Umberto Eko — itāļu rakstnieks, semiotikas pētnieks, 'Rozes vārds' autors

Umberto Eko — itāļu rakstnieks un semiotiķis, Boloņas viduslaiku vēstures profesors un "Rozes vārds" autors; intelektuāli spēcīgi romāni un plaša ietekme mūsdienu literatūrā.

Autors: Leandro Alegsa

Umberto Eko (Umberto Eco, 1932. gada 5. janvāris - 2016. gada 19. februāris) bija itāļu rakstnieks un viduslaiku vēstures profesors Boloņā.

Eko dzimis 1932. gadā Itālijas ziemeļos. Studējis filozofiju, vēsturi, literatūru un pedagoģijas zinātnes. Studijas viņš pabeidza 1954. gadā ar doktora disertāciju par Tomasu Akvīnas. 1962. gadā viņš apprecējās.

Viņa kā grāmatu rakstnieka karjera sākās ar grāmatu "Rozes vārds" (The Name of the Rose) 1980. gadā, pēc tam, kad viņš jau bija sarakstījis daudzus akadēmiskus darbus.

Biogrāfija un karjeras gaita

Umberto Eko dzimis Alessandrijā (Pjemontā) 1932. gada 5. janvārī. Pēc universitātes studijām un doktorāta darbu aizstāvēšanas viņš sāka gan akadēmisko, gan publicistisko karjeru. Eko strādāja kā skolotājs, bija iesaistīts radiodarbībā un publicēja eseju un kritikas rakstus vairākos itāļu žurnālos un avīzēs. Ilgu laiku viņš bija saistīts ar Boloņas universitāti, kur pasniedza viduslaiku estētiku un vēlāk kļuva par vienu no vadošajiem semiotikas pētniekiem Itālijā.

Akadēmiskais un zinātniskais ieguldījums

Eko bija pasaulslavens semiotiķis — viņa pētījumi skāra zīmju teoriju, interpretāciju, kultūras komunikāciju un mediju ietekmi. No akadēmiskiem darbiem īpaši nozīmīgi ir:

  • Opera aperta (1962) — darbs par mākslas darba atvērtību un lasītāja lomu
  • Apocalittici e integrati (1964) — eseju krājums par masu kultūru un kultūras kritiku
  • Trattato di semiotica generale (1975) — nozīmīgs darbs semiotikas teorijā

Viņa akadēmiskie raksti un grāmatas būtiski ietekmēja semiotiku, literatūras teoriju, komunikācijas studijas un kultūras analīzi, padarot sarežģītas teorētiskas tēmas pieejamākas plašai auditorijai.

Romanes un plašāka literārā darbība

Par plašu atpazīstamību Eko nopelnīja ar saviem romāniem, kuros saplūda vēsture, semiotika, filozofija un detektīvstāsts. Galvenie romāni:

  • Il nome della rosa (1980) — latviski pazīstams kā "Rozes vārds", vēsturiskais detektīvs, kurā risinās slepkavības viduslaiku klosterī un tiek apspriesti reliģijas, zināšanu un interpretācijas jautājumi. Grāmata kļuva par pasaules bestseleri un tika adaptēta filmā (1986) un vēlāk arī televīzijas seriālā.
  • Il pendolo di Foucault (1988) — sarežģīts, ironisks romāns par teorijām par sazvērestībām un cilvēka tieksmi radīt nozīmi
  • L'isola del giorno prima (1994)
  • Baudolino (2000)
  • La misteriosa fiamma della regina Loana (2004)
  • Il cimitero di Praga (2010)
  • Numero Zero (2015)

Sabiedriskā loma un ietekme

Eko bija aktīvs sabiedriskais intelektuālis: viņš rakstīja eseju krājumus, kolonnas un piedalījās publiskos diskursos par medijiem, kultūru un izglītību. Viņa darbi bieži piesaista uzmanību tēmām par patiesības un fikcijas robežām, manipulāciju ar informāciju un simbolu nozīmi sabiedrībā.

Atzinības un mantojums

Umberto Eko saņēma daudzas literāras un akadēmiskas atzinības, tai skaitā goda doktora grādus un starptautiskas balvas. Viņa darbi ir tulkoti daudzās valodās, un viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta intelektuāļiem, kurš veiksmīgi savienoja striktu teorētisku domāšanu ar populāru prozu.

Umberto Eko mira 2016. gada 19. februārī Milānā, atstājot plašu mantojumu gan literatūrā, gan humanitārajās zinātnēs.

Biogrāfija

Eko dzimis 1932. gada 5. janvārī Alesandrijā. Viņa ģimenē bija 13 dēli. Viņš studēja filozofiju un humanitārās zinātnes Turīnas Universitātē. Tur viņš ieguva doktora grādu.

Eko ir strādājis par profesoru dažādās vietās. No 1971. gada viņš vadīja semiotikas katedru Boloņas Universitātē. Universitātē "katedra" ir augstākais rangs, ko profesors var iegūt. Trīsdesmit dažādās universitātēs viņam tika piešķirti arī goda grādi.

Par saviem humoristiskajiem darbiem viņš tika nosaukts par patafizikas satrapu. Viena no viņa nozīmīgākajām grāmatām ir "Kā ceļot ar lasi".

Viņš bija UNESCO Gudro padomes loceklis. 2000. gadā viņš saņēma Astūrijas princeses balvu komunikāciju un humanitāro zinātņu jomā.

Eko strādāja arī plašsaziņas līdzekļos, veidojot kultūras programmas. Viņa interešu lokā bija viduslaiki, valodas un klasika. Viņš bija arī Džeimsa Bonda eksperts.

2016. gada 19. februārī Eko nomira savās mājās Milānā, Itālijā, no aizkuņģa dziedzera vēža. Viņam bija 84 gadi.

Slavenāki darbi

Romāni

  • Il nome della rosa (Rožu vārds, 1980) - vēsturisks romāns, kura darbība risinās viduslaikos. Šis romāns padarīja Eko slavenu pēc tam, kad pēc tā tika uzņemta bestselleru filma.
  • Il pendolo di Foucault (Foucault's Pendulum, 1988) - Trīs izdevniecības darbinieki ir ieslodzīti savā izdomā.
  • L'isola del giorno prima (L'isola del giorno prima, 1994) - 17. gadsimta muižnieks nokļūst iesprostots uz jahtas un brīnās par to, kā iet laiks.
  • Baudolino (2000) - imperators sajauc jaunu zemnieku ar savu bērnu. Tas ir pikareskas romāns (romāns, kura galvenais varonis ir negodīgs cilvēks vai noziedznieks. Šī persona stāsta savu stāstu pa gabaliņiem).
  • La Misteriosa Fiamma della Regina Loana (Karalienes Loanas noslēpumainā liesma, 2004) - Vīrietis, kurš zaudē atmiņu, cenšas to atgūt. Romāna darbība risinās Eko jaunības laikā.

Citi darbi

  • Opera Aperta
  • Minimālais dienasgrāmata
  • Kants un ornitorhinkuss
  • Semiotika un valodas filozofija
  • Uzņēmums
  • Māksla un skaistums viduslaiku estētikā
  • Interpretācijas robežas
  • Sešas pastaigas par stāstošajiem mežiem
  • Lector in fabula
  • Apokaliptiķi un integrāti
  • Par literatūru
  • Perfektu valodu meklēšana
  • Skaistuma vēsture
  • Par neglītumu


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3