Šuša
Šuša, pazīstama arī kā Šuši (armēņu: Շուշի), ir pilsēta Kalnu Karabahas reģionā, Azerbaidžānas deju daļā, kas atrodas neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā. Līdz Pirmajam pasaules karam pilsēta bija arī nozīmīgs armēņu kultūras un saimnieciskās dzīves centrs. 1720. gados līdzās Tbilisi tā bija viena no divām galvenajām armēņu pilsētām Aizkaukāzā un pašpārvaldes armēņu kņazistes centrs. Tai bija arī reliģiska un stratēģiska nozīme armēņiem, jo tajā atradās Gazančetsota katedrāle, Kanačžama baznīca un tā kalpoja (kopā ar Lačinas rajonu uz rietumiem) kā sauszemes savienojums ar Armēniju.
1887. gadā tika pabeigta Gazančetsota katedrāles celtniecība.
Vēsture
Šušu 1750-1752. gadā (saskaņā ar citiem avotiem - 1756-1757. gadā) dibināja Panah-Ali hans Džavanširs (r. 1748-1763), neatkarīgās valsts dibinātājs un pirmais valdnieks. Pirmā Karabahas hanistes galvaspilsēta bija 1748. gadā Kebirli rajonā uzceltā Bajatas pils. Tomēr drīz pēc tam Panah Ali hans saprata, ka, lai pasargātu sevi un savu jaunizveidoto hanātu no ārējiem draudiem, jo īpaši no iebrukumiem no Irānas, viņam jāuzceļ jauna, drošāka pils. Saskaņā ar citiem avotiem pēc tam, kad Šuša kalpoja kā pilsēta un senais cietoksnis Armēnijas Varandas kņazistē, tā tika pārveidota par Karabahas hanistes galvaspilsētu.
Šuša bija populārs kalnu un klimatisko apstākļu kūrorts Padomju Savienībā. Pēc 1920. gadā notikušajiem pret armēņiem vērstajiem Šušas slaktiņiem tā kļuva par vienīgo lielo apdzīvoto vietu Kalnu Karabahas padomju autonomijā (1921-1991), kurā pārsvarā nedzīvoja armēņi. 1992. gada 8. un 9. maijā pilsētu ieņēma Armēnijas bruņotie spēki.
Šušā pārsvarā dzīvoja azerbaidžāņi, visi azerbaidžāņu iedzīvotāji kara laikā aizbēga.
