Bundesrat (Vācija): federālo zemju pārstāvju padome un funkcijas
Bundesrat (Vācija) — federālo zemju (Bundesländer) pārstāvju padome: struktūra, delegāciju pienākumi, lomas un likumdošanas ietekme uz federālo valdību.
Vācijas Bundesrats (parasti saukts par Bundesrat) ir Vācijas parlamenta daļa, kas pārstāv federālo zemju (Bundesländer) valdības un nodrošina šo zemju līdzdalību federālajā likumdošanā un administrācijā.
Sastāvs un pārstāvība
16 Vācijas federālo zemju kabineti ieceļ delegācijas, kas tās pārstāv Bundesratā. Delegācijas var tikt atceltas jebkurā laikā. Parasti valsts delegāciju vada attiecīgās zemes vadītājs (ministrs‑premjers), bet trīs federālajās “pilsētas‑valstīs” šo funkciju pilda mērs (piemēram, Berlīnē, Hamburgā un Brēmenē).
Katra zemes delegācija sastāv no valdības locekļiem — ministriem vai citām amatpersonām —, un balsojumi Bundesratā tiek veikti izteikti par valsti (en bloc). Tas nozīmē, ka delegācijas balsis ir saistītas ar zemes valdības lēmumu un tās iekšienē jābūt vienotai nostājai.
Balsošanas tiesības un balsojumu sadalījums
Bundesratā katrai zemes delegācijai ir noteikts balsu skaits, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita; balsu skaits svārstās no 3 līdz 6 balsīm. Kopā Bundesratā ir 69 balsis. Visas attiecīgās zemes balsis jāizmanto vienotā virzienā — zemes delegācija nevar balsot daļēji par un daļēji pret.
Funkcijas un pilnvaras
- Likumdošana: Bundesrats ir svarīga loma federālajā likumdošanā. Daudzas likumprojektu kategorijas prasa Bundesrata piekrišanu (t.i., Bundesratam ir veto tiesības attiecībā uz likumiem, kas tieši ietekmē zemju kompetenci vai finanšu intereses). Citi likumi var tikt iebilsts, un šādus iebildumus Bundestags var atcelt vai apiet noteiktā kārtībā.
- Vermittlungsausschuss (norišu komiteja): sakarā ar domstarpībām starp Bundestragu (Bundestag) un Bundesratu bieži tiek aktivizēta starpparlamentu mediatoru komisija (Vermittlungsausschuss), kur tiek meklēts kompromiss.
- Administratīva un izpildvaras uzraudzība: Bundesrat iesaistās federālās administrācijas lēmumu sagatavošanā un saskaņošanā, it īpaši tajos jautājumos, kas skar zemju tiesības un pienākumus.
- Eiropas Savienības jautājumi: Bundesrat tiek informēts par ES tiesību aktu projektiem un piedalās valstu interešu koordinācijā ES līmenī, jo daudzi ES lēmumi ietekmē zemju kompetences jomas.
- Kadru vakanci apstiprināšana un augstie amati: Bundesrat piedalās noteiktu federālo amatpersonu un institūciju — piemēram, daļā federālo tiesnešu un padomdevēju — kandidatūru apstiprināšanā. Tāpat Bundesrats ir iesaistīts augstāku tiesu un citu svarīgu valsts institūciju izvēlē vai ieteikšanā.
Prezidija un aizvietošana
Trīs desmit trīs (13) no Vācijas federālajām zemēm ir vadītas ar ministru‑premjeru, trīs ir pilsētas‑valstis, kur vadošā amatpersona ir mērs. Katrs no šiem premjerministriem vai mēriem pamata kārtībā uzņem priekšsēdēšanas pienākumus Bundesratā uz vienu gadu; prezidija kārtība rotē pēc noteikta saraksta. Bundesrāta priekšsēdētājs (Bundesratspräsident) pārstāv institūciju publiski un vada sēdes. Ja federālais prezidents (Bundespräsident) nevar pildīt savus pienākumus, Bundesrāta priekšsēdētājs var nepieciešamības gadījumā uz laiku aizvietot prezidentu.
Darba vieta un komitejas
Bundesrat regulāri satiekas savā ēkā Berlīnē. Darbā liela nozīme ir specializētām komitejām, kurās deputāti un zemju pārstāvji izvērtē likumprojektus, sniedz ekspertu atzinumus un sagatavo lēmumus pilnsapulcei.
Secinājums
Bundesrat ir būtisks federālās sistēmas elements Vācijā — tas nodrošina, ka federālās likumdošanas un izpildvaras lēmumos tiek ņemta vērā zemju interese. Tā sastāvs, balsošanas kārtība un veto tiesības ļauj zemēm aizstāvēt savas kompetences un ietekmēt valsts politiku, vienlaikus veicinot kompromisa meklēšanu starp federālās un zemju varām.

Vecā Prūsijas Lordu nama ēka
Ēka
Lai gan Bundesrats ietilpst Vācijas parlamentā, tā sēdes nenotiek vienā ēkā ar Bundestāgu. Tā vietā vecajā Prūsijas kungu nama ēkā tika uzcelti jauni biroji un moderna sēžu zāle.
Locekļu skaits
Bundesratā ir 58 deputāti. Delegātu skaits ir atkarīgs no zemes (pavalsts) iedzīvotāju skaita. Mazākajai federālajai zemei Brēmenei ir trīs deputāti. Ziemeļreina-Vestfālenē ir visblīvāk apdzīvotā zeme (tajā ir visvairāk iedzīvotāju). Tā deleģē Bundesratā sešus deputātus.
Bundestāgs par lielāko daļu jautājumu lemj ar absolūto balsu vairākumu (vismaz puse no deputātu skaita). Tas ir 35 balsis. Dažiem svarīgiem lēmumiem ir nepieciešamas divas trešdaļas no visām iespējamām balsīm. Tas ir 46 balsis.
Katra zeme balso kā bloks. Tas nozīmē, ka, piemēram, Berlīne var nodot tikai četras "par" vai četras "pret" balsis. Tās delegāti nevar izvēlēties balsot dažādi. Ja kāda zeme nolemtu uz Bundesratu nosūtīt tikai vienu personu, tai joprojām būtu visas zemes balsis. Parasti ministru prezidents nodod visas savas zemes balsis, pat ja tajā ir arī citi locekļi.
Ja zemē ir koalīcijas valdība (t. i., divu vai vairāku politisko partiju valdība), visām partijām ir jāvienojas, kā balsot Bundesratā. Brandenburga 2002. gadā nevienojās, kā balsot par Imigrācijas likumprojektu. Federālā Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka likumprojekts nav likums, jo Brandenburgas balsojumu nevarēja iekļaut kopsummā. Tas nozīmēja, ka likumprojekts neguva vairākumu Bundesratā.
Valstis
Situācija 2017. gada decembrī.
Ministra prezidenta partija ir lielākā valsts valdības partija un bieži vien arī lielākā partija valsts parlamentā.
Visas valsts balsis ir jānobalso vienā blokā. Ja koalīcijā ietilpstošās partijas nevienojas, kā balsot, Bundesrats var ignorēt šīs pavalsts balsojumu.
| Federālā valsts |
| Ministrs un priekšsēdētājs | Puse | BalsošanaBundesratā | Partija valdībā | Partija valdībā | Partija valdībāZaļie | Partija valdībā | Partija valdībā |
| 10.63 | Vinfrīds Krečmans | Zaļie | 6 | CDU | Zaļie | ||||
|
| 12.60 | Horsts Zēhofers | CSU | 6 | CSU | ||||
| 3.42 | Mihaels Millers | SPD | 4 | Zaļie | Linke | SPD | |||
| 2.45 | Dietmar Woidke | SPD | 4 | Linke | SPD | ||||
|
| 0.66 | Carsten Sieling | SPD | 3 | Zaļie | SPD | |||
|
| 1.75 | Olafs Šolcs | SPD | 3 | Zaļie | SPD | |||
| 6.05 | Volkers Bouffier | CDU | 5 | CDU | Zaļie | ||||
|
| 7.79 | Stefans Veils | SPD | 6 | Zaļie | SPD | |||
|
| 1.60 | Manuela Schwesig | SPD | 3 | CDU | SPD | |||
|
| 17.57 | Armin Laschet | CDU | 6 | CDU | FDP | |||
|
| 3.99 | Malu Dreyer | SPD | 4 | FDP | Zaļie | SPD | ||
|
| 0.99 | Annegret Kramp-Karrenbauere | CDU | 3 | CDU | SPD | |||
|
| 4.05 | Michael Kretschmer | CDU | 4 | CDU | SPD | |||
|
| 2.24 | Reiner Haseloff | CDU | 4 | CDU | Zaļie | SPD | ||
| 2.82 | Daniels Ginters | CDU | 4 | CDU | FDP | Zaļie | |||
|
| 2.16 | Bodo Ramelow | Linke | 4 | Zaļie | Linke | SPD |
Vācijas Bundesrāta politiskais profils 2017. gada jūlijā:
|
| Sēdvietas |
| CDU-FDP | 6 |
| CDU-FDP-zaļie | 4 |
| CDU-zaļie | 11 |
| CDU-zaļie-SPD | 4 |
| CDU-SPD | 10 |
| CSU | 6 |
| FDP-zaļie-SPD | 4 |
| Zaļie-Linke-SPD | 8 |
| Zaļie-SPD | 12 |
| Linke-SPD | 4 |
| Kopā | 69 |
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vācijas Bundesrats?
A: Vācijas Bundesrats ir Vācijas parlamenta daļa.
J: Kas ieceļ delegācijas, kas Bundesratā pārstāv 16 Vācijas federālās zemes?
A: 16 Vācijas federālo zemju kabineti ieceļ delegācijas, kas tās pārstāv Bundesratā.
Jautājums: Vai Vācijas federālo zemju kabineti var atsaukt savas delegācijas no Bundesrāta?
A: Jā, Vācijas federālo zemju kabineti var jebkurā laikā atsaukt savas delegācijas no Bundesrāta.
J: Kas parasti vada valsts delegāciju Vācijas Bundesratā?
A: Vācijas Bundesratā valsts delegāciju parasti vada valdības vadītājs.
Jautājums: Cik Vācijas pavalstīm ir premjerministrs un cik ir pilsētu pavalstu ar mēru?
A: Trīspadsmit Vācijas pavalstīm ir premjerministrs, bet pārējās trīs ir pilsētas-valsts ar mēru.
J: Kas vienu gadu ir Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs?
A: Katrs no 13 premjerministriem vai mēriem vienu gadu ir Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs.
Jautājums: Vai Vācijai ir viceprezidents un kas notiek, ja federālais prezidents nevar veikt savu darbu?
A: Vācijai nav viceprezidenta. Tā vietā, ja federālais prezidents nevar veikt savu darbu, vajadzības gadījumā viņa vietā var rīkoties Bundesrāta priekšsēdētājs.
Meklēt