Džeimss Tobins — Nobela prēmijas laureāts un Tobina nodokļa autors
Džeimss Tobins — Nobela laureāts un Tobina nodokļa autors; ekonomikas pionieris, kas ierosināja valūtas nodokli spekulāciju ierobežošanai un attīstības projektu finansēšanai.
Džeimss Tobins (1918. gada 5. marts — 2002. gada 11. marts) bija amerikāņu ekonomists, kurš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta makroekonomistiem. Par saviem pētījumiem finanšu tirgus un makroekonomikas mijiedarbībā viņam piešķīra 1981. gada Nobela prēmiju ekonomikā — balva tika piešķirta par analīzi par finansu tirgiem un to saistību ar izdevumu lēmumiem, nodarbinātību, ražošanu un cenām.
Galvenie priekšlikumi un publiskā darbība
Tobins plaši pazīstams ārpus akadēmiskajām aprindām galvenokārt ar ierosinājumu ieviest nodokli valūtas maiņas darījumiem — tā dēvēto "Tobina nodoklis". Tobins uzskatīja, ka īstermiņa spekulācijas valūtas tirgos rada nevajadzīgu svārstīgumu un novirza resursus no produktīvām investīcijām; nodokļa mērķis bija samazināt šādu spekulāciju apjomu. Viņš arī piedāvāja, ka no nodokļa ieņēmumiem varētu finansēt attīstības projektus trešās pasaules valstīs vai atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizāciju.
Akadēmiskie ieguldījumi
Tobina akadēmiskais darbs bija plašs un daudzveidīgs. Starp viņa nozīmīgākajām idejām ir Tobina q — rādītājs, kas salīdzina uzņēmuma tirgus vērtību ar jaunu aktīvu atjaunošanas izmaksām; šis jēdziens plaši lietots investīciju teorijā, lai izskaidrot investīciju lēmumus. Viņš arī strādāja pie portfeļa izvēles, monetārās teorijas un fiskālās politikas jautājumiem, kā arī attīstīja un popularizēja Keinsa ekonomikas idejas, uzsverot valdības lomu ekonomikas stabilizēšanā. Tobins argumentēja, ka valdībām jāiejaucas ekonomikā, lai stabilizētu ražošanas apjomu un novērstu lejupslīdi, it īpaši laikā, kad tirgus mehānismi nespēj nodrošināt pilnīgu nodarbinātību.
Publiskā ietekme un mantojums
Bez pamatdarbības akadēmijā Tobins aktīvi iesaistījās ekonomikas politikas debatēs un valsts institūcijās, padarot viņa idejas parastu diskusiju objektu ekonomikas politikā. Viņa teorijas un priekšlikumi turpina ietekmēt gan akadēmiķus, gan politikas veidotājus: Tobina q ir būtisks rīks korporatīvo investīciju analīzē, bet ideja par Tobina nodokli joprojām aktualizē debatēs par finanšu tirgu regulējumu un starptautisku finanšu stabilitāti. Tobina darbs atstājis ilgtspējīgu ietekmi uz mūsdienu makroekonomiku, finanšu ekonomiku un politikas formēšanu.
Meklēt