Kalnu Karabaha
Kalnu Karabaha (Artsakh) ir reģions Dienvidkaukāzā. Visi reģiona nosaukumi dažādās vietējās valodās tulkojami kā "kalnu Karabaha" vai "kalnu melnais dārzs". Vārds "nagorno" krievu valodā nozīmē "kalnains/uz kalna", "kara" turku valodā nozīmē "melns", bet "bakh" azerbaidžāņu valodā nozīmē "dārzs".
- Armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ, tulkots Lernayin Gharabagh
- azerbaidžāņu valodā: Karabahas augšdaļa" vai "kalnainā Karabaha" (kas nozīmē "augšējā Karabaha" vai "kalnainā Karabaha")
- Krievu valodā: Karabahs, tulkojumā Kalnu Karabahs.
Nargorno Karabaha ir strīdus teritorija. Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka tā ir Azerbaidžānas daļa. Šo teritoriju pārvalda Artsahas Republika, kas nav atzīta. ANO ir aicinājusi atsaukt Armēnijas karaspēku no okupētā reģiona.
Kalnu Karabahas neatzītais karogs
Vēsture
Kalnu Karabaha kļuva par strīda objektu starp Armēniju un Azerbaidžānu 1918. gadā, kad abas valstis pasludināja neatkarību no Krievijas. Teritoriālais strīds netika atrisināts līdz pat 1920. gadam, kad abas jaunās valstis kļuva par Padomju Savienības sastāvdaļu un faktiski zaudēja neatkarību Krievijas komunistu (boļševiku) darbības dēļ. Šajā laikā daudzus azerbaidžāņus nogalināja armēņu teroristi.
Armēnijas pozīcijas atbalstītāji bieži uzsver, ka Kaukāza biroja 1921. gada 5. jūlija rezolūcija acīmredzot tika pieņemta boļševiku spiediena rezultātā, un jebkurā gadījumā šī rezolūcija ir pretrunā ar pašnoteikšanās principu un nevar tikt uzskatīta par spēkā esošu: problēma ir jārisina valstīm, kurās tā ir tieši saistīta, nevis speciāli šim gadījumam izveidotai komitejai trešās valsts valdošās partijas iekšienē.
Kad 80. gadu beigās Maskavā pie varas nāca Mihails Gorbačovs un sāka reklāmas un demokrātisko reformu kampaņas, Kalnu Karabahas armēņi nolēma vērsties ar savām problēmām pie starptautiskajiem un padomju vadītājiem. Sūdzoties par reģiona "piespiedu azerifikāciju", armēņu vairākums sāka kustību par neatkarību.
1991. gada novembrī Azerbaidžānas parlaments, cenšoties apturēt šo kustību, atcēla reģiona autonomijas statusu. Atbildot uz to, Kalnu Karabahas armēņi 1991. gada 10. decembrī sarīkoja referendumu, kurā lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par pilnīgu neatkarību. Kalnu Karabahas azerbaidžāņu kopiena šo referendumu boikotēja.
Šie notikumi un īpaši aptuveni 200 000 azerbaidžāņu vardarbīgā deportācija no Armēnijas izraisīja nemierus pret Azerbaidžānā dzīvojošajiem armēņiem.
Karš par Kalnu Karabahu kļuva par ilgāko un vienu no asiņainākajiem konfliktiem Padomju Savienības valstu-uzvarētāju vēsturē. Saskaņā ar pēdējām aplēsēm tajā ir gājuši bojā 15 000 cilvēku, un bēgļu skaits ir pārsniedzis vienu miljonu.
Šodien Kalnu Karabaha de facto ir valsts, kas sevi dēvē par Kalnu Karabahas Republiku.
· 
· 
· 
· 
· 
· 
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Kalnu Karabaha?
A: Kalnu Karabaha ir strīdīgs reģions Dienvidkaukāzā.
Vai Kalnu Karabaha ir juridiski atzīta par Azerbaidžānas daļu?
Jā, Kalnu Karabaha ir atzīta par Azerbaidžānas daļu.
J: Kas kontrolēja lielāko daļu Kalnu Karabahas no 1994. gada līdz 2020. gada Kalnu Karabahas karam?
A.: No 1994. gada līdz 2020. gada karam lielāko daļu Kalnu Karabahas militāri kontrolēja armēņi kā Arsakahas Republiku.
J: Vai Artsahas Republiku ir atzinusi kāda cita valsts?
A.: Nē, Artsahas Republiku nav oficiāli atzinusi neviena cita valsts.
Vai Armēnija atbalsta Artsahas Republiku?
A.: Jā, Armēnija atbalsta Arsakahu Republiku.
Jautājums: Kas pašlaik kontrolē Kalnu Karabahu?
A.: Pašlaik dažādas Kalnu Karabahas daļas kontrolē gan Azerbaidžāna, gan Armēnija.
Kura valsts pašlaik kontrolē lielāko daļu Kalnu Karabahas?
A.: Azerbaidžāna pašlaik kontrolē lielāko daļu Kalnu Karabahas.
