Edmund Stoiber
Edmunds Rīdigers Štoibers, vācu izrunā: ˈɛtmʊnt ˈʃtɔʏbɐ, (dzimis 1941. gada 28. septembrī) ir vācu politiķis. Bijušais Bavārijas federālās zemes ministru prezidents un Kristīgi sociālās savienības (CSU) partijas vadītājs. Pēc vairāku nedēļu ilgas kritikas no savas partijas puses 2007. gada 18. janvārī viņš paziņoja, ka līdz 30. septembrim vairs nevēlas būt ministru prezidents un partijas vadītājs.
Agrīnā dzīve
Edmunds Štoibers dzimis Oberaudorfā, Rozenheimas apriņķī, Bavārijā. Pirms viņš 1974. gadā kļuva par Bavārijas parlamenta deputātu, viņš bija jurists un strādāja Regensburgas Universitātē.
Stoibers ir precējies ar Karinu Stoiberi. Viņiem ir trīs bērni: Konstanze (1971), Veronika (1977), Dominiks (1980) un trīs mazbērni: (1999), Benedikts (2001) un Terēza Marija (2005).
Izglītība un profesija
Štoibers mācījās Rozenheimas Ignaca Gintera ģimnāzijā (Ignaz-Günther-Gymnasium), kur 1961. gadā ieguva vidusskolas beigšanas diplomu (Abitur). Viņš dienēja armijā kalnu kājnieku divīzijā, bet bija spiests to pamest, jo savainoja ceļgalu. Pēc dienesta Minhenē Stoibers studēja politoloģiju un vēlāk arī jurisprudenci. 1967. gadā viņš nokārtoja valsts tiesību eksāmenu un pēc tam strādāja Regensburgas Universitātē krimināltiesību un Austrumeiropas tiesību jomā. Viņš kļuva par jurisprudences doktoru un 1971. gadā nokārtoja otro valsts eksāmenu.
Politiskā karjera
1978. gadā Stoiberu ievēlēja par CSU ģenerālsekretāru, un viņš šajā amatā palika līdz 1982./83. gadam. No 1982. līdz 1986. gadam viņš bija Bavārijas valsts sekretāra pārstāvis, bet no 1982. līdz 1988. gadam - valsts ministrs. No 1988. līdz 1993. gadam viņš bija Bavārijas iekšlietu ministrs, bet 1993. gada maijā Bavārijas landtāgs (parlaments) viņu ievēlēja par ministru prezidentu. Kā tāds viņš 1995./1996. gadā bija Bundesrāta priekšsēdētājs. 1998. gadā viņš kļuva par CSU vadītāju.
Kandidēšana uz kanclera amatu
2002. gadā Štoibers atstādināja CDU līderi Angelu Merkeli un kļuva par CDU/CSU kopīgo kandidātu uz kanclera amatu, bet viņa pretinieks bija Gerhards Šrēders (SPD).
Pirms 2002. gada vēlēšanām CSU/CDU atradās sabiedriskās domas aptauju augšgalā, un Štoibers sacīja, ka "...šīs vēlēšanas ir kā futbola spēle, kuras otrajā puslaikā mana komanda ir vadībā ar 2:0." Šis citāts ir kļuvis slavens. Tomēr vēlēšanu dienā situācija bija mainījusies. SPD piedzīvoja milzīgu atgriešanos, un CDU/CSU ieguva mazāk balsu. Gan SPD, gan CDU/CSU ieguva 38,5 % balsu, bet SPD bija priekšā par 6000 balsu. Gerhardu Šrēderu parlaments atkal ievēlēja par kancleru. Viņš apvienojās ar Zaļo partiju. Daudzi uzskata, ka tieši Štoibera reakcija uz plūdiem Austrumvācijā neilgi pirms vēlēšanām bija tā, ka viņa partija zaudēja balsis. Turklāt Šrēderis skaidri pauda savu nostāju pret Amerikas Savienoto Valstu vadīto Irākas karu. Viņš padarīja karu par galveno tēmu savā kampaņā, ko daudzi uzskatīja par mainīgo faktoru nedēļās pirms vēlēšanām.
Ārpus politikas
Stoibers ir liels futbola fans un atbalsta Minhenes "Bayern". Pirms 2002. gada vēlēšanām FC Bayern vadītājs Uli Hēnešs teica, ka atbalsta Štoiberu un CSU. Savukārt futbola leģenda, FC Bayern prezidents un Vācijas Futbola asociācijas viceprezidents Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer) apliecināja savu atbalstu Štoiberam, ļaujot viņam pievienoties Vācijas futbola izlasei lidojumā mājās no Japānas pēc 2002. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas.
