Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija — vēsture, misija un Nobela prēmijas

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija: vēsture, misija un Nobela prēmijas — KVA dibināšana, galvenās balvu programmas un ietekme starptautiskajā zinātnē.

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija jeb Kungliga Vetenskapsakademin ("KVA") ir viena no Zviedrijas Karaliskajām akadēmijām. Akadēmija ir neatkarīga, zinātniska, nevalstiska organizācija, kas izveidota, lai atbalstītu zinātnes, galvenokārt dabaszinātnes un matemātiku. Tā darbojas kā forums zinātniskai diskusijai, pētniecības atbalstam, apbalvošanai un sabiedriskai konsultācijai politikas veidošanā.

Vēsture

Akadēmiju 1739. gada 2. jūnijā dibināja dabaszinātnieks Kārlis Linnejs, ekonomists Jonass Alstrēmers, inženieris mehāniķis Mortens Trievalds, ierēdņi Stens Kārlis Bīlke un Kārlis Vilhelms Cederhilms un politiķis Anderss Johans fon Hēpkens. Akadēmija tika izveidota ar mērķi atrast noderīgas zināšanas un rakstīt par tām zviedru valodā, tādējādi padarot zinātni pieejamāku plašākai sabiedrībai.

To bija paredzēts atšķirt no Upsalas Karaliskās zinātņu biedrības (dibināta 1719. gadā), kura izdeva publikācijas latīņu valodā. Akadēmija tika nodibināta netālu no Stokholmas galvenā darījumu centra, kur tajā laikā nebija universitātes, un tās izveidei iedvesmu deva tādas ārvalstu institūcijas kā Londonas Karaliskā biedrība un Francijas Karaliskā zinātņu akadēmija Parīzē. Laika gaitā KVA ir kļuvusi par nozīmīgu akadēmisku institūciju Zviedrijā un starptautiskā mērogā.

Misija un darbība

Akadēmijas galvenā misija ir veicināt un atbalstīt pētījumus un izglītību dabaszinātnēs un matemātikā, informēt sabiedrību un valdību par zinātnes sasniegumiem un nepieciešamību, kā arī atbalstīt starptautisku sadarbību. Tas tiek īstenots caur semināriem, konferencēm, publikācijām, pētniecības stipendijām un sabiedriskajiem ieteikumiem. Akadēmija arī piešķir dažādas balvas un prēmijas, kas veicina izcilību konkrētās nozarēs un palīdz atpazīt nozīmīgus sasniegumus.

Nobela prēmijas un citas starptautiskās balvas

Akadēmijas grupas tiekas, lai pasniegtu starptautiskās balvas:

• Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā. KVA atbild par laureātu izvēli fizikā un ķīmijā: speciālas komitejas izvērtē nominācijas, izmeklē pētījumu nozīmīgumu un iesaka kandidātus akadēmijas pilnsapulcei. Nobela prēmijas uzvarētāji parasti tiek paziņoti oktobrī, bet apbalvošana notiek 10. decembrī — Almqvista mantojuma datumā.
• Sveriges Riksbank Alfrēda Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnēs (pazīstama arī kā Nobela piemiņas balva ekonomikā). Lai gan šo balvu finansē un nosauc par Riksbankas iniciatīvu, laureātus izvēlas akadēmijas izveidota komiteja, un ceremonija notiek saskaņā ar Nobelam līdzīgu tradīciju.
• Kraforda balvas astronomijas un matemātikas, ģeozinātņu, biozinātņu (ar uzsvaru uz ekoloģiju) un poliartrīta (reimatoīdā artrīta) jomā. Kraforda balva ir papildinoša Nobela prēmijām, piešķirta jomās, ko Nobelam nav paredzējis, un to mērķis ir stimulēt pētījumus šajās specializētajās nozarēs.
• Rolfa Šoka balvas loģikā un filozofijā. Šīs balvas atzīst būtiskus ieguldījumus formālajās un filozofiskajās disciplīnās, kas saistītas ar fundamentālām domu struktūrām un teorijām.
• Gregori Aminoff balva kristalogrāfijā. Tā tiek piešķirta par nozīmīgiem sasniegumiem kristālstrukturālajā izpētē un ar to saistītajām tehnoloģijām.
• Oskara Kleina medaļa

Valsts balvas un atbalsta programmas

Bez starptautiskajām prēmijām KVA piešķir arī vairākas valsts balvas un stipendijas, lai atbalstītu pētniekus un skolotājus:

• Göran Gustafsson balvas par pētniecību dabaszinātnēs un medicīnā. Šīs balvas sniedz vērtīgu finansiālu atbalstu lielāka mēroga pētniecības projektiem un īsteno pētījumus ar nozīmīgu potenciālu sabiedrības veselībai un tehnoloģiskajai attīstībai.
• Sēderberga balva ekonomikā vai jurisprudencē. Šī balva atzīst izcilus ieguldījumus ekonomikas vai tiesību zinātnēs.
• Tage Erlandera balva fizikā, ķīmijā, tehnoloģijā un bioloģijā. Tā veicina jaunu un perspektīvu pētījumu grupu attīstību un starpdisciplināru sadarbību.
• Ingvara Lindkvista balvas skolotājiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomā. Šīs balvas atzīst izcilu pedagoģisko darbu un veicina mācību kvalitātes uzlabošanu vidusskolās un citās izglītības iestādēs.

Organizācija, biedri un starptautiskā loma

KVA ir organizēta darba grupās un komitejās, kas aptver dažādas zinātnes nozares. Biedri tiek ievēlēti par viņu zinātniskajiem sasniegumiem; akadēmijā ir gan zviedru, gan ārvalstu locekļi, kā arī korespondētlocekļi. Tā darbojas neatkarīgi no valdības, lai saglabātu zinātnes brīvību un objektivitāti, taču sniedz arī padomus politiķiem un publiskajai pārvaldē par zinātnes politikas jautājumiem.

Akadēmija aktīvi sadarbojas ar citām nacionālajām un starptautiskajām zinātniskajām organizācijām, veicina pētniecības apmaiņu, kopīgas programmas un simpozijus. Tā publicē pētījumu pārskatus, ziņojumus un rekomendācijas, kas bieži tiek izmantotas kā pamats politikas lēmumiem.

Atšķirības attiecībā uz Nobela balvām

Ir vērts pieminēt, ka Nobela literatūras prēmiju piešķir Zviedrijas akadēmija, bet Nobela miera prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja; savukārt Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā tiek piešķirtas tieši pēc lēmuma, kuru pieņem KVA. Tas palīdz skaidrot akadēmijas specializēto lomu Nobel balvu sistēmā.

Sabiedriskais nozīmīgums

Kopumā Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija spēlē svarīgu lomu gan kadrunīciskajā, gan sabiedriskajā dzīvē: popularizē zinātni, veicina jaunas paaudzes pētniekus, piešķir atzinības un finansējumu, kā arī sniedz zinātniski pamatotus ieteikumus politikas veidotājiem. Tā ir institūcija ar ilgu vēsturi un plašu ietekmi uz zinātnes attīstību Zviedrijā un pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija?

J: Kas dibināja Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju?

Kāds bija Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dibināšanas mērķis?

J: Kur atrodas akadēmija?

J: Kādas starptautiskās balvas ir piešķīrušas akadēmijas grupas?

J: Kādas ir dažas valsts balvas, ko pasniedz akadēmijas grupas?

Meklēt pēc burta