Tomass Krombijs Šelings (Thomas Crombie Schelling, 1921. gada 14. aprīlis - 2016. gada 13. decembris) bija amerikāņu ekonomists un ārlietu, nacionālās drošības, kodolstratēģijas un ieroču kontroles profesors.

Pēc 1953. gada viņš pameta valsts pārvaldi, lai pievienotos Jeila Universitātes ekonomikas fakultātei, bet 1958. gadā tika iecelts par Hārvarda Universitātes ekonomikas profesoru. 1969. gadā viņš sāka strādāt Hārvarda Džona F. Kenedija valdības skolā.

1993. gadā Šelings saņēma Nacionālās zinātņu akadēmijas balvu. 2009. gadā viņš saņēma arī Jēlas Universitātes goda doktora grādu, kā arī Mančestras Universitātes goda doktora grādu.

2005. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija ekonomikā (kopā ar Robertu Aumannu) par "uzlaboto izpratni par konfliktu un sadarbību, izmantojot spēļu teorijas analīzi".

Izglītība un agrīnā karjera

Šelings ieguva humanitāro un ekonomisko izglītību un agrīni iesaistījās valsts pārvaldē un publiskajā politikā. Pirms pāriešanas uz akadēmisko darbu viņš strādāja dažādās valdības un padomdevēja lomās, kas ietekmēja viņa vēlākās intereses par stratēģiju, drošību un ieroču kontroles jautājumiem. Vēlākajā karjerā viņš bija pazīstams gan kā akadēmiķis, gan kā padomdevējs starptautiskās drošības un sarunu jautājumos.

Galvenie darbi un idejas

Šelings bija vieni no ievērojamākajiem spēļu teorijas praktiskajiem lietotājiem politikas un drošības jomā. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir grāmatas The Strategy of Conflict (1960) un Arms and Influence (1966), kurās viņš analizēja, kā draudi, piekāpšanās un uzticamība ietekmē starptautiskās attiecības un kodolieroču stratēģiju. Vēlākā grāmatā Micromotives and Macrobehavior (1978) viņš pētīja, kā individuālas uzvedības izvēles var radīt negaidītas kolektīvās sekas.

Dažas no viņa centrālajām idejām:

  • Deterrence un uzticamība: spēle starp nodomu rādīšanu un uzticamas draudu izmantošanas mehānismiem;
  • Taktiskā barteringa un sarunu analīze: kā dalībnieki var izmantot stratēģisku rīcību, lai panāktu labvēlīgus iznākumus;
  • Schelling punkts (fokusa punkts): ideja par to, ka bez komunikācijas cilvēki bieži koordinē izvēles, izmantojot acīmredzamus vai loģiskus atskaites punktus;
  • Taktiska nejaušība un risku pārvaldība: kad stratēģiskā rīcība var ietvert nejaušību, lai izvairītos no paredzama modeļa pretinieka reakcijai.

Ietekme uz politiku un akadēmiju

Šelinga darbs būtiski ietekmēja studijas par kodolieroču atturēšanu, starptautiskām sarunām par ieroču kontroli un plašāku politikas analīzi. Viņa pieeja — pielietot abstraktas spēļu teorijas konstrukcijas reālām politiskām problēmām — palīdzēja saistīt teoriju ar praktisku politikas veidošanu. Bieži viņš strādāja arī kā konsultants un padomdevējs politiķiem un starptautiskām organizācijām.

Nokāde, atzinība un mantojums

Par savu dzīves darbu un ieguldījumu ekonomikā, starptautiskajās attiecībās un publiskajā diskursā Šelings saņēma vairākas prestižas balvas un goda nosaukumus, tostarp Nobela prēmiju ekonomikā 2005. gadā. Viņa darbi joprojām tiek plaši citēti un izmantoti mācībās par spēļu teoriju, starptautisko drošību, ieroču kontroli un kolektīvo rīcību.

Tomass Šelings nomira 2016. gada 13. decembrī, atstājot plašu mantojumu kā domātājs, kurš sasaistīja matemātisku analīzi ar reālās pasaules stratēģiskajām problēmām. Viņa idejas turpina ietekmēt gan akadēmiķus, gan politiķus, kas strādā pie konfliktu risināšanas, drošības politikas un starptautiskām sarunām.