Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs (Bundesratspräsident): loma, rotācijas kārtība un funkcijas
Uzziniet par Vācijas Bundesrāta priekšsēdētāja (Bundesratspräsident) lomu, gada rotācijas kārtību, funkcijām un ietekmi uz federālo zemju pārstāvniecību.
Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs (vācu: Bundesratspräsident) ir Vācijas Bundesrāta priekšsēdētājs — institucionāls spīkers un oficiāls Bundesrata pārstāvis.
Loma
Bundesrata priekšsēdētāja pienākums ir vadīt Bundesrata plenārsēdes un pārstāvēt šo institūciju ārēji. Amats ir gan procedurāls, gan reprezentatīvs: priekšsēdētājs vada sēdes, atklāj un noslēdz sēdes, rūpējas par protokolu noformēšanu un oficiālu lēmumu publicēšanas kārtību, kā arī pārstāv Bundesratu attiecībās ar citām valsts institūcijām un ārvalstu amatpersonām. Lai gan lielākā daļa politisko lēmumu tiek pieņemti koleģiāli Bundesratā, priekšsēdētājam ir nozīmīga loma sēžu gaitu nodrošināšanā un institucionālās vienotības simbolizēšanā.
Rotācijas kārtība un ievēlēšana
Šo amatu ik gadu pēc rotācijas principa ieņem katras federālās zemes ministru prezidents. Jauno Bundesratsprezidentu ievēl oktobrī, un viņš stājas amatā 1. novembrī uz vienu gadu. Federālo zemju ministri prezidenti 1950. gadā vienojās ievēlēt Bundesratsprezidentu pēc rotācijas principa, lai katrai federālajai zemei būtu iespēja kļūt par Bundesrat prezidentu un lai parādītu, ka Bundesrats pārstāv visu Vāciju, nevis vienu dominējošu politisko partiju. Rotācijas secība tiek noteikta, ņemot vērā valstu iedzīvotāju skaitu un politisko vienošanos starp zemēm, tāpēc lielākās zemes rotācijā parasti seko agrāk nekā mazākās.
Galvenās funkcijas
- Sēžu vadīšana: vada Bundesrata plenārsēdes, nodrošina kārtību debatēs un lēmumu pieņemšanā.
- Oficiālā pārstāvība: reprezentē Bundesratu attiecībās ar federālajām institūcijām, citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
- Administratīvie pienākumi: paraksta protokolus un oficiālos dokumentus, kas nepieciešami Bundesrata darbībai un lēmumu formalizēšanai.
- Pilnvaru nodošana Federālā prezidenta vietā: saskaņā ar Vācijas pamatlikumu, ja Federālā prezidenta funkcijas nevar tikt pildītas, Bundesrata priekšsēdētājs uz laiku uzņemas Federālā prezidenta pienākumus.
Nozīme un ierobežojumi
Lai gan amats ir augsti redzams un simboliski svarīgs, Bundesrata priekšsēdētājam nav plašu individuālu izpildvaras pilnvaru ārpus Bundesrata procedūrām. Lēmumu pieņemšana paliek koleģiāla — svarīgākie politiskie lemtspējas impulsi nāk no pašu federālo zemju pārstāvju balsīm Bundesratā. Tomēr priekšsēdētāja loma ir būtiska, lai uzturētu federālo vienotību, nodrošinātu procedurālu kārtību un pārstāvētu zemju kopīgās intereses nacionālā un starptautiskā līmenī.
Saraksts
| No | Uz | Nosaukums | Puse | |
| 1949 | 1950 | Karls Arnolds | Ziemeļreina-Vestfālenē | Kristīgo demokrātu savienība (CDU) |
| 1950 | 1951 | Hanss Ehards | Bavārija | Kristīgi sociālā savienība (CSU) |
| 1951 | 1952 | Hinrihs Vilhelms Kopfs | Lejassaksija | Sociāldemokrātiskā partija (SPD) |
| 1952 | 1953 | Reinholds Maijers | Brīvā demokrātiskā partija (FDP) | |
| 1953 | 1954 | Georgs Augusts Cinns | SPD | |
| 1954 | 1955 | Peter Altmeier | Reinzeme-Pfalca | CDU |
| 1955 | 1956 | Kai-Uwe von Hassel | CDU | |
| 1956 | 1957 | Kurt Sieveking | Hamburga | CDU |
| 1957 | 1958 | Villijs Brandts | SPD | |
| 1958 | 1959 | Vilhelms Kaisens | Brēmene | SPD |
| 1959 | 1960 | Franz Josef Röder | Zāras federālā zeme | CDU |
| 1960 | 1961 | Franz Meyers | Ziemeļreina-Vestfālenē | CDU |
| 1961 | 1962 | Hanss Ehards | Bavārija | CSU |
| 1962 | 1963 | CDU | ||
| 1963 | 1964 | Georgs Dīderihs | Lejassaksija | SPD |
| 1964 | 1965 | Georgs Augusts Cinns | SPD | |
| 1965 | 1966 | Peter Altmeier | Reinzeme-Pfalca | CDU |
| 1966 | 1967 | Helmuts Lemke | CDU | |
| 1967 | 1968 | Klauss Šics (Klaus Schütz) | SPD | |
| 1968 | 1969 | Herberts Veihmans | Hamburga | SPD |
| 1969 | 1970 | Franz Josef Röder | Zāras federālā zeme | CDU |
| 1970 | 1971 | Hanss Košņiks | Brēmene | SPD |
| 1971 | 1972 | Heinz Kühn | Ziemeļreina-Vestfālenē | SPD |
| 1972 | 1973 | Alfons Goppel | Bavārija | CSU |
| 1973 | 1974 | Hanss Filbingers | CDU | |
| 1974 | 1975 | Alfrēds Kubels | Lejassaksija | SPD |
| 1975 | 1976 | Alberts Osvalds | SPD | |
| 1976 | 1977 | Bernhards Fogels | Reinzeme-Pfalca | CDU |
| 1977 | 1978 | Gerhards Stoltenbergs | CDU | |
| 1978 | 1979 | Dītrihs Stobbe | SPD | |
| 1979 | 1980 | Hanss Ulrihs Klose | Hamburga | SPD |
| 1980 | 1981 | Verners Zeijers (Werner Zeyer) | Zāras federālā zeme | CDU |
| 1981 | 1982 | Hanss Košņiks | Brēmene | SPD |
| 1982 | 1983 | Johannes Rau | Ziemeļreina-Vestfālenē | SPD |
| 1983 | 1984 | Franz Josef Strauß | Bavārija | CSU |
| 1984 | 1985 | Lothar Späth | CDU | |
| 1985 | 1986 | Ernsts Albrehts | Lejassaksija | CDU |
| 1986 | 1987 | Holgers Börner | SPD | |
| 1987 | 1987 | Walter Wallmann | CDU | |
| 1987 | 1988 | Bernhards Fogels | Reinzeme-Pfalca | CDU |
| 1988 | 1989 | Bjorns Engholms | SPD | |
| 1989 | 1990 | Valters Mompers | SPD | |
| 1990 | 1991 | Henning Voscherau | Hamburga | SPD |
| 1991 | 1992 | Alfrēds Gomolka | Meklenburga-Priekšpomerānija | CDU |
| 1992 | 1992 | Berndt Seite | Meklenburga-Priekšpomerānija | CDU |
| 1992 | 1993 | Oskars Lafontēns | Zāras federālā zeme | SPD |
| 1993 | 1994 | Klauss Wedemeier | Brēmene | SPD |
| 1994 | 1995 | Johannes Rau | Ziemeļreina-Vestfālenē | SPD |
| 1995 | 1996 | Bavārija | CSU | |
| 1996 | 1997 | Ervīns Teifels | CDU | |
| 1997 | 1998 | Gerhards Šrēders | Lejassaksija | SPD |
| 1998 | 1999 | Hanss Eihels | SPD | |
| 1999 | 1999 | Roland Koch | CDU | |
| 1999 | 2000 | Kurts Biedenkopfs | Saksija | CDU |
| 2000 | 2001 | Kurts Beks | Reinzeme-Pfalca | SPD |
| 2001 | 2002 | SPD | ||
| 2002 | 2003 | Volfgangs Bēmers | Saksija-Anhalte | CDU |
| 2003 | 2004 | Dīters Althauss | Tīringene | CDU |
| 2004 | 2005 | Matiass Platzeks (Matthias Platzeck) | SPD | |
| 2005 | 2006 | Peter Harry Carstensen | CDU | |
| 2006 | 2007 | Haralds Ringstorfs | Meklenburga-Priekšpomerānija | SPD |
| 2007 | 2008 | Ole fon Beusts | Hamburga | CDU |
| 2008 | 2009 | Pēteris Millers (Peter Müller) | Zāras federālā zeme | CDU |
| 2009 | 2010 | Jenss Bēernsens (Jens Böhrnsen) | Brēmene | SPD |
| 2010 | 2011 | Hannelore Kraft | Ziemeļreina-Vestfālenē | SPD |
| 2011 | 2012 | Horsts Zēhofers | Bavārija | CSU |
| 2012 | 2013 | Vinfrīds Krečmans | Alianse '90/Zaļie | |
| 2013 | 2014 | Stefans Veils | Lejassaksija | SPD |
| 2014 | 2015 | Volkers Bouffier | CDU | |
| 2015 | 2016 | Staņislavs Tillihs | Saksija | CDU |
| 2016 | 2017 | Malu Dreyer | Reinzeme-Pfalca | SPD |
| 2017 | 2018 | Mihaels Millers | SPD |
Saistītās lapas
Meklēt