Edmunds Stroters Neds Felpss (Edmund Strother "Ned" Phelps, Jr.) ir amerikāņu ekonomists. Viņš dzimis 1933. gada 26. jūlijā Evanstonā, Ilinoisas štatā. 2006. gadā viņam tika piešķirta Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnēs. Phelpss ir īpaši pazīstams ar saviem pētījumiem par ekonomisko izaugsmi, kas sākotnēji veidoti Jeila Universitātes vidē 1960. gados. Viņa darbi skar gan ilgtermiņa izaugsmes modeļus un uzkrājumu politiku, gan mikroekonomiskas pamatformulas, kas skaidro nodarbinātības un inflācijas attiecības.

Viens no biežāk minētajiem Phelpsa jēdzieniem ir zelta likme — optimālā uzkrājumu (taupīšanas) likme, kas teorētiski nodrošina maksimālu dzīves līmeņa nākotnē. Phelpss arī strādāja pie mikroekonomiskiem pamatiem nodarbinātībai, analizējot, kā cenas un gaidas ietekmē algas un nodarbinātības līmeni. No šī darba izriet jēdzieni par dabisko bezdarba līmeni un gaidāmajām inflācijas sekām uz nodarbinātību, kas palīdz saprast, kā īstermiņa inflācijas un bezdarba kompromisi neatbilst ilgtermiņa rezultātiem.

Karjera un amati

Kopš 1982. gada Phelpss ir Kolumbijas Universitātes politekonomijas profesors. Viņš ir arī Kolumbijas Kapitālisma un sabiedrības centra direktors. Pirms darba Kolumbijā Phelpss strādāja akadēmiskajā vidē un publicēja virkni ietekmīgu rakstu un darbu par izaugsmi, bezdarbu un inflāciju; daļa no viņa agrīnajiem pētījumiem tapuši Jeila Universitātē.

Galvenie ieguldījumi un ietekme

  • Optimālās uzkrājumu likmes (zelta likme) — ideja par to, cik liela daļa ieņēmumu būtu jātaupa, lai nākotnē maksimizētu labklājību.
  • Dabiskā bezdarba līmeņa teorija — Phelps palīdzēja formulēt jēdzienu, ka pastāv bezdarba līmenis, ko nosaka reālie tirgus un institucionālie faktori, un kuru nevar ilgstoši samazināt, izmantojot tikai inflāciju.
  • Gaidas un inflācija — viņa darbi par gaidāmo inflāciju paplašināja izpratni par Phillipsa līkni, rādot, ka inflācijas un bezdarba attiecība ir atkarīga no cilvēku gaidām un tāpēc ir īstermiņa fenomens.
  • Mikroekonomiskie pamati makroekonomikai — Phelpss veicināja ideju, ka makroekonomiskām parādībām jābūt balstītām uz mikroekonomiskiem mehānismiem, īpaši attiecībā uz algu veidošanos un darba tirgus institūcijām.
  • Politikas ietekme — viņa teorijas ir ietekmējušas diskusijas par monetāro un strukturālo politiku, uzsverot institūciju, likumu un tirgus mehānismu nozīmi ilgtermiņa nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā.

Nobela prēmija un atzinība

Par Nobela prēmijas piešķiršanu tika paziņots 2006. gada 9. oktobrī. Nobela komiteja Phelpsu īpaši novērtēja par darbu, kas skaidro intertemporālos kompromisus makroekonomikā (analīzi par to, kā lēmumi par patēriņu, taupīšanu un investīcijām ietekmē ekonomikas attīstību laika gaitā). Viņš šo balvu saņēma viens pats, kas toreiz pārrauga plašāko praksi, kad prēmija bieži tiek dala starp vairākiem laureātiem vienlaikus.

Mantojums

Phelpsa pētījumi ir bijuši svarīgi, lai saprastu saikni starp mikroekonomiskiem lēmumiem (piemēram, algu noteikšanu un taupīšanu) un makroekonomiskiem rezultātiem (izaugsme, inflācija, bezdarbs). Viņa darbi turpina iedvesmot ekonomistus un politikas veidotājus, īpaši tos, kuri meklē ilgtspējīgas stratēģijas nodarbinātības un labklājības veicināšanai.