Sers Edmunds Hilarijs (1919–2008) — pirmais Everesta kāpējs
Sers Edmunds Hilarijs — Jaunzēlandes alpīnists, kurš kopā ar Tenzingu Norgaju 1953. gada 29. maijā kāpa Everesta virsotnē. Stāsts par pionieri, piedzīvojumiem un mantojumu.
Sers Edmunds Hilarijs (dzimis 1919. gada 20. jūlijā, miris 2008. gada 11. janvārī) bija Jaunzēlandes alpīnists un pētnieks. Viņš un šerpu gids Tenzings Norgajs bija pirmie cilvēki, kas sasniedza Everesta virsotni — viņi uzkāpa tajā 1953. gada 29. maijā. Everests ir augstākais kalns uz Zemes. Pusaudža gados Hilarijs mācījās Oklendas ģimnāzijā un vēlāk nodarbojās ar biškopību, pirms pievienojās militārajām un alpīnistu ekspedīcijām.
Agrīna karjera un Everesta ekspedīcija
Edmunds Hilarijs alpīnismu sāka kā hobiju, bet ātri kļuva par profesionālu kāpēju un pētnieku. 1953. gada britu ekspedīcijā uz Everestu, kuru vadīja Džons Hants (John Hunt), Hilarijs tika izvēlēts par vienu no tiem, kas mēģinās sasniegt virsotni. Kopā ar Tenzingu Norgaju viņš izveidoja pēdējo virsotnes pāri, un abi 29. maijā sasniedza vēsturisko panākumu, kas kļuva par vienu no ievērojamākajiem alpīnismā 20. gadsimtā. Pēc atgriešanās viņš saņēma bruņniecības titulu un plašu atzinību visā pasaulē.
Pēc Everesta — palīdzība Nepālai un citas ekspedīcijas
Pēc Everesta Hilarijs turpināja piedalīties ekspedīcijās un sabiedriskā darbā. Viņš izveidoja un ilgu laiku vadīja Himalayan Trust — organizāciju, kas palīdzēja uzlabot dzīves apstākļus Nepālas kalnu kopienās, būvējot skolas, slimnīcas un tiltus, kā arī atbalstot citus infrastruktūras projektus. Hilarijs piedalījās arī Antarktikas ekspedīcijās, viņa komandai bija nozīmīga loma Jaunzēlandes pētniecības bāzes (Scott Base) izveidē un atbalstā.
Godinājumi un mantojums
- Bruņnieka tituls — pēc Everesta panākuma Hilarijs saņēma sers titulu no Lielbritānijas karalienes.
- Valsts atzinība — viņš ir attēlots uz Jaunzēlandes piecu dolāru banknotes, un viņa vārds tiek plaši pieminēts kā nacionāls varonis.
- Sociālais mantojums — ar Himalayan Trust palīdzību Hilarijs tiešā veidā ietekmēja Nepālas kalnu iedzīvotāju izglītību un veselības aprūpi, un šīs iniciatīvas turpināja ietekmēt reģionu ilgu laiku.
Personīgā dzīve un nāve
Edmunds Hilarijs dzīvoja aktīvu un darbīgu dzīvi — viņš bija pazīstams ne tikai kā alpīnists, bet arī kā pētnieks, atbalstītājs un sabiedrisks darbinieks. Viņa ģimenes locekļi turpināja viņa interesi par alpīnismu un humanitāro darbu. Hilarijs mira 2008. gada 11. janvārī; viņa nāve izraisīja plašu sēru un atceres pasākumu gan Jaunzēlandē, gan starptautiski.
Īsa atsauce: sers Edmunds Hilarijs paliek atmiņā kā viens no nozīmīgākajiem alpīnismā un humanitārajā darbā iesaistītajiem cilvēkiem — pirmais, kurš kopā ar Tenzingu Norgaju sasniedza Everesta virsotni, un ilggadējs atbalstītājs Nepālas kalnu kopienām.
Agrīnā dzīve
Hilarijs dzimis 1919. gada 20. jūlijā Oklendā, Jaunzēlandē, Oklendas štatā, Percivalam Augustam Hilarijam un Ģertrūdai Hilarijai, dzimušai Klārkai. Viņa ģimene 1920. gadā pārcēlās uz Tuakau (uz dienvidiem no Oklendas) pēc tam, kad viņa tēvs (kurš dienēja Gallipoli) bija ieguvis tur zemi. Viņa vecvecāki bija pirmie kolonisti Wairoa ziemeļu daļā 19. gadsimta vidū pēc pārcelšanās no Jorkšīras, Anglijā.
Hilarija mācījās Tuakau pamatskolā un pēc tam Oklendas ģimnāzijā. Pamatskolu viņš pabeidza divus gadus agrāk, bet vidusskolā viņam neveicās pārāk labi. Sākumā viņš tur bija mazāks par citiem skolēniem un ļoti kautrīgs, tāpēc ar grāmatām jutās drošībā un bieži domāja par piedzīvojumu pilnu dzīvi. Katru dienu viņš brauca ar vilcienu uz vidusskolu un atpakaļ, un bieži izmantoja šo laiku, lai lasītu. Mācīšanās boksēties palīdzēja viņam kļūt pārliecinātākam par sevi. 16 gadu vecumā viņa interese par alpīnismu sākās skolas ekskursijas laikā uz Ruapehu kalnu. Lai gan 195 cm (195 cm) augumā viņš bija ļoti garš, viņš bija spēcīgāks par daudziem pārgājiena biedriem. Oklendas Universitātē viņš apguva matemātiku un dabaszinātnes, un 1939. gadā viņš pabeidza savu pirmo nozīmīgo kāpienu, sasniedzot kalna ar nosaukumu Ollivjē virsotni. Kopā ar brāli Rekssu Hilarijs vasarās kļuva par biškopi, kas ļāva viņam nodarboties ar alpīnismu ziemā.
Personīgā dzīve
1953. gadā Hilarijs apprecējās ar Luīzi Mariju Rozi, ar kuru viņam bija dēls un divas meitas. 1975. gadā viņa sieva un jaunākā meita gāja bojā aviokatastrofā. 1989. gadā Hillary apprecējās ar June Mulgrew; viņi palika laulībā līdz pat viņa nāvei.
Nāve
Hilarija nomira no sirdslēkmes Oklendā 88 gadu vecumā.
Meklēt