Tiesību zinātne
Jurisprudence ir tiesību teorija un filozofija. Jurisprudences zinātnieki jeb tiesību filozofi cer iegūt dziļāku izpratni par tiesību, juridiskās argumentācijas, tiesību sistēmu un tiesību iestāžu būtību. Jurisprudencei attīstoties, ir trīs galvenie aspekti, ar kuriem nodarbojas zinātniskais darbs:
- dabiskās tiesības ir ideja, ka pastāv nemainīgi dabas likumi, kas mūs regulē, un ka mūsu iestādēm būtu jāatbilst šīm dabiskajām tiesībām.
- analītiskā jurisprudence uzdod tādus jautājumus kā "kas ir likums?" "Kādi ir juridiskā spēka kritēriji?" vai "kāda ir saikne starp tiesībām un morāli?" ir citi jautājumi, ar kuriem var nodarboties tiesību filozofi.
- normatīvā jurisprudence jautā, kādām jābūt tiesībām. Tā pārklājas ar morāles un politisko filozofiju un ietver jautājumus par to, vai mums vajadzētu ievērot likumu, uz kāda pamata var pareizi sodīt likuma pārkāpējus, kā pareizi izmantot un ierobežot regulējumu.
Mūsdienu jurisprudencē un tiesību filozofijā šodien dominē galvenokārt Rietumu akadēmiķi. Rietumu juridiskās tradīcijas idejas ir kļuvušas tik izplatītas visā pasaulē, ka ir vilinoši tās uzskatīt par universālām. Tomēr vēsturiski daudzi citu tradīciju filozofi, sākot ar islāma zinātniekiem un beidzot ar sengrieķiem, ir apsprieduši tos pašus jautājumus.
Saistītās lapas
