktikas ekspedīcijās, viņa komandai bija nozīmīga loma Jaunzēlandes pētniecības bāzes (Scott Base) izveidē un atbalstā.

Godinājumi un mantojums

  • Bruņnieka tituls — pēc Everesta panākuma Hilarijs saņēma sers titulu no Lielbritānijas karalienes.
  • Valsts atzinība — viņš ir attēlots uz Jaunzēlandes piecu dolāru banknotes, un viņa vārds tiek plaši pieminēts kā nacionāls varonis.
  • Sociālais mantojums — ar Himalayan Trust palīdzību Hilarijs tiešā veidā ietekmēja Nepālas kalnu iedzīvotāju izglītību un veselības aprūpi, un šīs iniciatīvas turpināja ietekmēt reģionu ilgu laiku.

Personīgā dzīve un nāve

Edmunds Hilarijs dzīvoja aktīvu un darbīgu dzīvi — viņš bija pazīstams ne tikai kā alpīnists, bet arī kā pētnieks, atbalstītājs un sabiedrisks darbinieks. Viņa ģimenes locekļi turpināja viņa interesi par alpīnismu un humanitāro darbu. Hilarijs mira 2008. gada 11. janvārī; viņa nāve izraisīja plašu sēru un atceres pasākumu gan Jaunzēlandē, gan starptautiski.

Īsa atsauce: sers Edmunds Hilarijs paliek atmiņā kā viens no nozīmīgākajiem alpīnismā un humanitārajā darbā iesaistītajiem cilvēkiem — pirmais, kurš kopā ar Tenzingu Norgaju sasniedza Everesta virsotni, un ilggadējs atbalstītājs Nepālas kalnu kopienām.