Marija Terēzija: Austrijas imperatore un Habsburgu reformētāja (1717–1780)

Austrijas Marija Terēzija (1717. gada 13. maijs – 1780. gada 29. novembris) bija vienīgā Habsburgu dinastijas vadītāja sieviete. Viņa kļuva par valdnieci pēc sava tēva, imperatora Karla VI, nāves 1740. gadā, kad iepriekš izsludinātā Pragmatiskā sankcija ļāva Habsburgiem nodot mantošanu arī pa vīna līniju. Marija Terēzija bija Svētās Romas impērijas imperatore (kā sieva imperatoram Francim I), Ungārijas un Bohēmijas karaliene un pārvaldīja Austrijas hercogistes un citas Habsburgu zemes.

Valdīšanas sākums un ārpolitika

Pēc Karla VI nāves Marijas troņa tiesības tika apstrīdētas, kas noveda pie Ilga Austrijas uzvaras kara (War of the Austrian Succession, 1740–1748). Šajā laikā Prūsijas karalis Frīdrihs II (Frederick the Great) ieņēma Sileziju — zaudējums, ko Marija Terēzija centās atgūt tālākajos konfliktos, tostarp laikā no 1756. līdz 1763. gadam (Sešu gadu karš), kad mainījās Eiropas alianses (tā dēvētais "Diplomātiskais pavērsiens"). Lai saglabātu varu un aizsargātu savas zemes, viņa veidoja diplomātiskas vienošanās un izmantoja gan militārus, gan politiskus līdzekļus.

Reformas un iekšlietas

Marija Terēzija bija klasiskā "apgaismota absolūtiste" — viņa uzturēja stipru centrālo varu, taču centās modernizēt valsti ar mērķi palielināt efektivitāti un nodokļu ieņēmumus. Galvenie reformu virzieni:

Administrācijas un finanšu reformas: tika pārkārtota valsts pārvalde, centralizēta budžeta uzskaite un nostiprināta valsts kase. Tas ļāva labāk finansēt armiju un pārvaldību.
Militārās reformas: modernizēta armija, dibinātas mācību iestādes (piemēram, Theresian Military Academy Wiener Neustadt 1751. gadā), lai uzlabotu virsnieku sagatavošanu.
Tieslietu un administratīvās reformas: centralizēta tiesu sistēma, ierobežota spīdzināšanas prakse un centieni vienkāršot un vienot tiesību normu piemērošanu visās hercogistēs.
Saimnieciskās un lauksaimniecības reformas: tika cenšanās uzlabot zemnieku stāvokli — ierobežot lauku darbus un pakļautu ļaunprātīgas izspiešanas, kā arī regulēt zemes izmantošanu. Pilnīgu dzimtbūšanas atcelšanu viņa neieviesa, taču pieņēma pasākumus, kas pakāpeniski samazināja kungu tiesības pār zemniekiem.
Izglītība un veselība: 1774. gada vispārīgā skolu kārtība (Allgemeine Schulordnung) noteica obligātu pamatskolu izglītību, īpašu uzmanību pievēršot lasītprasmei un reliģiskai audzināšanai. Viņa arī atbalstīja medicīnas iestāžu attīstību un cīnījās pret epidēmijām (piem., popularizēja vakcināciju).

Kultūra un arhitektūra

Marija Terēzija kultūras jomā spēlēja nozīmīgu lomu — viņas dēļ Vīne kļuva par Eiropas mākslas un it īpaši mūzikas centru. Viņa atbalstīja komponistus un operu veidošanu, kā arī pasūtīja pils un pils kompleksi pārbūvei, lai tie līdzinātos lielajām galma rezidencēm Rietumeiropā. Savas valdīšanas laikā viņa pārveidoja karalisko pili pie Vīnes (piem., Schönbrunn un Hofburg ēku kompleksus), lai tie vizuāli un reprezentācijas ziņā būtu līdzīgi Versaļai.

Personīgā dzīve un ģimene

Marija Terēzija 1736. gadā apprecējās ar Franci Stefani (Francis Stephen) no Lorenas, kurš vēlāk kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru Frānci I. No šīs laulības viņai bija 16 bērni; daudzus no tiem viņa izmantoja politiskos mērķos, slēdzot dinastiskas laulības ar citām karaliskām ģimenēm. Starp viņas bērniem bija nākamie svarīgākie valdnieki un monarhi — Jāzeps II (Joseph II), kurš pēc 1765. gada kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru un vēlāk ķēniņu Habsburgu zemēs, un Marija Antuanete, kura kļuva par Francijas karalieni.

Mantojums un vērtējums

Marija Terēzija vēsturē tiek vērtēta divdomīgi. Viņa nostiprināja valsts varu, modernizēja iestādes un uzlabojis administratīvo kapacitāti, kas sagatavoja Habsburgus 19. gadsimta modernizācijai. Tajā pašā laikā daudzas no viņas politikas iezīmēm bija konservatīvas — viņa aktīvi aizstāvēja katoļu bazara lomu sabiedrībā un neieviesa radikālas sociālās pārmaiņas, ko vēlāk īstenos viņas dēls un citi apgaismoti valdnieki. Viņas valdīšanas laikā zemnieku dzīves apstākļi daļēji uzlabojās, tomēr pilnīga dzimtbūšanas atcelšana pienācīgi nenotika līdz vēlākām reformām.

Vēsturē viņa ir plaši pazīstama kā imperatore Marija Terēzija — stipra un aktīva valdniece, kuras lēmumi būtiski ietekmēja Centrāleiropas politiku, administrāciju un kultūras attīstību 18. gadsimta laikā.

Biogrāfija

Marija Terēzija piedzima 1717. gada 13. maijā Vīnē, Austrijā. Viņas vecāki bija Kārlis VI, Svētās Romas impērijas imperators, un Elizabete Kristīne Brunsvikas-Volfenbitelas. Viņas tēvs bija izdevis 1713. gada Pragmatisko sankciju - dekrētu, kas, neraugoties uz Salu likumu aizliegumu, ļāva valdnieci ievēlēt sievieti.

Marija Terēzija apprecējās ar Lotringas hercogu Francisku Stefanu I mīlestības dēļ. Viņiem bija sešpadsmit bērni, kuru vārdi minēti šeit:

Austrijas erchercogiene Marija Elizabete (1737-1740)
Austrijas erchercogiene Marija Anna (1738-1789)
Austrijas erchercogiene Marija Karolīna (1740-1741)
Svētās Romas impērijas imperators Jozefs II (1741-1790)
Austrijas arhibīskapiene Marija Kristīna, Tešenas hercogiene (1742-1798)
Austrijas erchercogiene Marija Elizabete (1743-1808)
Austrijas erchercogs Kārlis Jozefs (1745-1761)
Austrijas erchercogiene Marija Amālija (1746-1804)
Svētās Romas impērijas imperators Leopolds II (1747-1792)
Austrijas erchercogiene Marija Karolīna (dzimis nedzīvs 1748. gadā)
Austrijas erchercogiene Marija Johanna Gabriela (1750-1762)
Austrijas erchercogiene Marija Jozefa (1751-1767)
Neapoles un Sicīlijas karaliene Marija Karolīna Austrijas (1752-1814)
Francijas un Navarras karaliene Marija Antuanete, dzimusi Marija Antonija (1755-1793)
Austrijas erchercogs Maksimiliāns Francisks (1756-1801)

Marija Terēzija nomira 1780. gada 29. novembrī Vīnē, Austrijā.

Marija Terēzija Austrijas 1772. gadā.

Marijas Terēzes monēta