Kibernētika
Kibernētika ir pētījums par dzīvnieku un mašīnu kontroli un komunikāciju. Norberts Vīners piebilda: "Informācija ir informācija, nevis matērija vai enerģija". 155
Ross Ešbijs (Ross Ashby) to definēja šādi: "Koordinācija, regulēšana un kontrole būs tās tēmas, jo tās ir vislielākā bioloģiskā un praktiskā interese... tā aplūko nevis lietas, bet gan uzvedības veidus. Tā neprasa "kas ir šī lieta?", bet gan "ko tā dara?". Ešbijs turpināja:
"Kibernētika ir līdzīga reālai mašīnai - elektroniskai, mehāniskai, nervu vai ekonomiskai - līdzīgi kā ģeometrija ir līdzīga reālam objektam mūsu sauszemes telpā."
Luijs Kufignāls teica, ka kibernētika ir "māksla nodrošināt darbības efektivitāti".
Kibernētika jau no paša sākuma bija starpdisciplināra studiju joma. Tajā piedalījās cilvēki no vismaz desmit akadēmiskajām disciplīnām. Pēc Otrā pasaules kara to aizsāka divi notikumi. Pirmais bija tas, ka kara laikā dažādu jomu zinātnieki bija strādājuši kopā pie dažādiem militāriem projektiem. Viņi daudz ko iemācījās par to, kā sadarboties ar dažādiem partneriem. Otrais notikums bija datoru izgudrošana kara laikā.
Valstis, kurās tika uzsākta kibernētika, bija Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis, taču šī ideja ātri izplatījās Francijā, Krievijā un citās valstīs. Cits, vēl slavenāks "starpdisciplināro pētījumu" piemērs bija molekulārā un šūnu bioloģija.
Pask's Conversation Theory ilustrācija.
Būvkonstrukcija
Iedomājieties vienkāršu sistēmu, piemēram, centrālapkures sistēmu.
Uz mērķi orientētai jeb vadības sistēmai ir četras daļas:
- Sensors (S): sistēmas vides pārbaude.
- Mērķis (G): sistēmas vēlamā stāvokļa specifikācija.
- Kļūdu noteikšana (E): metode, lai noteiktu starpību starp pašreizējo stāvokli un mērķa stāvokli.
- Iedarbinātājs (E'): darbības, ko sistēma var veikt, lai tuvinātu vidi mērķim.
Ierīci, kas to dara, sauc par termostatu.
Vēlākie gadi
Kibernētika strauji attīstījās, un par to interesējās daži no lielākajiem pēckara laika domātājiem. Kad šī paaudze nomira un dažas cerības, kas tika liktas uz mākslīgo intelektu un robotiku, lēni sāka dot rezultātus, kibernētika nedaudz atkāpās no ievērības.
Saistītās lapas
- Homeostāze
- Pašorganizācija
- Vispārējā sistēmu teorija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kibernētika?
A: Kibernētika ir zinātne par kontroli un komunikāciju dzīvniekos un mašīnās. Tā koncentrējas uz uzvedības veidiem, nevis lietām, un aplūko, kā nodrošināt darbības efektivitāti.
J: Kas radīja frāzi "Informācija ir informācija, nevis matērija vai enerģija"?
A: Šo frāzi radīja Norberts Vīners.
J: Kā Ross Ešbijs definēja kibernētiku?
A: Ross Ešbijs to definēja kā "stūrmaņu mākslu... tās tēmas būs koordinācija, regulēšana un kontrole, jo tās rada vislielāko bioloģisko un praktisko interesi... tā aplūko nevis lietas, bet gan uzvedības veidus. Tā neprasa "kas ir šī lieta?", bet gan "ko tā dara?""".
J: Kurās valstīs pēc Otrā pasaules kara sākās kibernētika?
A: Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis bija divas valstis, kas pēc Otrā pasaules kara sāka nodarboties ar kibernētiku; tomēr Francija, Krievija un citas valstis arī ātri to pārņēma.
Kāds notikums aizsāka kibernētiku pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc Otrā pasaules kara kibernētiku aizsāka divi notikumi - kara laikā dažādu profesiju zinātnieki bija strādājuši kopā pie dažādiem militāriem projektiem, kas viņiem iemācīja sadarboties ar partneriem; turklāt šajā laikā tika izgudroti arī datori.
J: Kāds bija vēl viens starpdisciplināru pētījumu piemērs, kas radās šajā laika posmā?
A: Molekulārā un šūnu bioloģija bija vēl viens starpdisciplināru pētījumu piemērs, kas radās šajā laika posmā.
