Boloņas Universitāte — vecākā nepārtraukti pastāvošā universitāte (1088)

Boloņas Universitāte (1088) — pasaules vecākā nepārtraukti darbojošā universitāte Itālijā; mantojums, akadēmiskā izcilība un vēsturiskā nozīme.

Boloņas Universitāte (latīņu: Alma Mater Studiorum) ir viena no vecākajām nepārtraukti darbojošajām universitātēm pasaulē. Tā tika dibināta Boloņā, Itālijā, ap 1088. gadu un gadsimtu garumā kļuva par centrālu vietu tiesību, kanoniskās tiesības, teoloģijas un humanitāšu studijām.

Vēsture un viduslaiku nozīme

Universitātes agrīno attīstību raksturoja studentu un pasniedzēju korporācijas veidošanās — tā saucamās universitates, kas bija profesionālu un akadēmisku interesentu apvienības. Boloņa bija viena no pirmajām vietām, kas lietoja terminu universitas, apzīmējot studentu un maģistru kopienu, kas organizēja mācības un piešķīra grādus.

Universitāte bija īpaši nozīmīga tiesību zinātnēs: šeit strādāja un mācīja tādi viduslaiku juristi kā Irnerijs un citi glossatori, kuri atjaunoja un sistematizēja romiešu un kanoniskās tiesības, radot pamatu Eiropas tiesību izglītībai. 1158. gadā universitāte saņēma hartu no Frederick I Barbarossa, kas nostiprināja tās tiesisko un institucionālo statusu.

19. gadsimtā vēsturnieku komisija noteica, ka Universitātes dibināšana datējama ar 1088. gadu, un šī datēšana padara to par vienu no vecākajām nepārtraukti pastāvošajām augstskolām pasaulē — nedaudz agrāk nekā Oksfordas universitāte, kurā mācības tiek minētas no 1096. gada.

Institucionālā organizācija un tradīcijas

• Studentu pašpārvalde: Boloņas modelis bija vairāk orientēts uz studentu organizācijām nekā uz pasniedzēju korporācijām (salīdzinājumā ar, piemēram, Parīzi), un studenti bieži nosaka mācību kārtību un līgumus ar skolotājiem.
• Fakultātes: vēsturiskās stiprās jomas bija tiesības, teoloģija un medicīna; laika gaitā universitāte paplašinājās, iekļaujot humanitārās, dabas un sociālās zinātnes.
• Akadēmiskais mantojums: daudzas viduslaiku juridiskās literatūras skolas tradīcijas un komentāru metodes attīstījās tieši Boloņā, un tās ietekme saglabājās gadsimtiem.

Mūsdienu Universitāte

Mūsdienās Università di Bologna ir liela valsts universitāte ar plašu studiju programmu klāstu un kampausiem reģionā (tai skaitā citās Emīlijas‑Romanjas pilsētās). Tā turpina būt svarīgs akadēmiskais centrs, kas piedāvā bakalaura, maģistra un doktora studijas, kā arī aktīvi iesaistās starptautiskā sadarbībā.

Vēsturiskā un simboliskā nozīme padarīja Boloņu par piemērotu vietu 1999. gadā parakstītajai Boloņas deklarācijai — iniciatīvai, kas aizsāka Boloņas procesu Eiropas augstākās izglītības jomas harmonizācijai.

Svarīgākie fakti īsi

• Dibināšanas aptuvenais gads: ap 1088.
• Saņēma hartu no Frederick I Barbarossa — 1158.
• Pionieris terminoloģijā: agrākā lietošana vārda universitas studentu un maģistru korporācijai.
• Mūsdienās — plaša, starptautiska universitāte ar desmitiem tūkstošu studentu un daudzām studiju programmām.

Boloņas Universitāte joprojām ir nozīmīgs akadēmiskais un kultūras centrs, kuru apmeklē studenti no visas pasaules, un tās vēsturiskie ēku kompleksi pilsētā ir populārs tūrisma un zinātnes mantojuma objekts.

Meklēt pēc burta