Bakalaura izglītība
Bakalaura izglītība ir izglītības līmenis, kurā students iegūst pirmo grādu. Pirmo bakalaura grādu parasti sauc par bakalaura grādu. Tāpēc daudzās izglītības sistēmās daudzos mācību priekšmetos bakalaura izglītība ir starp vidējo izglītību un bakalaura grādu. Šī izglītība parasti notiek universitātē. Amerikas Savienotajās Valstīs personu, kas uzsāk studijas universitātē, sauc par bakalaura grādu, savukārt studentus, kas ieguvuši augstāku grādu, sauc par maģistrantiem. Dažās citās izglītības sistēmās un mācību priekšmetos bakalaura izglītība ir starp vidējo izglītību un maģistra grādu, piemēram, dažās zinātņu un inženierzinātņu studiju programmās Lielbritānijā un dažās medicīnas studiju programmās Eiropā.
Atšķirības dažādās vietās
Brazīlija
Brazīlijā bakalaura grāda iegūšanai parasti nepieciešami četri vai pieci gadi. Studentiem pirms iestāšanās universitātē ir jāizvēlas galvenie mācību priekšmeti, kārtojot testu, ko sauc par "vestibulāro".
Eiropa
Bakalaura grādi nav tādi kā ASV, kur studenti pirmajos studiju gados apgūst vispārējās studijas un tikai pēdējos studiju gados specializējas kādā no specialitātēm. Eiropas studenti jau no paša sākuma iestājas konkrētā studiju kursā, ko viņi vēlas apgūt. Tiek sagaidīts, ka viņi ir ieguvuši labu vispārējo izglītību jau vidusskolā (piemēram, ģimnāzijā vai licejā). Daudzās valstīs viņi iestājas universitātē 18 vai 17 gadu vecumā. Studijas parasti ilgst četrus vai piecus gadus. Pēc pirmās pakāpes iegūšanas studenti var turpināt studijas doktorantūrā. Daudzās valstīs angļu valodā atšķirība starp bakalaura un maģistra grādu tikai tagad tiek ieviesta ar Boloņas procesu. Tas nozīmē, ka ASV vai Apvienotajā Karalistē vecais pirmais grāds būtu aptuveni līdzvērtīgs maģistra grādam.
Apvienotā Karaliste
Apvienotajā Karalistē ar bakalaura grādu parasti apzīmē studentus, kas studē, lai iegūtu bakalaura grādu. To sauc arī par apbalvojumu. Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā bakalaura grāda iegūšana parasti ilgst trīs gadus. Skotijā, lai iegūtu tā saukto "parasto" grādu, nepieciešami četri gadi, bet, lai iegūtu Skotijas maģistra grādu, - pieci gadi. Daži bakalaura grāda ieguvēji Anglijā maģistra grādu iegūst kā pirmo grādu, līdzīgi kā Skotijā. Pirmie trīs gadi tiek pavadīti, lai iegūtu bakalaura grādu, un pēdējais gads ietver pētniecību un sarežģītākus priekšmetus. Anglijā tas ir biežāk sastopams dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā.
Vienīgās universitātes, kurās ir iespējams iegūt maģistra grādu, pat neapmeklējot universitāti pēc bakalaura grāda iegūšanas, ir Oksforda un Kembridža. Oksfordas un Kembridžas universitāšu absolventiem maģistra grādus parasti piešķir gadu pēc bakalaura grāda iegūšanas.
Īrija
Īrijā bakalaura studijas notiek tāpat kā Apvienotajā Karalistē. Tā tas ir tāpēc, ka bakalaura izglītība abās valstīs sākotnēji tika mācīta vienādi. Īrijā bakalaura grāds ir vistuvāk Skotijas tipa studijām Apvienotajā Karalistē. Tās ir četru gadu bakalaura programmas.
Indija
Indijā bakalaura studiju kurss (izņemot inženierzinātnes, jurisprudenci un medicīnu) tiek apgūts 3 gadu laikā. Ir divu veidu bakalaura kursi. Mākslas un dabaszinātņu bakalaura studiju kursi ir pirmie, kuru apguve ilgst 3 gadus. Otrs ir inženierzinātņu bakalaura kurss, kura apguvei nepieciešami 4 gadi (B.E/B.TECH).
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotajās Valstīs lielākā daļa bakalaura izglītības tiek iegūta koledžās vai universitātēs. Bakalaura izglītība dod bakalaura grādu. Tas parasti ilgst četrus studiju gadus, lai gan daži kursi ilgst piecus gadus.
Amerikas Savienotajās Valstīs dažādu klašu skolēniem bieži vien tiek doti dažādi vārdi:
- Pirmā kursa studenti tiek saukti par pirmkursniekiem. Daudzās sieviešu koledžās studentes pirmajā kursā netiek sauktas par pirmkursniecēm. Viņas sauc par "pirmkursniecēm". Tas tiek darīts dzimumneitrālāk.
- Otrā kursa studenti tiek dēvēti par otrā kursa studentiem.
- Trešā kursa studenti tiek saukti par junioriem.
- Ceturtā kursa studenti tiek saukti par senioriem.
Daži studenti izvēlas divus gadus pirms tam apmeklēt kopienas koledžu vai junioru koledžu, lai turpinātu studijas citā koledžā vai universitātē.
Lielākā daļa universitāšu piedāvā arī pēcdiploma studijas. Dažas iestādes (piemēram, brīvo mākslu koledžas) sniedz tikai bakalaura izglītību vai tikai nelielā skaitā sniedz cita līmeņa izglītību. Lai iegūtu bakalaura grādu, parasti ir jāpabeidz daudzi kursi. Kursos ir dažādi mācību priekšmeti un dažādi grūtības līmeņi. Akadēmisko disciplīnu, kurā apgūts vislielākais skaits priekšmetu, sauc par "specialitāti" vai koncentrāciju.
Atšķirībā no britu modeļa tiesību un medicīnas grādus nepiedāvā bakalaura līmenī, un tos iegūst pēc bakalaura grāda iegūšanas kā pēcdiploma studijas. Nevienā no šīm jomām nav noteikta vai vēlama kāda bakalaura līmeņa specializācija, lai gan medicīnā ir noteikti priekšnosacījumi, kas jāapgūst pirms uzņemšanas. Tomēr māszinības tiek pasniegtas kā bakalaura programma.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bakalaura izglītība?
A: Bakalaura izglītība ir izglītības līmenis, ko students pabeidz, lai iegūtu savu pirmo grādu, parasti bakalaura grādu.
Q: Kur parasti notiek bakalaura izglītība?
A: Bakalaura izglītība parasti notiek universitātē.
J: Kā sauc personu, kas sāk studijas universitātē ASV?
A: Personu, kas sāk studijas ASV universitātē, sauc par bakalaura līmeņa studentu.
J: Kā Amerikas Savienotajās Valstīs sauc studentus ar augstāko izglītību?
A: Studentus ar augstāku grādu Amerikas Savienotajās Valstīs sauc par absolventiem.
J: Vai bakalaura izglītība vienmēr ir starp vidējo izglītību un bakalaura grādu?
A: Nē, dažās izglītības sistēmās un mācību priekšmetos bakalaura izglītība var būt arī starp vidējo izglītību un maģistra grādu, piemēram, dažos dabaszinātņu un inženierzinātņu kursos Lielbritānijā un dažos medicīnas kursos Eiropā.
J: Kāds ir pirmais grāds, ko students iegūst bakalaura izglītībā?
A: Pirmais grāds, ko students iegūst bakalaura izglītībā, parasti ir bakalaura grāds.
J: Vai bakalaura izglītība ir pieejama tikai Amerikas Savienotajās Valstīs?
A: Nē, bakalaura izglītība ir pieejama daudzās izglītības sistēmās visā pasaulē.
