1780. gadi — notikumi, pasaules līderi, dzimšanas un nāves gadījumi

1780. gadi: pārskats par svarīgākajiem notikumiem, pasaules līderiem, ievērojamām dzimšanām un nāvēm — hronoloģija un stāsti, kas ietekmēja vēsturi.

Notikumi

• 1780 — Lielais viesuļvētras gads (Great Hurricane of 1780): oktobrī Karību salās notika vētra, kas tiek uzskatīta par nāvējošāko Atlantijas vētru vēsturē, izraisot plašas postījumus un tūkstošiem upuru.
• 1780 — Gordonu nemieri (Gordon Riots): jūnijā Londonā notika vardarbīgi protesti pret katoļiem vērstiem ierobežojumiem. Nemieri radīja lielas sekas un pilsētas postījumus.
• 1780 — Bezmirstības maiņa Habsburgu impērijā: 29. novembrī mira Marija Terēze; viņas dēls Jāzeps II kļuva par vienīgo valdnieku (viņš jau pirms tam bija kopvaldnieks).
• 1781 — Jorktaunas aplenkums (Siege of Yorktown): 28. septembris–19. oktobris — britu ģenerāļa Kornvolisa padzīšana faktiski noteica Lielbritānijas karaspēka sakāvi Amerikā un piešķīra impulsu miera sarunām.
• 1783 — Laki izvirdums (Islandē): 1783–1784. gada izvirdums radīja plašas klimatiskas sekas un lauksaimniecības katastrofas Ziemeļeiropā, izraisot badu un veselības problēmas.
• 1783 — Karadarbības beigšana un Miera līgumi: 3. septembrī Parīzē tika parakstīts Miera līgums starp Lielbritāniju un Amerikas Savienotajām Kolonijām, atzīstot ASV neatkarību (preliminārie līgumi bija 1782. gadā).
• 1783 — Lidojuma izgudrojumi: 21. novembrī notika pirmais brīvais cilvēka pārvadāšanas lidojums ar karstu gaisa balonu (Pilâtre de Rozier un François Laurent d'Arlandes) — nozīmīgs solis aviācijas vēsturē.
• 1786–1787 — Šeiza (Shays') sacelšanās: ASV Masačūsetsas štatā notika zemnieku un veterānu sacelšanās pret augstajām parādsaistībām un nodokļiem, kas ietekmēja debates par federālo varu un konstitucionālo reformu.
• 1787 — ASV Konstitūcijas konvents: 25. maijs–17. septembris Filadelfijā — pieņemta jaunā Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcija, kas iezīmēja pāreju no Konfederācijas uz federālu valdību.
• 1787 — Ziemeļrietumu likums (Northwest Ordinance): regulēja Amerikas rietumu teritoriju iekļaušanu un noteica principus par kolonizāciju, brīvību un izslēgšanu verdzībai noteiktos novados.
• 1788 — Pirmā flote un Austrālijas kolonizācija: janvārī pirmā flote (First Fleet) ieradās Austrālijā (Botānijas līcis un Port Džeksons), tika dibināta pamatiedzīvotāju koloniāla apmetne, kas vēlāk kļuva par Sidneju.
• 1788 — ASV Konstitūcijas ratifikācija: 21. jūnijā viens otram sekojot deviņām ratifikācijām, Konstitūcija stājās spēkā; notika debates par tiesībām un pirmajiem federālajiem pienākumiem.
• 1789 — Franču revolūcijas sākums: 5. maijā sapulcināts Stāvokļu ģenerālis (Estates-General), 20. jūnijā — Tenisa tiesas zvērests (Tennis Court Oath), 14. jūlijā — Bastīlijas iebrukums. Šie notikumi atzīmēja ievērojamu sociālu un politisku pavērsienu Eiropā.
• 1789 — Džordžs Vašingtons inaugurēts: 30. aprīlī Džordžs Vašingtons kļuva par pirmo ASV prezidentu saskaņā ar jauno Konstitūciju.

Pasaules līderi

1780. gadu desmitgade bija laiks, kad daudzās lielvarās valdīja stabilas, ilgstošas dinastijas un izcēlās daudzi ievērojami monarhi un valstu vadītāji. Galvenie no tiem:

• Apvienotā Karaliste — Karalis Džordžs III (režīms 1760–1820).
• Francija — Ludvigs XVI (režīms 1774–1792), kura valdīšanas beigas noveda pie Francijas revolūcijas.
• Austrija / Habsburgi — Marija Terēze valdīja līdz 1780. gadam; pēc viņas nāves faktiskais galvenais valdnieks bija Jāzeps II.
• Prūsija — līdz 1786. gadam Frīdrihs II Lielais, pēc viņa nāves tronī Frīdrihs Vilhelms II (no 1786).
• Krievija — Katrīna Lielā (1762–1796).
• Spānija — Kārlis III valdīja līdz 1788. gadam; pēc viņa nāves tronī kāpa Kārlis IV.
• Osmaņu impērija — valdīja Abduls Hamids I (līdz 1789), pēc tam sāka mainīties vadība un reformas.
• Zviedrija — Gustavs III (režīms 1771–1792).
• Polijas–Lietuvas kopvalsts — Stanisłavs II Augusts (1764–1795) mēģināja veikt reformas sarežģītā starptautiskā situācijā.
• Jaunās Amerikas Savienotās Valstis — no 1781. līdz 1789. gadam notika pāreja no Konfederācijas pie federālās valdības; Džordžs Vašingtons kļuva par pirmo prezidentu 1789. gadā.

Dzimšanas gadījumi (izcili cilvēki)

• Mary Somerville (dz. 26.12.1780) — skotu zinātniece un populārzinātniskās literatūras autore, kuru dēvē par vienu no 19. gadsimta intelektuālajām figūrām zinātnes popularizēšanā.
• John C. Calhoun (dz. 18.03.1782) — ASV politiķis, viceprezidents un ievērojama figūra 19. gadsimta amerikāņu politiskajās debatēs.
• Simón Bolívar (dz. 24.07.1783) — Venecuēlas neatkarības līderis, kurš spēlēja galveno lomu vairāku Dienvidamerikas valstu neatkarības kustībā.
• Ferdinands VII (dz. 14.09.1784) — vēlāk Spānijas karalis, kura valdīšana bija sarežģīta un saistīta ar Napoleona karu pēctecību.
• Georg Simon Ohm (dz. 16.03.1789) — vācu fiziķis, kurš formulēja Ohma likumu elektrībai.

Nāves gadījumi (izcili cilvēki)

• Marija Terēze (mira 29.11.1780) — Habsburgu imperatore, kura ilgstoša valdīšana ieviesa reformas un nostiprināja Habsburgu impērijas pozīcijas Centrāleiropā.
• Samuel Johnson (mira 13.12.1784) — angļu rakstnieks, leksikogrāfs un intelektuāls, pazīstams ar savu "A Dictionary of the English Language".
• Frīdrihs II (Frīdrihs Lielais) (mira 17.08.1786) — Prūsijas karalis, kurš modernizēja valsti un nostiprināja tās militāro un kultūras lomu Eiropā.
• Kārlis III (Spānija) (mira 14.12.1788) — spāņu karalis, kurš īstenoja birokrātiskas un ekonomiskas reformas savā valdīšanas laikā.
• Thomas Gainsborough (mira 02.08.1788) — ievērojams angļu gleznotājs, pazīstams portretu un ainavu mākslā.

Secinājums: 1780. gadi bija pārmaiņu un pārbūves laiks: Amerikas Savienoto Valstu politiskā nometne nostiprinājās ar Konstitūciju, pasaules kartē notika jaunas koloniālas sakārtošanas (Austrālija), tehnoloģiju un zinātnes progress (gaisa baloni, zinātniskie atklājumi) mijās ar dabas katastrofām (Laki izvirdums, Karību viesuļi) un sociālo perversiju – Francijas revolūcijas pirmsākumi pieņēma formu. Šis periods nozīmīgi ietekmēja 19. gadsimta globālo attīstību.

Meklēt pēc burta