Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija jeb Kungliga Vetenskapsakademin ("KVA") ir viena no Zviedrijas Karaliskajām akadēmijām. Akadēmija ir neatkarīga, zinātniska, nevalstiska organizācija, kas izveidota, lai atbalstītu zinātnes, galvenokārt dabaszinātnes un matemātiku.
Akadēmiju 1739. gada 2. jūnijā dibināja dabaszinātnieks Kārlis Linnejs, ekonomists Jonass Alstrēmers, inženieris mehāniķis Mortens Trievalds, ierēdņi Stens Kārlis Bīlke un Kārlis Vilhelms Cederhilms un politiķis Anderss Johans fon Hēpkens.
Akadēmija tika izveidota, lai atrastu noderīgas zināšanas un rakstītu par tām zviedru valodā. Akadēmija bija iecerēta kā atšķirīga no Upsalas Karaliskās zinātņu biedrības, kas tika dibināta 1719. gadā un izdeva publikācijas latīņu valodā. Tā tika uzcelta netālu no Stokholmas galvenā darījumu centra (kurā atšķirībā no Upsalas tajā laikā nebija universitātes). Zviedrijas zinātnieki vēlējās, lai tā būtu līdzīga Londonas Karaliskajai biedrībai un Francijas Karaliskajai zinātņu akadēmijai Parīzē.
Akadēmijas grupas tiekas, lai pasniegtu starptautiskās balvas:
- Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā
- Sveriges Riksbank Alfrēda Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnēs (pazīstama arī kā Nobela piemiņas balva ekonomikā)
- Kraforda balvas astronomijas un matemātikas, ģeozinātņu, biozinātņu (ar uzsvaru uz ekoloģiju) un poliartrīta (reimatoīdā artrīta) jomā.
- Rolfa Šoka balvas loģikā un filozofijā
- Gregori Aminoff balva kristalogrāfijā
- Oskara Kleina medaļa
un valsts balvas:
- Göran Gustafsson balvas par pētniecību dabaszinātnēs un medicīnā
- Sēderberga balva ekonomikā vai jurisprudencē
- Tage Erlandera balva fizikā, ķīmijā, tehnoloģijā un bioloģijā
- Ingvara Lindkvista balvas skolotājiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomā.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija?
A: Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija jeb Kungliga Vetenskapsakademin ("KVA") ir neatkarīga, zinātniska, nevalstiska organizācija, kas atbalsta zinātnes, galvenokārt dabaszinātnes un matemātiku.
J: Kas dibināja Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju?
A: Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju 1739. gada 2. jūnijā dibināja dabaszinātnieks Karls Linnejs, ekonomists Jonass Alstrēmers, inženieris mehāniķis Mortens Trievalds, ierēdņi Stens Karls Bīleke un Karls Vilhelms Cederhilms un politiķis Anderss Johans fon Hēpkens.
Kāds bija Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dibināšanas mērķis?
A: Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dibināšanas mērķis bija atrast noderīgas zināšanas un rakstīt par tām zviedru valodā. Tās mērķis bija arī atšķirties no Upsalas Karaliskās biedrības, kas tika dibināta 1719. gadā un publicēta latīņu valodā.
J: Kur atrodas akadēmija?
A: Akadēmija atrodas netālu no Stokholmas galvenā darījumu centra, jo Upsalā tajā laikā nebija universitātes.
J: Kādas starptautiskās balvas ir piešķīrušas akadēmijas grupas?
A: Akadēmijas grupas piešķir tādas starptautiskās balvas kā Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā; Sveriges Riksbank balva ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai (pazīstama arī kā Nobela piemiņas balva ekonomikā); Crafoord balvas astronomijā un matemātikā; ģeozinātnēs; biozinātnēs (ar uzsvaru uz ekoloģiju); poliartrīta (reimatoīdā artrīta); Rolfa Šoka balvas loģikā un filozofijā; Gregorija Aminova balva kristalogrāfijā; Oskara Kleina medaļa.
J: Kādas ir dažas valsts balvas, ko pasniedz akadēmijas grupas?
A: Akadēmijas grupas piešķir tādas valsts balvas kā, piemēram, Göran Gustafsson balvas par pētniecību dabaszinātnēs un medicīnā; Söderberg balva ekonomikā vai jurisprudencē; Tage Erlander balva fizikā, ķīmijā, tehnoloģijā un bioloģijā; Ingvar Lindqvist balvas skolotājiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomās.
