Jahta — kas tā ir? Definīcija, veidi, izmēri un vēsture

Uzzini, kas ir jahta — definīcija, vēsture, veidi un izmēri. Salīdzini buru un motorjahtas, uzzini izmaksas un padomus jahtas izvēlei.

Jahta ir laivas veids, ko galvenokārt izmanto atpūtai. Parasti tai ir kajīte, tāpēc tai nav jāatgriežas ostā uz nakti. Sākotnēji jahtas bija buru laivas, bet tagad ir arī motorjahtas. Nosaukums cēlies no holandiešu valodas vārda jachtschip, kas sākotnēji nozīmēja medību laivu vai ātrumlaivu. Jahtām ir fiksēts ķīlis.

Jahtas lielums var būt no aptuveni 6 metriem līdz 60 metriem vai vairāk.

Lielākā daļa privāto jahtu ir aptuveni 7 m (23 pēdas) - 14 m (46 pēdas) garas; jahtas būvēšanas un uzturēšanas izmaksas strauji pieaug, palielinoties tās garumam. Amerikas Savienotajās Valstīs burātāji mazākas jahtas mēdz dēvēt par buru laivām, bet burāšanas sportu kopumā - par jahtu sportu. Buru laivu sacīkstēs jahta ir jebkurš buru kuģis, kas piedalās sacensībās.

Jahtu veidi

• Burājahtas — izmanto vēju kā dzinējspēku. Tās var būt vienmastu (sloop), ketch vai yawl, kā arī vairākstabulu konstrukcijas.
• Motorjahtas — galvenais dzinējs ir iekšdedzes vai elektriskais motors; dominē komforts un ātrums.
• Katamarāni un trimaranī — vairāku korpusu jahtas, kas nodrošina stabilitāti un plašāku klāja laukumu.
• Jūras kruīza jahtas — paredzētas ilgstošiem braucieniem un bieži aprīkotas ar plašu dzīvojamo telpu.
• Regates un sacīkšu jahtas — būvētas maksimālai ātrumspējai un manevrēšanai.
• Superjahtas un megajahtas — daudzstāvu, luksusa jahtas, kas bieži pieprasa apkalpi un īpašu reģistrāciju.

Izmēri, klase un klasifikācija

Parasti jahtas klasificē pēc garuma (LOA — length overall). Mazākas jahtas (6–10 m) ir ērtas dienas braucieniem; 10–15 m ir populāras ģimenes ceļošanai; virs 24 m bieži tiek sauktas par superjahtām. Sammaksu, ostas vietu un apkalpes prasības nosaka arī jahtas klase un jahtas reģistrācija. Komerciālajām jahtām var būt nepieciešama vietējo tiesību norma un sertifikācija no klasifikācijas sabiedrībām.

Būvniecība un materiāli

• Visizplatītākie materiāli: GRP/lamināts (fiberglass), koks, alumīnijs, tērauds un jaunākie kompozīti (karbons).
• Izvēle ietekmē svaru, izturību, izturību pret koroziju un uzturēšanas prasības.
• Ķīļa dizains ir svarīgs stabilitātei un burāšanas īpašībām; dažādām jahtām izmanto atšķirīgus ķīļa tipus (fiksētais ķīlis, svārstīgais ķīlis u.c.).

Aprīkojums un drošība

Pat mazāka izmēra jahtām obligāts aprīkojums parasti ietver:

• dzīvības glābšanas vestes,
• izpletņglābšanas laivas vai glābšanas laivas atkarībā no laivas lieluma,
• EPIRB (avārijas raidītājs),
• ugunsdzēsības aparāti,
• radiokomunikācija (VHF), navigācijas iekārtas (GPS, radars),
• uzkārtas un Aprīkojums atbilstoši vietējiem noteikumiem.

Drošības kultūra un regulāras glābšanas rīcības mācības ir tikpat svarīgas kā inventārs.

Izmaksas un uzturēšana

Izmaksas ietver iegādi, apdrošināšanu, ostas vietu, degvielu, remontu, ziemas nolikšanos un regulāru apkopi. Lielāka jahta prasa vairāk apkopes (dzinēja serviss, apvalka apstrāde, stūres un buru sistēmu pārbaude). Antifouling krāsojums, elektroinstalācijas un elektronikas atjaunošana arī var būt būtiskas izmaksas.

Zināšanas un tiesības

Burāšanas vai jahtu vadīšanas prasmes un sertifikāti atšķiras pēc valsts. Dažviet nepieciešamas kapteiņa apliecības vai jūrniecības tiesības, īpaši, ja jahta pārvadā pasažierus komercreisā vai pārsniedz noteiktu izmēru.

Īres un biedrības

Jahtu var iegādāties vai īrēt. Īres iespējas ietver:

• Bareboat charter — īrē bez apkalpes (prasa braukšanas prasmes);
• Crewed charter — iekļauta apkalpe (kapteinis, pavārs, stjuarts u.c.);
• Share ownership — sadalīta īpašuma vai co-ownership modeļi, kas samazina izmaksas.

Vēsture īsumā

Jahtu vārds un koncepts radās Nīderlandē, kur jachtschip apzīmēja ātras medību vai patrulējošas laivas. Laika gaitā tās kļuva par prestiža un atpūtas simbolu. Ar rūpniecisko revolūciju un iekšdedzes dzinēju attīstību radās motorjahtas un plašāka jahtu vērtību spektra industrija, iekļaujot sacīkstes, kruīzu un tūrisma sektoru.

Vides apsvērumi

Jahtu ekspluatācija var ietekmēt jūras vidi — izmeši, izplūde, nederīgu atkritumu izmešana un vēsturiskā kuģošanas traucējumi. Mūsdienās arvien vairāk jahtu izmanto videi draudzīgākas tehnoloģijas: zemu emisiju dzinējus, elektriskos propulsorikus, biodegradējamas tīrīšanas vielas un uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu.

Kopsavilkums

Jahta ir daudzveidīgs jūras transportlīdzeklis, kas var būt gan vienkārša dienas laiva, gan grezna megajahta ar apkalpi. Izvēle starp buru un motorjahtu, materiālu, aprīkojuma un izmēra variantiem atkarīga no paredzētā lietojuma, budžeta un jūrnieciskajām prasībām. Drošība, apkopes plānošana un atbilstība normatīviem ir svarīgi aspekti ikvienam jahtas īpašniekam vai īrniekam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir jahta?

Q: Vai jahtai ir kajīte?

J: Kāda ir vārda "jahta" izcelsme?

J: Vai jahtas ir tikai buru laivas?

J: Kāds ir lielums lielākajai daļai privātīpašumā esošo jahtu?

J: Kādas ir jahtas būvēšanas un uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā tās garumu?

J: Kā burātāji Amerikas Savienotajās Valstīs dēvē mazākas jahtas?

Meklēt pēc burta