1760. gadi — nozīmīgākie notikumi, tendences, līderi, dzimšanas un nāves

·         1 Notikumi un tendences

o    1.1 Notikumi

·         2 Pasaules līderi

o    2.1 Dzimšana

o    2.2 Nāves gadījumi

Notikumi un tendences (1760. gadi)

1760. gadi bija pārejas periods starp lielajiem 18. gadsimta konfliktiem un politiskajām, ekonomiskajām un kultūras pārmaiņām, kas sagatavoja vietu revolucionāriem notikumiem un rūpnieciskajai attīstībai vēlākajos gados. Galvenās tendences šajā dekādē bija:

• Politiskā pārkārtošanās Eiropā un Krievijā: pēc garajiem kariem (piem., Ģeogrēfiski liels satricinājums notika ar septiņu gadu karu beigu posmu un monarchiju maiņām) lielvalstu diplomātija pārkārtojās.
• Enlightenment/Apgaismība: intelektuālās kustības ietekme pieauga — filozofi, publicisti un zinātnes piekritēji izplatīja idejas par pilsoņu tiesībām, izglītību un kritisku domāšanu.
• Rūpnieciskās revolūcijas agrīnie posmi: Lielbritānijā parādījās tehniskie uzlabojumi un lauksaimniecības modernizācija, kas palielināja ražību un sagatavoja pamatus rūpniecības attīstībai.
• Koloniālās spriedzes Amerikā: britu koloniju un metropoles attiecības pasliktinājās pēc nodokļu un tirdzniecības regulējumiem, kas galu galā noveda pie neatkarības kustības.
• Globālā tirdzniecība un Atlantijas ekonomika: tirdzniecība, tostarp arverga darba izmantošana un preču apmaiņa, palielināja ekonomikā svarīgu lomu un radīja sociālpolitiska spriedzi daudzās teritorijās.

Notikumi

• 1760 — Lielbritānijas tronī nāk Džordžs III: 25. oktobrī mira karalis Džordžs II, un to pašu dienu tronī uzstājās viņa mazmazdēls Džordžs III. Viņa valdīšana (sākot no 1760. gada) bija nozīmīga gan iekšpolitiskai, gan koloniju politikai.
• 1762 — Pētera III gāšana un Katrīnas II sākums Krievijā: 1762. gada jūlijā Pēteris III tika gāzts un drīz pēc tam nomirts; pie varas nāca Katrīna II (Katrīna Lielā), kura ilgstoši ietekmēja Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku.
• 1763 — Septiņu gadu kara beigas: 1763. gadā noslēdzās Septiņu gadu karš ar vairākiem miera līgumiem (piem., Parīzes līgums), kas būtiski pārkārtoja koloniālās robežas un lielvaru ietekmi pasaulē.
• 1763 — Karaliskais proklamējums Ziemeļamerikā: Lielbritānijas karalis izdeva Royal Proclamation (1763), kas noteica jaunus noteikumus attiecībā uz indiāņu zemēm un koloniju paplašināšanos trans-Appalaches reģionā, radot neapmierinātību kolonijās.
• 1764–1767 — Likumdošanas soļi Britu impērijā: pēc kara britu parādsaistības un mēģinājumi palielināt ieņēmumus noveda pie tādiem pasākumiem kā Sugar Act (1764), Stamp Act (1765) un Townshend Acts (1767), kas pastiprināja spriedzi ar Ziemeļamerikas kolonijām.
• Tehnoloģiskie uzlabojumi: apkārt 1765. gadam Dž. Vats (James Watt) sāka strādāt pie uzlabojumiem tvaika dzinējā (piem., atsevišķā kondensatora koncepcija), kas vēlāk kļuva par būtisku rūpnieciskās revolūcijas elementu.
• Kultūra un zinātne: apgaismības idejas ietekmēja literatūru, izglītību un zinātnes attīstību; mūzika, māksla un filozofija turpināja attīstīties — sastopami intensīvi ceļojumi, izstādes un publicistika.

Pasaules līderi un politiskie galvenie akteri

Šajā dekādē pie varas bija vairāki nozīmīgi valdnieki un politiskie līderi, kuru rīcība ietekmēja starptautiskās attiecības:

• Džordžs III — Lielbritānijas karalis (sākot no 1760), kura valdīšanas sākums sakrita ar koloniju spriedzi.
• Katrīna II (Katrīna Lielā) — Krievijas impērijas valdniece (no 1762), kuras politika paplašināja Krievijas ietekmi Eiropā.
• Luiz XVI kā Francijas kroņa jautājums tika risināts šaurāk vēlāk; 1760. gados Francija atjauno spēkus pēc zaudējumiem Septiņu gadu karā.
• Prūsijas valdnieki un Austrijas Habsburgi — pēc septiņu gadu kara Eiropā turpinājās lielvaru diplomātiskā mijiedarbība un konkurence.

Dzimšanas (izcili cilvēki, dzimuši 1760. gados)

Zemāk ir uzskaitīti daži no ievērojamākajiem cilvēkiem, kuri dzimuši 1760. gadu desmitā, un īss apraksts par viņu nozīmi:

• Arthur Wellesley (1. maijs 1769) — vēlāk zināms kā Volingtonas hercogs (Duke of Wellington), britu ģenerālis un politiķis, kurš iezīmēja savu lomu Napoleona karos.
• Napoleons Bonaparts (15. augusts 1769) — franču ģenerālis un politiskais līderis, kura darbība radikāli mainīja Eiropas vēsturi 19. gadsimtā.
• Alexander von Humboldt (14. septembris 1769) — vācu dabaszinātnieks un ceļotājs, kurš veica plašus pētījumus par dabas sistēmām un ietekmēja mūsdienu ģeogrāfiju un ekoloģiju.
• Robert Fulton (14. novembris 1765) — izgudrotājs un inženieris, kurš veica nozīmīgu ieguldījumu komerciālo tvaika kuģu un transporta attīstībā.
• Joséphine de Beauharnais (23. jūnijs 1763) — vēlāk Napoleona Bonaparta sieva un Francijas impērijas pirmā impērijas imperatrise, kultūras figūra un sabiedriskā persona.

Nāves gadījumi (ievērojamas personas, mirušas 1760. gados)

• Džordžs II (25. oktobris 1760) — Lielbritānijas karalis, kura nāve noveda pie Džordža III uzkāpšanas tronī.
• Pēteris III (17. jūlijs 1762) — īslaicīgs Krievijas imperators, kuru gāza un pēc tam nogalināja; viņa izkrišana no varas atvēra ceļu Katrīnai II valdīšanai.
• William Hogarth (26. augusts 1764) — ievērojams angļu mākslinieks un graveris, kura darbi kritiski attēlo 18. gadsimta sabiedrību un morāli.

Kopsavilkums

1760. gadi bija dinamiska dekāde, ko raksturoja politiskas pārbīdes, apgaismības ideju izplatība un tehniskie jauninājumi, kas kopā veidoja priekšnosacījumus plašākām pārmaiņām 18. un 19. gadsimtā. Šajā laikā notikušās izmaiņas — karu beigas, troni maiņas, koloniju politika un tehnoloģiskie principi — ietekmēja gan vietējo, gan globālo vēstures gaitu.

Notikumi un tendences

Notikumi

• Lielbritānijas troni ieņem karalis Džordžs III 1760. Septiņu gadu karš (1756-1763) tuvojas beigām. Francija atdod Lielbritānijai Kanādu, bet pret valdību vēl arvien pieaug kritika, ko vada pretrunīgi vērtētā Džona Vilksa (John Wilkes) personība. Tikmēr Lielbritānijas Amerikas kolonijās pieaug nemieri. 1820. gadā nomira karalis Džordžs III.

• Zinātne un tehnoloģijas - tvaika dzinēja attīstība turpinās.

Pasaules līderi

• Imperators Qianlong (Ch'ien Lung) (Ķīna)
• Karalis Frederiks V (Dānija un Norvēģija)
• Karalis Kristians VII (Dānija un Norvēģija)
• Karalis Luijs XV (Francija)
• Karalis Augusts III (Polija)
• Karalis Žozē I (Portugāle)
• cars Pēteris III (Krievija)
• Cara Katrīna II (Lielā) (Krievija)
• Karalis Karloss III (Spānija)
• Karalis Ādolfs Fredriks (Zviedrija)
• Sultāns Mustafa III (Osmaņu impērija)
• Karalis Džordžs III (Apvienotā Karaliste)

Dzimšana

• Francijas imperatore Žozefīne de Beauharnais
• Mihails Leontjevičs Bulatovs, Krievijas militārais darbinieks

Nāves gadījumi

• Pjērs de Marivo, franču rakstnieks