Vācijas Bundesrats
Vācijas Bundesrats (parasti saukts par Bundesrat) ir Vācijas parlamenta daļa.
16 Vācijas federālo zemju kabineti ieceļ delegācijas, kas tās pārstāv Bundesratā. Viņi var tos jebkurā laikā atcelt. Parasti valsts delegāciju vada valdības vadītājs. Delegāciju veido attiecīgās zemes valdības locekļi.
Trīspadsmit Vācijas federālajās zemēs (vāciski Bundesländer) ir ministrs-premjers (premjerministrs), pārējās trīs ir pilsētas-valsts, kurās ir mērs. Katrs no šiem premjerministriem vai mēriem vienu gadu pilda Bundesrat priekšsēdētāja pienākumus.
Vācijai nav viceprezidenta. Ja federālais prezidents (Bundespräsident) nevar veikt savu darbu, viņa vietā vajadzības gadījumā var stāties Bundesrāta priekšsēdētājs.
Vecā Prūsijas Lordu nama ēka
Ēka
Lai gan Bundesrats ietilpst Vācijas parlamentā, tā sēdes nenotiek vienā ēkā ar Bundestāgu. Tā vietā vecajā Prūsijas kungu nama ēkā tika uzcelti jauni biroji un moderna sēžu zāle.
Locekļu skaits
Bundesratā ir 58 deputāti. Delegātu skaits ir atkarīgs no zemes (pavalsts) iedzīvotāju skaita. Mazākajai federālajai zemei Brēmenei ir trīs deputāti. Ziemeļreina-Vestfālenē ir visblīvāk apdzīvotā zeme (tajā ir visvairāk iedzīvotāju). Tā deleģē Bundesratā sešus deputātus.
Bundestāgs par lielāko daļu jautājumu lemj ar absolūto balsu vairākumu (vismaz puse no deputātu skaita). Tas ir 35 balsis. Dažiem svarīgiem lēmumiem ir nepieciešamas divas trešdaļas no visām iespējamām balsīm. Tas ir 46 balsis.
Katra zeme balso kā bloks. Tas nozīmē, ka, piemēram, Berlīne var nodot tikai četras "par" vai četras "pret" balsis. Tās delegāti nevar izvēlēties balsot dažādi. Ja kāda zeme nolemtu uz Bundesratu nosūtīt tikai vienu personu, tai joprojām būtu visas zemes balsis. Parasti ministru prezidents nodod visas savas zemes balsis, pat ja tajā ir arī citi locekļi.
Ja zemē ir koalīcijas valdība (t. i., divu vai vairāku politisko partiju valdība), visām partijām ir jāvienojas, kā balsot Bundesratā. Brandenburga 2002. gadā nevienojās, kā balsot par Imigrācijas likumprojektu. Federālā Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka likumprojekts nav likums, jo Brandenburgas balsojumu nevarēja iekļaut kopsummā. Tas nozīmēja, ka likumprojekts neguva vairākumu Bundesratā.
Valstis
Situācija 2017. gada decembrī.
Ministra prezidenta partija ir lielākā valsts valdības partija un bieži vien arī lielākā partija valsts parlamentā.
Visas valsts balsis ir jānobalso vienā blokā. Ja koalīcijā ietilpstošās partijas nevienojas, kā balsot, Bundesrats var ignorēt šīs pavalsts balsojumu.
| Federālā valsts |
| Ministrs un priekšsēdētājs | Puse | BalsošanaBundesratā | Partija valdībā | Partija valdībā | Partija valdībāZaļie | Partija valdībā | Partija valdībā |
| 10.63 | Vinfrīds Krečmans | Zaļie | 6 | CDU | Zaļie | ||||
|
| 12.60 | Horsts Zēhofers | CSU | 6 | CSU | ||||
| 3.42 | Mihaels Millers | SPD | 4 | Zaļie | Linke | SPD | |||
| 2.45 | Dietmar Woidke | SPD | 4 | Linke | SPD | ||||
|
| 0.66 | Carsten Sieling | SPD | 3 | Zaļie | SPD | |||
|
| 1.75 | Olafs Šolcs | SPD | 3 | Zaļie | SPD | |||
| 6.05 | Volkers Bouffier | CDU | 5 | CDU | Zaļie | ||||
|
| 7.79 | Stefans Veils | SPD | 6 | Zaļie | SPD | |||
|
| 1.60 | Manuela Schwesig | SPD | 3 | CDU | SPD | |||
|
| 17.57 | Armin Laschet | CDU | 6 | CDU | FDP | |||
|
| 3.99 | Malu Dreyer | SPD | 4 | FDP | Zaļie | SPD | ||
|
| 0.99 | Annegret Kramp-Karrenbauere | CDU | 3 | CDU | SPD | |||
|
| 4.05 | Michael Kretschmer | CDU | 4 | CDU | SPD | |||
|
| 2.24 | Reiner Haseloff | CDU | 4 | CDU | Zaļie | SPD | ||
| 2.82 | Daniels Ginters | CDU | 4 | CDU | FDP | Zaļie | |||
|
| 2.16 | Bodo Ramelow | Linke | 4 | Zaļie | Linke | SPD |
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
Vācijas Bundesrāta politiskais profils 2017. gada jūlijā:
|
| Sēdvietas |
| CDU-FDP | 6 |
| CDU-FDP-zaļie | 4 |
| CDU-zaļie | 11 |
| CDU-zaļie-SPD | 4 |
| CDU-SPD | 10 |
| CSU | 6 |
| FDP-zaļie-SPD | 4 |
| Zaļie-Linke-SPD | 8 |
| Zaļie-SPD | 12 |
| Linke-SPD | 4 |
| Kopā | 69 |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vācijas Bundesrats?
A: Vācijas Bundesrats ir Vācijas parlamenta daļa.
J: Kas ieceļ delegācijas, kas Bundesratā pārstāv 16 Vācijas federālās zemes?
A: 16 Vācijas federālo zemju kabineti ieceļ delegācijas, kas tās pārstāv Bundesratā.
Jautājums: Vai Vācijas federālo zemju kabineti var atsaukt savas delegācijas no Bundesrāta?
A: Jā, Vācijas federālo zemju kabineti var jebkurā laikā atsaukt savas delegācijas no Bundesrāta.
J: Kas parasti vada valsts delegāciju Vācijas Bundesratā?
A: Vācijas Bundesratā valsts delegāciju parasti vada valdības vadītājs.
Jautājums: Cik Vācijas pavalstīm ir premjerministrs un cik ir pilsētu pavalstu ar mēru?
A: Trīspadsmit Vācijas pavalstīm ir premjerministrs, bet pārējās trīs ir pilsētas-valsts ar mēru.
J: Kas vienu gadu ir Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs?
A: Katrs no 13 premjerministriem vai mēriem vienu gadu ir Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs.
Jautājums: Vai Vācijai ir viceprezidents un kas notiek, ja federālais prezidents nevar veikt savu darbu?
A: Vācijai nav viceprezidenta. Tā vietā, ja federālais prezidents nevar veikt savu darbu, vajadzības gadījumā viņa vietā var rīkoties Bundesrāta priekšsēdētājs.
