Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija — vēsture, misija un Nobela prēmijas
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija: vēsture, misija un Nobela prēmijas — KVA dibināšana, galvenās balvu programmas un ietekme starptautiskajā zinātnē.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija jeb Kungliga Vetenskapsakademin ("KVA") ir viena no Zviedrijas Karaliskajām akadēmijām. Akadēmija ir neatkarīga, zinātniska, nevalstiska organizācija, kas izveidota, lai atbalstītu zinātnes, galvenokārt dabaszinātnes un matemātiku. Tā darbojas kā forums zinātniskai diskusijai, pētniecības atbalstam, apbalvošanai un sabiedriskai konsultācijai politikas veidošanā.
Vēsture
Akadēmiju 1739. gada 2. jūnijā dibināja dabaszinātnieks Kārlis Linnejs, ekonomists Jonass Alstrēmers, inženieris mehāniķis Mortens Trievalds, ierēdņi Stens Kārlis Bīlke un Kārlis Vilhelms Cederhilms un politiķis Anderss Johans fon Hēpkens. Akadēmija tika izveidota ar mērķi atrast noderīgas zināšanas un rakstīt par tām zviedru valodā, tādējādi padarot zinātni pieejamāku plašākai sabiedrībai.
To bija paredzēts atšķirt no Upsalas Karaliskās zinātņu biedrības (dibināta 1719. gadā), kura izdeva publikācijas latīņu valodā. Akadēmija tika nodibināta netālu no Stokholmas galvenā darījumu centra, kur tajā laikā nebija universitātes, un tās izveidei iedvesmu deva tādas ārvalstu institūcijas kā Londonas Karaliskā biedrība un Francijas Karaliskā zinātņu akadēmija Parīzē. Laika gaitā KVA ir kļuvusi par nozīmīgu akadēmisku institūciju Zviedrijā un starptautiskā mērogā.
Misija un darbība
Akadēmijas galvenā misija ir veicināt un atbalstīt pētījumus un izglītību dabaszinātnēs un matemātikā, informēt sabiedrību un valdību par zinātnes sasniegumiem un nepieciešamību, kā arī atbalstīt starptautisku sadarbību. Tas tiek īstenots caur semināriem, konferencēm, publikācijām, pētniecības stipendijām un sabiedriskajiem ieteikumiem. Akadēmija arī piešķir dažādas balvas un prēmijas, kas veicina izcilību konkrētās nozarēs un palīdz atpazīt nozīmīgus sasniegumus.
Nobela prēmijas un citas starptautiskās balvas
Akadēmijas grupas tiekas, lai pasniegtu starptautiskās balvas:
- Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā. KVA atbild par laureātu izvēli fizikā un ķīmijā: speciālas komitejas izvērtē nominācijas, izmeklē pētījumu nozīmīgumu un iesaka kandidātus akadēmijas pilnsapulcei. Nobela prēmijas uzvarētāji parasti tiek paziņoti oktobrī, bet apbalvošana notiek 10. decembrī — Almqvista mantojuma datumā.
- Sveriges Riksbank Alfrēda Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnēs (pazīstama arī kā Nobela piemiņas balva ekonomikā). Lai gan šo balvu finansē un nosauc par Riksbankas iniciatīvu, laureātus izvēlas akadēmijas izveidota komiteja, un ceremonija notiek saskaņā ar Nobelam līdzīgu tradīciju.
- Kraforda balvas astronomijas un matemātikas, ģeozinātņu, biozinātņu (ar uzsvaru uz ekoloģiju) un poliartrīta (reimatoīdā artrīta) jomā. Kraforda balva ir papildinoša Nobela prēmijām, piešķirta jomās, ko Nobelam nav paredzējis, un to mērķis ir stimulēt pētījumus šajās specializētajās nozarēs.
- Rolfa Šoka balvas loģikā un filozofijā. Šīs balvas atzīst būtiskus ieguldījumus formālajās un filozofiskajās disciplīnās, kas saistītas ar fundamentālām domu struktūrām un teorijām.
- Gregori Aminoff balva kristalogrāfijā. Tā tiek piešķirta par nozīmīgiem sasniegumiem kristālstrukturālajā izpētē un ar to saistītajām tehnoloģijām.
- Oskara Kleina medaļa
Valsts balvas un atbalsta programmas
Bez starptautiskajām prēmijām KVA piešķir arī vairākas valsts balvas un stipendijas, lai atbalstītu pētniekus un skolotājus:
- Göran Gustafsson balvas par pētniecību dabaszinātnēs un medicīnā. Šīs balvas sniedz vērtīgu finansiālu atbalstu lielāka mēroga pētniecības projektiem un īsteno pētījumus ar nozīmīgu potenciālu sabiedrības veselībai un tehnoloģiskajai attīstībai.
- Sēderberga balva ekonomikā vai jurisprudencē. Šī balva atzīst izcilus ieguldījumus ekonomikas vai tiesību zinātnēs.
- Tage Erlandera balva fizikā, ķīmijā, tehnoloģijā un bioloģijā. Tā veicina jaunu un perspektīvu pētījumu grupu attīstību un starpdisciplināru sadarbību.
- Ingvara Lindkvista balvas skolotājiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomā. Šīs balvas atzīst izcilu pedagoģisko darbu un veicina mācību kvalitātes uzlabošanu vidusskolās un citās izglītības iestādēs.
Organizācija, biedri un starptautiskā loma
KVA ir organizēta darba grupās un komitejās, kas aptver dažādas zinātnes nozares. Biedri tiek ievēlēti par viņu zinātniskajiem sasniegumiem; akadēmijā ir gan zviedru, gan ārvalstu locekļi, kā arī korespondētlocekļi. Tā darbojas neatkarīgi no valdības, lai saglabātu zinātnes brīvību un objektivitāti, taču sniedz arī padomus politiķiem un publiskajai pārvaldē par zinātnes politikas jautājumiem.
Akadēmija aktīvi sadarbojas ar citām nacionālajām un starptautiskajām zinātniskajām organizācijām, veicina pētniecības apmaiņu, kopīgas programmas un simpozijus. Tā publicē pētījumu pārskatus, ziņojumus un rekomendācijas, kas bieži tiek izmantotas kā pamats politikas lēmumiem.
Atšķirības attiecībā uz Nobela balvām
Ir vērts pieminēt, ka Nobela literatūras prēmiju piešķir Zviedrijas akadēmija, bet Nobela miera prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja; savukārt Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā tiek piešķirtas tieši pēc lēmuma, kuru pieņem KVA. Tas palīdz skaidrot akadēmijas specializēto lomu Nobel balvu sistēmā.
Sabiedriskais nozīmīgums
Kopumā Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija spēlē svarīgu lomu gan kadrunīciskajā, gan sabiedriskajā dzīvē: popularizē zinātni, veicina jaunas paaudzes pētniekus, piešķir atzinības un finansējumu, kā arī sniedz zinātniski pamatotus ieteikumus politikas veidotājiem. Tā ir institūcija ar ilgu vēsturi un plašu ietekmi uz zinātnes attīstību Zviedrijā un pasaulē.


Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
,_Frescati,_Norra_Djurgården,_Stockholm.jpg)

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija?
A: Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija jeb Kungliga Vetenskapsakademin ("KVA") ir neatkarīga, zinātniska, nevalstiska organizācija, kas atbalsta zinātnes, galvenokārt dabaszinātnes un matemātiku.
J: Kas dibināja Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju?
A: Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju 1739. gada 2. jūnijā dibināja dabaszinātnieks Karls Linnejs, ekonomists Jonass Alstrēmers, inženieris mehāniķis Mortens Trievalds, ierēdņi Stens Karls Bīleke un Karls Vilhelms Cederhilms un politiķis Anderss Johans fon Hēpkens.
Kāds bija Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dibināšanas mērķis?
A: Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dibināšanas mērķis bija atrast noderīgas zināšanas un rakstīt par tām zviedru valodā. Tās mērķis bija arī atšķirties no Upsalas Karaliskās biedrības, kas tika dibināta 1719. gadā un publicēta latīņu valodā.
J: Kur atrodas akadēmija?
A: Akadēmija atrodas netālu no Stokholmas galvenā darījumu centra, jo Upsalā tajā laikā nebija universitātes.
J: Kādas starptautiskās balvas ir piešķīrušas akadēmijas grupas?
A: Akadēmijas grupas piešķir tādas starptautiskās balvas kā Nobela prēmijas fizikā un ķīmijā; Sveriges Riksbank balva ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai (pazīstama arī kā Nobela piemiņas balva ekonomikā); Crafoord balvas astronomijā un matemātikā; ģeozinātnēs; biozinātnēs (ar uzsvaru uz ekoloģiju); poliartrīta (reimatoīdā artrīta); Rolfa Šoka balvas loģikā un filozofijā; Gregorija Aminova balva kristalogrāfijā; Oskara Kleina medaļa.
J: Kādas ir dažas valsts balvas, ko pasniedz akadēmijas grupas?
A: Akadēmijas grupas piešķir tādas valsts balvas kā, piemēram, Göran Gustafsson balvas par pētniecību dabaszinātnēs un medicīnā; Söderberg balva ekonomikā vai jurisprudencē; Tage Erlander balva fizikā, ķīmijā, tehnoloģijā un bioloģijā; Ingvar Lindqvist balvas skolotājiem fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas jomās.
Meklēt