Jevgeņijs Oņegins
Jevgeņijs Oņegins (krievu: Евгений Оне́гин, Евгений Оне́гин) ir Aleksandra Puškina romāns dzejā.
Tā ir krievu literatūras klasika. Tā tika publicēta pa daļām no 1825. līdz 1832. gadam. Pirmais pilnais izdevums tika publicēts 1833. gadā, un pašlaik pieņemtā versija ir balstīta uz 1837. gada izdevumu.
Gandrīz viss darbs sastāv no 389 jambiskā tetrametra strofām ar neparastu atskaņu shēmu "AbAbCCddEffEgg". Šo formu sāka dēvēt par "Oņegina strofu" vai "Puškina sonetu".
Stāstu stāsta stāstnieks (viegli izdomāta Puškina versija), kura tonis ir izglītots, pasaulīgs un intīms. Dažbrīd stāstnieks atkāpjas no teksta, komentējot sociālās un intelektuālās pasaules aspektus. Tas palīdz attīstīt raksturus un sižeta dramatismu.
Sižeta līnija
Oņegins, muižnieks, kurš tikko pārņēmis tēvoča īpašumu, ir smalks jauns dendijs, bet garlaikojas un ir cinisks. Viņam nepatīk kautrīga, grāmatnieciska Tatjana Larina. Drīz pēc abu tikšanās viņa atklāj Oņeginam savu dvēseli vēstulē. Viņa izsaka savu mīlestību pret viņu.
Oņegins neatbild. Kad viņi tiekas personīgi, viņš noraida viņas piedāvājumu. Šo slaveno runu bieži dēvē par "Oņegina sprediķi" Viņš atzīst, ka vēstule bijusi aizkustinoša, bet saka, ka laulība viņam ātri apniks un viņš Tatjanai var piedāvāt tikai draudzību. Viņš iesaka viņai turpmāk vairāk kontrolēt savas jūtas, lai kāds cits vīrietis neizmantotu viņas nevainību.
Viņu dzīvei attīstoties. Viņa dzīve sabrūk pēc tam, kad viņš duelī nogalina savu labāko draugu. No otras puses, viņas dzīve uzplaukst.
Paiet gadi, un viņš apmeklē bālu Sanktpēterburgā. Viņš ierauga skaistu sievieti, kas piesaista visu uzmanību. Viņš saprot, ka viņa ir Tatjana. Tagad viņa ir precējusies ar novecojušu princi. Viņš kļūst apsēsts ar vēlmi iegūt viņas simpātijas, neskatoties uz to, ka viņa ir precējusies. Tomēr viņa mēģinājumi tiek noraidīti. Viņš raksta viņai vairākas vēstules, bet nesaņem atbildi.
Beigu beigās Oņeginam izdodas satikt Tatjanu un viņš piedāvā viņai iespēju atjaunot viņu iepriekšējo mīlestību. Viņa atceras dienas, kad viņi varētu būt bijuši laimīgi, taču šis laiks ir pagājis. Oņegins atkārto savu mīlestību pret viņu. Uz mirkli apjukusi, viņa atzīst, ka joprojām mīl viņu, bet viņa neļaus viņam viņu sagraut. Viņa paziņo, ka ir apņēmības pilna palikt uzticīga savam vīram. Viņa atstāj viņu viņa rūgtajām nožēlām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Jevgeņijs Oņegins?
A: "Jevgeņijs Oņegins" ir Aleksandra Puškina romāns dzejā, kas ir krievu literatūras klasika.
J: Kad tika publicēts "Jevgeņijs Oņegins"?
A: Tas tika publicēts pa daļām no 1825. līdz 1832. gadam.
J: Kad tika publicēts pirmais pilnais "Jevgeņija Oņegina" izdevums?
A: Pirmais pilnais izdevums tika publicēts 1833. gadā.
J: Uz ko balstās šobrīd pieņemtā "Jevgeņija Oņegina" versija?
A: Pašlaik pieņemtā versija ir balstīta uz 1837. gada izdevumu.
J: Kāda ir "Jevgeņija Oņegina" strofu atskaņu shēma?
A: "Jevgeņija Oņegina" strofās ir izmantota "AbAbCCddEffEgg", kas ir pazīstama kā "Oņegina strofa" vai "Puškina sonets".
Jautājums: Kas stāsta stāstu lugā "Jevgeņijs Oņegins"?
A: Stāstu stāsta stāstnieks, kas ir viegli izdomāta Puškina versija.
J: Kāds ir stāstnieka tonis lugā "Jevgeņijs Oņegins"?
A.: "Jevgeņija Oņegina" stāstnieka tonis ir izglītots, pasaulīgs un intīms. Dažbrīd stāstnieks atkāpjas no teksta, komentējot sociālās un intelektuālās pasaules aspektus, lai palīdzētu attīstīt raksturus un sižeta dramatismu.
