Tobina nodoklis — kas tas ir, mērķis un vēsture
Uzzini, kas ir Tobina nodoklis, tā mērķi un vēsturi — no Tobina idejas līdz ATTAC un mūsdienu debatēm par valūtas spekulāciju ierobežošanu.
Tobina nodoklis ir nodoklis, ko piemēro valūtas pārrobežas tirdzniecībai — īsāk sakot, maza maksa par valūtas darījumiem, kuru mērķis ir ierobežot spekulatīvus īstermiņa darījumus un samazināt valūtas tirgu svārstīgumu. Šo nodokli bieži sauc arī par valūtas transakciju nodokli (currency transaction tax, CTT). Tā raksturs parasti ir zems procentuālais līmenis, piemēram, iecerētie 0,1–0,25 %, taču tas ir pietiekams, lai padarītu ātru “šūpošanos” ar kapitālu dārgāku un mazāk izdevīgu.
Mērķis un paredzamie efekti
Nodokļa pamatmērķi ir šādi:
- Samazināt īstermiņa spekulācijas: maza maksa par darījumu mazina motivāciju ātri pirkt un pārdot valūtu, lai nopelnītu uz nelielām cenu svārstībām.
- Samazināt tirgu svārstīgumu: nodoklis var palīdzēt stabilizēt kursu kustības, jo ilgtermiņa investori nav tik ļoti ietekmēti.
- Iegūt nodokļu ieņēmumus: pat nelielas likmes, uzkrātas globālā mērogā, var radīt ievērojamas summas, kuras varētu novirzīt attīstības palīdzībai, klimata finansēšanai vai finanšu regulēšanas uzlabošanai.
Vēsture un izcelsme
Pirmo ideju par šādu nodokli izteica ekonomists Džeimss Tobins, reaģējot uz starptautiskās valūtas sistēmas pārmaiņām pēc 1971. gada 15. augusta, kad Ričards Niksons paziņoja par ASV dolāra saistības ar zeltu izbeigšanu, izbeidzot tradicionālo Bretonvudas sistēmu. Tobins ierosināja, ka stabilitātes nodrošināšanai varētu ieviest nelielu maksu par valūtas darījumiem; ierosinātā likme bija ļoti zema — ap 0,1–0,25 %. Tobins vēlāk (1981. gadā) saņēma Nobela prēmiju ekonomikā.
Ideja vairāk nekā divas desmitgades bija salīdzinoši klusumā, līdz to atkal aktualizēja prese un sabiedriskās kustības 1990. gadu beigās. 1997. gadā žurnāla Le Monde Diplomatique redaktors Ignacio Ramonet publicēja rakstu, kas atkal ierosināja diskusiju par Tobina nodokli. Pēc tam tika izveidota organizācija, kas popularizēja šo ideju — ATTAC (Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens) — un jautājums kļuva par daļu no antiglobalizācijas un globālās finanšu regulācijas diskursiem (tostarp ielās un parlamentos daudzviet pasaulē).
Mūsdienu diskusijas un īstenošanas izaicinājumi
Debates par Tobina nodokli turpinās arī 21. gadsimtā. Pēc 2008. gada finanšu krīzes interese par finanšu transakciju nodokļiem (FTT) — kas ir plašāks jēdziens, ietverot ne tikai valūtas darījumus, bet arī akcijas, obligācijas un atvasinātos instrumentus — pieauga. Dažas galvenās diskusijas tēmas:
- Starptautiskā koordinācija: efektīvai ieviešanai nepieciešama vairākvalstu sadarbība, jo tirgi var pārvietoties uz jurisdikcijām bez nodokļa, ja koordinācija nav pietiekama.
- Evasija un apvedceļi: sarežģīti finanšu instrumenti un ātra elektroniskā tirdzniecība var ļaut apiet nodokli, ja netiek nodrošināts pienācīgs uzraudzības mehānisms.
- Ietekme uz likviditāti: kritiķi brīdina, ka nodoklis var samazināt tirgu likviditāti un palielināt darījumu izmaksas ilgtermiņa investoriem vai uzņēmumiem, kas veic valūtas norēķinus reālajai ekonomikai.
- Īstermiņa vs ilgtermiņa kapitāls: atbalstītāji uzsver, ka nodoklis traucēs tieši spekulācijām, bet neietekmēs ilgtermiņa investīcijas tik būtiski.
Praktiski piemēri un alternatīvas
Lai gan pilna mēroga Tobina nodoklis nav ieviests globālā mērogā, dažas valstis un reģioni ir eksperimentējuši ar dažāda veida finanšu transakciju nodokļiem. Piemēram, dažas nodokļa formas attiecas uz akciju tirdzniecību vai speciāliem atvasināto instrumentu darījumiem. Diskusijas līmenī starptautiskas organizācijas — ieskaitot dažreiz arī nodokļu un finanšu ekspertu aprindas — analizē, kādus rezultātus var dot dažādas nodokļa konstrukcijas un kā mazināt riskus, kas saistīti ar apmēru un izpildi.
Kopsavilkums
Tobina nodoklis ir vienkārša, taču diskutabla ideja: neliela valūtas darījumu maksa ar mērķi mazināt spekulācijas un stabilizēt valūtu kursus, vienlaikus radot ieņēmumus sabiedrībai. Lai to efektīvi īstenotu, būtu nepieciešama rūpīga tehniska izstrāde, starptautiska sadarbība un mehānismi, kas novērš izvairīšanos no nodokļa un nepieļauj nevēlamu blakusiedarbību reālajai ekonomikā.
Tobina nodokļa projekti pasaulē
Tā kā vienai valstij vienai pašai būtu ļoti grūti ieviest šo nodokli, daudzi uzskata, ka vislabāk to varētu izdarīt starptautiska iestāde. Ir ierosināts, ka šo problēmu varētu atrisināt Apvienoto Nāciju Organizācija, kas pārvaldītu Tobina nodokli un nodrošinātu ANO lielu finansējuma avotu neatkarīgi no iesaistīto valstu ziedojumiem. Tomēr par šo nodokli ir izskanējušas arī nacionāla mēroga iniciatīvas.
Tobina nodokļa ideja 2001. gada vasarā Eiropā tika plaši apspriesta. Beļģijas Federālā parlamenta Finanšu un budžeta komisija 2004. gada 15. jūnijā apstiprināja likumprojektu, ar ko ievieš Spāna nodokli (Paul-Bernd Spahn ierosinātā Tobina nodokļa versija). Saskaņā ar šo tiesību aktu Beļģija ieviesīs Tobina nodokli, tiklīdz līdzīgu likumu ieviesīs visas euro zonas valstis.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Tobina nodoklis?
A: Tobina nodoklis ir nodoklis visai valūtas pārrobežu tirdzniecībai. To pirmais ierosināja ekonomists Džeimss Tobins, un tā mērķis ir noteikt sodu par īstermiņa spekulācijām ar valūtām, un ierosinātā likme ir no 0,1 % līdz 0,25 %.
J: Kad Ričards Niksons izbeidza Bretonvudas sistēmu?
A: 1971. gada 15. augustā Ričards Niksons paziņoja, ka vairs nebūs iespējams mainīt ASV dolāru pret zeltu, tādējādi izbeidzot Bretonvudas sistēmu.
J: Kurš saņēma Nobela prēmiju ekonomikā par šīs idejas ierosināšanu?
A: Profesors Džeimss Tobins 1981. gadā saņēma Nobela prēmiju ekonomikā par priekšlikumu izveidot jaunu starptautiskās valūtas stabilitātes sistēmu, kurā bija iekļauta maksa par ārvalstu valūtas darījumiem.
J: Kā atkal izraisījās debates par Tobina nodokli?
A: 1997. gadā Le Monde Diplomatique redaktors Ignacio Ramonet (Ignacio Ramonet) ar redakcijas rakstu "Tirgus atbruņošana" (Disarmming the Markets) atkal sāka debates par Tobina nodokli. Viņš ierosināja izveidot asociāciju tā ieviešanai ar nosaukumu ATTAC (Association for Taxation of Financial Transactions for Aid of Citizens).
Jautājums: Kur šis jautājums ir aktualizējies?
A: Pēc tam šis nodoklis kļuva par antiglobalizācijas kustības jautājumu, un par to diskutēja ne tikai akadēmiskajās iestādēs, bet pat ielās un parlamentos visā pasaulē, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Francijā.
J: Ko nozīmē ATTAC?
A: ATTAC ir saīsinājums no Association for Taxation of Financial Transactions for Aid of Citizens.
Meklēt