Džeimss Vats (1736. gada 19. janvāris – 1819. gada 25. augusts) bija skotu matemātiķis un inženieris. Viņš neizgudroja pirmo tvaika dzinēju, taču pārveidoja to tā, lai tas darbotos daudz efektīvāk un ekonomiskāk. Laikā, kad Vatss sāka strādāt pie tvaika dzinējiem, jau pastāvēja agrīnās konstrukcijas (piemēram, Saverija un Ņūkomena tvaika dzinēji). Vatss veica virkni tehnisku uzlabojumu, kas padarīja tvaika mašīnas piemērotas rūpnieciskām vajadzībām un bija viens no 18. un 19. gadsimta industriālās revolūcijas galvenajiem virzītājspēkiem. Džeimss Vatss ir plaši atzīts par izcilu inženieri; viņa uzlabotā Ņūkomena tipa mašīna kļuva par industrijas standartu.
Agrīnā dzīve un karjera
Vatss dzimis Greenokā (Skotijā). Viņš apguva precīzās instrumentu izgatavošanas prasmes un strādāja par mehānisko instrumentu meistaru, kas deva viņam praktisku tehnisko bāzi turpmākajiem pētījumiem. 1760. gadu sākumā, strādājot Glāzgovas universitātē, viņš saņēma uzdevumu salabot Ņūkommena tipa tvaika dzinēju — tas izraisīja interesi par to, kā uzlabot iekārtas efektivitāti un samazināt degvielas patēriņu.
Galvenie izgudrojumi un uzlabojumi
- Atsevišķais kondensators: ap 1765. gadu Vatss izstrādāja atsevišķu kondensatoru, kas ļāva kondensēt tvaiku ārpus galvenā cilindra. Šis risinājums būtiski samazināja siltuma zudumus un palielināja darbības efektivitāti; par to Vatss ieguva patentu 1769. gadā.
- Divpusēja iedarbība (double-acting) un rotācijas kustības pārvēršana: turpmākie uzlabojumi un mehānismi — tai skaitā ierīces, kas ļāva iegūt rotācijas kustību no svārsta (beam) tipa dzinēja — padarīja mašīnas piemērotas industriālām iekārtām, piemēram, tekstilrūpniecībai un raktuves ūdens sūknēšanai.
- Paralēliskā kustība (parallel motion) un citas mehānikas inovācijas: Vatss radīja mehānismus, kas nodrošināja taisnvirziena kustības vadību un precizitāti, kā arī uzlaboja dzinēju drošību un darbības kontroli.
- “Horsepower” koncepcija: lai tirgotos ar savām iekārtām, Vatss ieviesa vienību «horsepower» (zirgspēks) kā praktisku salīdzinājumu ar zirgu veiktspēju — tas palīdzēja klientiem saprast dzinēju jaudu un degvielas ekonomiju.
Sadarbība, uzņēmējdarbība un sabiedriskā darbība
Pirms lielā izrāviena Vatss sadarbojās ar John Roebuck, kurš sniedza finanšu atbalstu pirmajiem pētījumiem. Vēlāk Roebuck finansiālo grūtību dēļ pārdeva savas tiesības, un Vatss nodibināja ilgstošu un veiksmīgu sadarbību ar ražotāju Matthew Boulton — uzņēmumā Boulton & Watt (dibināts formāli 1775. gadā). Šī partnerība apvienoja Vatša tehnisko meistarību ar Boultona ražošanas kapacitāti un biznesas prasmēm; kopā viņi izplatīja modernizētās tvaika mašīnas visā Apvienotajā Karalistē un ārpus tās.
Džeimss Vatss bija arī Lunar Society loceklis — intelektuāla un tehniska kopiena Birmingemā, kurā darbojās tādi domātāji kā Erasmus Darwin, Josiah Wedgwood un Joseph Priestley. 1785. gadā Vatss tika ievēlēts par Fellow of the Royal Society, atzīstot viņa nozīmīgo ieguldījumu zinātnē un rūpniecībā.
Ietekme un piemiņa
Vatša tehniskie uzlabojumi padarīja tvaika mašīnas daudz efektīvākas un ekonomiskākas, veicinot rūpniecisko ražošanu, dzelzceļu un citus tehnoloģiskus attīstības virzienus. Boulton & Watt iekārtas tika izmantotas rūpnīcās, raktuves ūdens sūknēšanai un citur, kas kopumā paātrināja pārveidi uz centralizētu, mehānisku ražošanu.
Mūsdienās lielākā daļa cilvēku viņu godina, nosaucot viņa vārdā jaudas mērvienību - vatu.
Personiskie dati un beigas
Vatss mira 1819. gada 25. augustā Handsvortā (netālu no Birmingemas), un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem industriālās inženierijas pionieriem. Viņa mantojums nav tikai atsevišķi izgudrojumi, bet arī paātrināta tehnoloģiskā pārveide, kas iespaidoja moderno rūpniecību un enerģijas izmantošanu visā pasaulē.




