Rima shēma
Rīmēšanas shēma ir dzejoļa vai dziesmas rindas. Cilvēki parasti izmanto burtus, lai norādītu, kuras rindas rīmējas ar kurām citām rindām. Piemēram, dzejolī, kas ir ABAB, pirmā un trešā rinda rīmējas viena ar otru, bet otrā un ceturtā rinda rīmējas viena ar otru. Visvienkāršākās atskaņu shēmas ir AA, AAA, AABB, ABAB un ABBA. Ir arī sarežģītākas shēmas, piemēram, ABABBCC (karaliskā rima), ABABABCC (ottava rima) vai ABABBBCBCC (Spensera strofa). Sonetiem var būt ļoti atšķirīgas rimu shēmas: itāļu (ABBA ABBA CDC DCD, ABBA ABBA CDE CDE, ABBA ABBA CDE CDE EDC), franču (ABBA ABBA CDCD EE), Spensera (ABAB BCBC CDCD EE) vai Šekspīra (ABAB CDCD EFEF GG).
Palūdz man raudāt, un es raudāšu
Kamēr man ir acis, lai redzētu;
Un man nav neviena, tomēr es glabāt
Sirds, kas par Tevi raudās.
(Roberts Herriks, Anthei, kas var viņam pavēlēt jebko), ABAB dzejolis
Dažkārt ir arī iekšējās atskaņas. Nākamajā strofā no Samuela Teilora Koleridža "The Rime of the Ancient Mariner" ir rindas un aliterācija:
Pūta gaišs vējš, plūda baltas putas,
Brāze sekoja brīvi;
Mēs bijām pirmie, kas pārsprāga
Šajā klusajā jūrā.
Dažas shēmas ir izplatītas, citas tiek izmantotas ļoti reti. Shēma AABBCC ir vienkārša un sastopama visur, bet shēma ABCCBA, ko Roberts Braunings izmantoja "Sapulcē naktī", nekad nebija populāra:
Pelēkā jūra un garā melnā zeme;
Un dzeltenais pusmēness liels un zems;
Un pārsteigti mazie viļņi, kas lēkā
Ugunīgos gredzenos no miega,
Kā es iegūt līcī ar stumšanas priekšgalu,
Un nodzēst tās ātrumu i' slushy smiltis.
Ir daudz iespēju, kā veidot atskaņu shēmu. Piecu rindu strofām var būt jebkura no desmit shēmām ar divām dažādām atskaņām: AAABB, AABABAB, AABBA, ABBAA, ABABA, ABAAB, AABBB, ABABB, ABBAB, ABBBA. Vēl viena iespēja, protams, ir AAAAA. Ievērojiet, ka divas vai trīs atskaņas var būt savstarpēji saistītas, atkārtojot vienu un to pašu patskani. Džambatistas Marīno dzejolī Adone rīmēšanas shēma ir ABABABCC (ottava rima), bet šajā strofā visas rēmas ir balstītas uz patskaņu [i]. Šī iezīme parādās itāļu valodas tekstā, bet ne citās valodās:
Giunto a quel passo il giovinetto Alcide,
che fa capo al camin di nostra vita,
trovò dubbio e sospeso infra due guide
una via, che' due strade era partita.
Facile e piana la sinistra ei vide,
di delizie e piacer tutta fiorita;
l'altra vestìa l'ispide balze alpine
di duri sassi e di pungenti spine.
Dzejniekam, laika periodam vai dzejas veidam var būt vēlamā atskaņu shēma. Piemēram, skotu dzejnieks Roberts Bērnss deva priekšroku shēmai AAABAB. Viduslaiku angļu dzejā bija izplatīta arī karaliskā rimu shēma ABABBCC. Ottava rima bija raksturīga episkajiem dzejoļiem. Daudzi lieli episkie dzejoļi tika sarakstīti itāļu, spāņu vai portugāļu valodā ar ABABABCC shēmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dzejolis?
A: Rīmēšanas shēma ir dzejoļa vai dziesmas rindu rīmēšanas modelis. Parasti to norāda ar burtiem, lai parādītu, kuras rindas rīmējas viena ar otru.
J: Kādas ir dažas izplatītākās atskaņu shēmas?
A.: Biežāk sastopamās pamata atskaņu shēmas ir AA, AAA, AABB, ABAB un ABBA.
J: Vai ir sarežģītākas shēmas?
A: Jā, ir arī sarežģītākas shēmas, piemēram, ABABBCC (karaliskā rima), ABABABCC (ottava rima) vai ABABBBCBCC (Spensera strofa).
J: Kā sonetiem ir dažādas atskaņu shēmas?
A: Sonetiem var būt ļoti atšķirīgas atskaņu shēmas atkarībā no valodas, kurā tie ir uzrakstīti. Piemēram, itāļu sonetiem parasti ir ABBA ABBA CDC DCD, ABBA ABBA CDE CDE vai ABBA ABBA CDE CDE EDC, bet franču sonetos izmanto ABBA ABBA CDCD EE shēmu, bet Spensera un Šekspīra sonetos - attiecīgi AABB BCBC CDCD EE un AABB CDCD EFEF GG shēmu.
J: Kas ir iekšējā rīmēšana?
A: Iekšējās atskaņas rodas tad, ja divi vārdi vienā dzejas rindā skan līdzīgi. To var panākt ar aliterācijas palīdzību, kad kopā tiek izmantoti vārdi, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu, vai ar asonanses palīdzību, kad kopā parādās vārdi, kuros ir līdzīgas patskaņu skaņas.
Vai ir kāds īpašs dzejoļu veids, kam ir vēlamā atskaņu shēma?
A: Jā, daži dzejnieki savos darbos var dot priekšroku noteiktiem dzejoļu veidiem vai arī noteiktos laika periodos var dot priekšroku konkrētiem dzejoļu veidiem ar noteiktiem rīmju modeļiem. Piemēram, Roberts Bērnss deva priekšroku AAAABB shēmai, savukārt viduslaiku angļu dzejā bija populāra Rima Royal, bet Ottava Rima bija raksturīga episkiem dzejoļiem, kas rakstīti itāļu spāņu vai portugāļu valodā.
