Trio sonāte
Trio sonāte ir mūzikas veids četriem instrumentiem, kas bija ļoti populārs 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā - baroka laikmetā.
Trio sonāte ir rakstīta trim balsīm (trim daļām), citiem vārdiem sakot, to var atskaņot trīs dažādi instrumenti. Abām augšējām balsīm ir vienādas muzikālās tēmas. Tās bieži imitē viena otru. Tās ir vienlīdz nozīmīgas. Trešo, zemāko, partiju spēlē basso continuo, kas nozīmē pavadījumu. Šo continuo parasti spēlē divi instrumenti: parasti čells vai basa vijole un taustiņinstruments, piemēram, klavesīns. Tas, protams, veido četrus spēlētājus. Tomēr klavesīnista kreisās rokas notis ir tādas pašas kā čella notis. Tā ir trio "trešā" daļa.
Vienas no labākajām trio sonātēm ir Arkandželo Korelli (Arcangelo Corelli). Viņa trio sonātu krājums ar numuriem opus 1 un 3 ir sonata da chiesa: četras daļas (lēna - ātra - lēna - ātra), kas beidzas ar fūgu. Viņa op. 2 un 4 sonātes ir sonata da camera: katra daļa ir sava veida deja. Corelli trio sonātes ir paredzētas divām vijolēm un continuo.
Johans Sebastians Bahs "Muzikālajā piedāvājumā" sarakstīja trio sonāti vijolei, flautai un continuo.
Bahs sarakstīja arī sešas trio sonātes ērģelēm. Tās spēlē viens spēlētājs. Ērģelnieka abas rokas spēlē uz dažādām manuālēm (klaviatūrām), tāpēc tās skan kā divi dažādi instrumenti. Trešo partiju ērģelnieks spēlē ar kājām, izmantojot pedāļus. Katra partija ir stingri viena līnija (bez akordiem, nekad ne vairāk kā trīs notis vienlaicīgi), lai šos skaņdarbus varētu spēlēt arī ar citiem instrumentiem (piemēram, divas vijoles un čells ar klavesīnu).
Bahs rakstīja arī sonātes vienam melodiskajam instrumentam un klavesīnam. Šie skaņdarbi patiesībā ir trio sonātes, lai gan viņš tos nesauc par trio sonātēm. Melodiskais instruments (parasti vijole vai flauta) spēlē augšējo daļu, klavesīnists ar labo roku spēlē otro daļu, bet trešā daļa ir viņa kreisās rokas notu zemākā daļa.
Daži citi komponisti, kas rakstījuši trio sonātes, ir Tomaso Albinoni, Henrijs Pērcels, Dītrihs Bukštehude, Georgs Frīdrihs Hendele, Georgs Filips Telemans, Johans Pahelbels un Antonio Vivaldi.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir trio sonāte?
A: Trio sonāte ir mūzikas veids četriem instrumentiem, kas bija ļoti populārs 17. un 18. gadsimtā, kas pazīstams arī kā baroka laikmets. Tā ir rakstīta trim balsīm (trim daļām), un to var atskaņot trīs dažādi instrumenti.
Jautājums: Cik spēlētāju parasti piedalās trio sonātes atskaņošanā?
A: Trio sonātes atskaņošanā parasti piedalās četri spēlētāji - divas augšējās balsis, kas atskaņo vienas un tās pašas muzikālās tēmas, bieži imitējot viena otru, un pavadījums, ko parasti spēlē divi instrumenti, piemēram, čells vai basvijole un taustiņinstruments, piemēram, klavesīns. Klavesīnista kreisās rokas notis veido trio trešo daļu.
Jautājums: Kas sarakstīja dažas no labākajām trio sonātēm?
A: Arkandželo Korelli sarakstīja dažas no labākajām trio sonātēm. Viņa krājums ar numuriem 1. un 3. opuss tika saukts par "sonata da chiesa" ar četrām daļām, kas noslēdzas ar fūgu, savukārt 2. un 4. opuss bija "sonata da camera" tipa, kur katra daļa ir sava veida deja.
J: Kādi citi komponisti rakstīja trio sonātes?
A: Citi komponisti, kas rakstīja trio sonātes, ir Tomaso Albinoni, Henrijs Pērcels, Dītrihs Bukstehude, Georgs Frīdrihs Hendele, Georgs Filips Telemanis, Johans Pāhelbels un Antonio Vivaldi.
Vai Bahs ir sarakstījis skaņdarbus, kurus varētu uzskatīt par trio sonātēm?
A: Jā - Johans Sebastians Bahs uzrakstīja skaņdarbu vijolei, flautai un continuo ar nosaukumu "Muzikālais upuris", ko varētu uzskatīt par trio sonāti. Viņš uzrakstīja arī sešas ērģeļu trio, kuras spēlēja viens spēlētājs, izmantojot rokas uz dažādiem manuāliem (taustiņinstrumentiem), lai skanētu kā divi dažādi instrumenti, bet kājas spēlēja uz pedāļiem trešajai partijai; šos skaņdarbus var spēlēt arī ar citiem instrumentiem, piemēram, divām vijolēm un čellu ar klavesīnu. Turklāt viņš sacerēja vairākus skaņdarbus vienam melodiskajam instrumentam (parasti vijolei vai flautai) un klavesīnam, kas faktiski ir trio, bet nav tā skaidri apzīmēti.
