Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs (vācu: Präsident des Deutschen Bundesrates vai Bundesratspräsident) ir Vācijas Bundesrāta, kas ir Vācijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs. Amats ir gan formāls vadītājs, gan institucionāls pārstāvis, kurš vada plenārsēdes, pārstāv Bundesrātu ārējās attiecībās un rūpējas par darba kārtības nodrošināšanu.

Tradicionāli Bundesrāta prezidenta pienākumus vienu gadu pilda kāda no federālo zemju ministru‑prezidentiem vai cits attiecīgās zemes valdības loceklis; amata rotācija notiek ik gadu pēc iepriekš saskaņotas kārtības starp federālajām zemēm. Prezidents tiek ievēlēts Bundesrāta sēdē uz viena gada termiņu, un amatā parasti stājas uz noteiktu laiku (tradicionāli tas mainās reizi gadā).

Bundesrāta priekšsēdētāja pienākumi un tiesības ietver, biežāk izcelti:

  • Plenārsēžu vadīšana: vadīt Bundesrāta sēdes, nodrošināt darba kārtības ievērošanu un pieņemt lēmumu procedūras jautājumus;
  • Institucionālā pārstāvība: pārstāvēt Bundesrātu pret citiem valsts orgāniem un ārvalstīm, parakstīt dokumentus un paziņojumus Bundesrāta vārdā;
  • Administratīvie uzdevumi: vadīt Bundesrāta prezidiju (Präsidium) un koordinēt darba grupu un komiteju darbu, sagatavot darba kārtību un būt atbildīgam par sēžu organizatorisko nodrošināšanu;
  • Likumu procesa loma: nodrošināt, ka Bundesrāta pieņemtie lēmumi tiek formāli dokumentēti un iesniegti federālajām institūcijām; prezidents pats par sevi nav likumdevējs, bet viņa amats piešķir redzamību un ietekmi uz dienaskārtības noteikšanu;
  • Konstitucionālā aizvietošana: saskaņā ar Vācijas pamatlikumu (Grundgesetz) Bundesrāta priekšsēdētājs pilda federālā prezidenta pienākumus, ja federālais prezidents ir ārpus valsts vai nespēj veikt savus pienākumus slimības vai citu iemeslu dēļ. Ja federālā prezidenta amats kļūst vakantā (piemēram, prezidents mirst vai tiek atcelts), Bundesrāta priekšsēdētājs īsteno šos pienākumus līdz jauna federālā prezidenta ievēlēšanai, kas parasti jāveic noteiktā termiņā (pamatlikumā paredzēta ātra rīcība attiecībā uz vēlēšanām).

Amata politiskā nozīme svārstās — formāli tas ir rotējošs un daļēji ceremoniāls pienākums, taču praksē Bundesrāta priekšsēdētājs iegūst papildu uzmanību un iespēju ietekmēt starpvārtu (länder–federāls) dialogu un likumdošanas procesu. Prezidents vienmēr paliek attiecīgās zemes valdības loceklis, un viņa rīcība bieži atspoguļo gan federālā, gan zemes valdības intereses.