Vācijas Bundesrats (parasti saukts par Bundesrat) ir Vācijas parlamenta daļa, kas pārstāv federālo zemju (Bundesländer) valdības un nodrošina šo zemju līdzdalību federālajā likumdošanā un administrācijā.

Sastāvs un pārstāvība

16 Vācijas federālo zemju kabineti ieceļ delegācijas, kas tās pārstāv Bundesratā. Delegācijas var tikt atceltas jebkurā laikā. Parasti valsts delegāciju vada attiecīgās zemes vadītājs (ministrs‑premjers), bet trīs federālajās “pilsētas‑valstīs” šo funkciju pilda mērs (piemēram, Berlīnē, Hamburgā un Brēmenē).

Katra zemes delegācija sastāv no valdības locekļiem — ministriem vai citām amatpersonām —, un balsojumi Bundesratā tiek veikti izteikti par valsti (en bloc). Tas nozīmē, ka delegācijas balsis ir saistītas ar zemes valdības lēmumu un tās iekšienē jābūt vienotai nostājai.

Balsošanas tiesības un balsojumu sadalījums

Bundesratā katrai zemes delegācijai ir noteikts balsu skaits, kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita; balsu skaits svārstās no 3 līdz 6 balsīm. Kopā Bundesratā ir 69 balsis. Visas attiecīgās zemes balsis jāizmanto vienotā virzienā — zemes delegācija nevar balsot daļēji par un daļēji pret.

Funkcijas un pilnvaras

  • Likumdošana: Bundesrats ir svarīga loma federālajā likumdošanā. Daudzas likumprojektu kategorijas prasa Bundesrata piekrišanu (t.i., Bundesratam ir veto tiesības attiecībā uz likumiem, kas tieši ietekmē zemju kompetenci vai finanšu intereses). Citi likumi var tikt iebilsts, un šādus iebildumus Bundestags var atcelt vai apiet noteiktā kārtībā.
  • Vermittlungsausschuss (norišu komiteja): sakarā ar domstarpībām starp Bundestragu (Bundestag) un Bundesratu bieži tiek aktivizēta starpparlamentu mediatoru komisija (Vermittlungsausschuss), kur tiek meklēts kompromiss.
  • Administratīva un izpildvaras uzraudzība: Bundesrat iesaistās federālās administrācijas lēmumu sagatavošanā un saskaņošanā, it īpaši tajos jautājumos, kas skar zemju tiesības un pienākumus.
  • Eiropas Savienības jautājumi: Bundesrat tiek informēts par ES tiesību aktu projektiem un piedalās valstu interešu koordinācijā ES līmenī, jo daudzi ES lēmumi ietekmē zemju kompetences jomas.
  • Kadru vakanci apstiprināšana un augstie amati: Bundesrat piedalās noteiktu federālo amatpersonu un institūciju — piemēram, daļā federālo tiesnešu un padomdevēju — kandidatūru apstiprināšanā. Tāpat Bundesrats ir iesaistīts augstāku tiesu un citu svarīgu valsts institūciju izvēlē vai ieteikšanā.

Prezidija un aizvietošana

Trīs desmit trīs (13) no Vācijas federālajām zemēm ir vadītas ar ministru‑premjeru, trīs ir pilsētas‑valstis, kur vadošā amatpersona ir mērs. Katrs no šiem premjerministriem vai mēriem pamata kārtībā uzņem priekšsēdēšanas pienākumus Bundesratā uz vienu gadu; prezidija kārtība rotē pēc noteikta saraksta. Bundesrāta priekšsēdētājs (Bundesratspräsident) pārstāv institūciju publiski un vada sēdes. Ja federālais prezidents (Bundespräsident) nevar pildīt savus pienākumus, Bundesrāta priekšsēdētājs var nepieciešamības gadījumā uz laiku aizvietot prezidentu.

Darba vieta un komitejas

Bundesrat regulāri satiekas savā ēkā Berlīnē. Darbā liela nozīme ir specializētām komitejām, kurās deputāti un zemju pārstāvji izvērtē likumprojektus, sniedz ekspertu atzinumus un sagatavo lēmumus pilnsapulcei.

Secinājums

Bundesrat ir būtisks federālās sistēmas elements Vācijā — tas nodrošina, ka federālās likumdošanas un izpildvaras lēmumos tiek ņemta vērā zemju interese. Tā sastāvs, balsošanas kārtība un veto tiesības ļauj zemēm aizstāvēt savas kompetences un ietekmēt valsts politiku, vienlaikus veicinot kompromisa meklēšanu starp federālās un zemju varām.